Amblyomma latum (Koch, 1944) [= Aponomma latum (Koch, 1844), Aponomma ochraceum (Neumann, 1901)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 3,5–8 mm garas un plati ovālas. Tēviņiem skutums (muguras vairogs) ir brūns un bez ornamentējuma. Mātītēm skutums ir tumši brūns, ar trijiem lieliem, blāvi dzelteniem, metāliskiem plankumiem. Punktējums ir sekls, blīvs, ar atsevišķiem lielākiem un dziļākiem punktējumiem. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Acis ir mazas, sfēriskas un atrodas pie skutuma sānu malām. Uz ķermeņa mugurpuses sānu malām ir daži īsi matiņi. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. I–IV kāju pāra gūžas ir ar diviem platiem trīsstūrveida dzelkņiem. Kājas ir ar gariem, taisniem matiņiem. Tēviņiem ķermeņa vēderpuse ir ar gariem, izlocītiem matiņiem, bet mātītēm tie ir īsi un izlocīti. Peritrēmu vairodziņi ir nelieli, ovāli. Amblyomma latum raibērcēm ir 11 taisnstūrveida festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Mātītēm dzimumatvere ir “U” veida formā. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma latum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. 

Amblyomma latum raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīm raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Amblyomma latum mātītes dēj olas, no kurām izšķiļas kāpuri. Kāpuri uzmeklē saimniekorganismu un barojas uz tā. Pēc barošanās tie nokrīt no saimniekorganisma, novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku) un sasniedz nimfas attīstības stadiju. Nimfas uzmeklē saimniekorganismu un barojas. Pēc tam nokrīt no tā, novelkas un sasniedz imago attīstības stadiju. Pieaugušās raibērces uzmeklē saimniekorganismu un uz tā pārojas. Mātīte pēc tam barojas ar asinīm un dēj olas. 

Amblyomma latum raibērces ir sastopamas Āfrikā. Neapstiprinātas ir šo raibērču atradnes Afganistānā un Spānijā. Rāpuļu tirdzniecības dēļ šīs raibērces izplatījušās un, iespējams, iedzīvojušās arī citās pasaules valstīs ārpus to dabiskā izplatības areāla, piemēram, Argentīnā, Čīlē un Urugvajā.

Latvijā Amblyomma latum raibērces nav sastopamas. 

Amblyomma latum raibērču galvenie saimniekorganismi ir čūskas (Squamata, Serpentes). Nepieaugušās attīstības stadijas atrastas arī uz grauzējiem Rodentia, krupjiem Bufonidae un ciršļiem Soricidae. Amblyomma latum raibērces parasti piestiprinās zem galvas, muguras un sānu zvīņām. Tās atrastas uz nebrīvē turētiem bruņurupučiem Geochelone denticulata. Amblyomma latum raibērces nav cilvēku parazīti.

Amblyomma latum raibērcēs atrastas endosimbiontas baktērijas Francisella (Gammaproteobacteria, Francisellaceae), kas ērcēm palīdz saņemt nepieciešamos vitamīnus.