Amblyomma kraneveldi (Anastos, 1956) [= Aponomma kraneveldi (Anastos, 1956), Aponomma (Aponomma) kraneveldi (Santos Dias, 1993)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 2–4 mm garas un plati ovālas. Ķermeņa mugurpuse Amblyomma kraneveldi raibērcēm ir dzeltenīga vai gaiši brūna, ar retu, smalku punktējumu, bez matiņiem. Skutums (muguras vairogs) ir sarkanbrūns, ar atsevišķiem tumšāk brūniem plankumiem uz tā. Tēviņiem skutums sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo trešdaļu. Acis ir mazas, nedaudz izliektas un atrodas pie skutuma sānu malām. Ķermeņa vēderpuse ir gaišāk brūna, ar blīvu punktējumu. Katram punktējumam ir īss, balts matiņš. Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II kāju pāra līmenī. Peritrēmu vairodziņi ir iegarenas formas, un to distālo galu var redzēt ķermeņa mugurpuses sānu daļā. Gnatosomas pamatne ir taisnstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir īsas un druknas. Kājas ir vidēji garas, gaiši brūnas, bez izteiktām šķērsjoslām. I kāju pāra gūžas ir ar diviem dzelkņiem. II–IV kāju pāra gūžas ir ar vienu mazu dzelkni. Amblyomma kraneveldi raibērcēm ir 11 gari festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Līdzīgi kā citas raibērces, Amblyomma kraneveldi ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.
Līdz šim ir zināmas tikai Amblyomma kraneveldi raibērču pieaugušās attīstības stadijas. Nimfas un kāpuri nav ievākti un aprakstīti.