AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 14. februārī
Andris Antuzevičs

gaismas polarizācija

(angļu polarisation of light, vācu Polarisation von Licht, franču polarisation de la lumiĆØre, krievu ŠæŠ¾Š»ŃŃ€ŠøŠ·Š°Ń†ŠøŃ света)
Ŕķērsviļņu Ä«paŔība, kas raksturo svārstÄ«bu orientāciju attiecÄ«bā pret viļņa izplatīŔanās virzienu. Gaismas (elektromagnētisko viļņu) gadÄ«jumā viļņa polarizāciju nosaka elektriskā lauka intensitātes vektora svārstÄ«bu virziens.

Saistītie Ŕķirkļi

  • elektromagnētiskais starojums
  • mikroskopija
  • optika
  • optiskā mikroskopija
  • spektroskopija
Polarizācijas filtri fotoaparāta lēcai. 2016. gads.

Polarizācijas filtri fotoaparāta lēcai. 2016. gads.

Avots: Photofollies/ Shutterstock.com.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Fizikālie parametri, raksturojums
  • 3.
    Parādības nozīme, ietekme
  • 4.
    Pētniecība un nozīmīgākie pielietojamības piemēri
  • Multivide 6
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Fizikālie parametri, raksturojums
  • 3.
    Parādības nozīme, ietekme
  • 4.
    Pētniecība un nozīmīgākie pielietojamības piemēri
Kopsavilkums

Polarizācija ir viļņu optikas parādÄ«ba, kas raksturo elektriskā lauka svārstÄ«bu virzienu elektromagnētiskā vilnÄ«. IzŔķir nepolarizētu gaismu, kurā svārstÄ«bu virziens haotiski mainās, un polarizētu gaismu, kurā svārstÄ«bām ir kāds dominējoÅ”s virziens; polarizētas gaismas apakÅ”veidi ir lineāra, cirkulāra un eliptiska polarizācija. Elektromagnētiskā starojuma polarizācija var mainÄ«ties viļņa izplatīŔanās, lūŔanas, atstaroÅ”anās vai izkliedes parādÄ«bu laikā. Izpratnei un kontrolei pār starojuma polarizāciju ir liela nozÄ«me tehnoloÄ£ijās, zinātnē un ikdienas pielietojumos.

Fizikālie parametri, raksturojums

Gaismas polarizāciju skaidro, pamatojoties uz gaismas viļņu dabu. Elektromagnētiskie viļņi, tātad arÄ« gaisma, ir Ŕķērsviļņi. Tas nozÄ«mē, ka saistÄ«tās elektriskā lauka intensitātes un magnētiskā lauka indukcijas vektoru svārstÄ«bas notiek perpendikulāri viļņa izplatīŔanās virzienam. Viļņa izplatīŔanās ātruma un elektriskā lauka intensitātes vektori telpā iezÄ«mē gaismas svārstÄ«bu plakni.

IzŔķir vairākus gaismas polarizācijas veidus. Gaismu, kurā visi elektriskā lauka svārstÄ«bu virzieni ir vienlÄ«dz varbÅ«tÄ«gi, sauc par dabisku jeb nepolarizētu gaismu. Laikā haotiski mainÄ«gs starojums rodas liela skaita atomu vai molekulu nekorelētas emisijas rezultātā. Daļēji polarizētas gaismas gadÄ«jumā svārstÄ«bas kādā virzienā ir pavājinātas. PilnÄ«gi lineāri polarizētā vilnÄ« elektriskā lauka svārstÄ«bas notiek tikai vienā noteiktā plaknē. SpeciālgadÄ«jumu veido kombinācija no diviem savstarpēji perpendikulāriem lineāri polarizētiem viļņiem, kuriem ir vienādas svārstÄ«bu amplitÅ«das un kuru fāzu starpÄ«ba ir 90°. Šāda viļņa elektriskā lauka intensitātes vektora galapunkts rotēs ap viļņa izplatīŔanās virzienu, savā trajektorijā iezÄ«mējot riņķa lÄ«niju, tādēļ to dēvē par cirkulāri polarizētu gaismu. Ja, vienmērÄ«gi rotējot, vekora galapunkts telpā apraksta elipsi, gaisma ir eliptiski polarizēta. Gan cirkulāri, gan eliptiski polarizētās gaismas gadÄ«jumā atkarÄ«bā no vektora rotācijas virziena sÄ«kāk izdala ā€œkreisoā€ un ā€œlaboā€ polarizāciju.

Parādības nozīme, ietekme

Gaismu var raksturot ar vairākiem parametriem ā€“ spožumu, krāsu un polarizāciju. Dabā sastopamie gaismas avoti, piemēram, Saule, uguns liesma un citi, izstaro nepolarizētu gaismu, taču ir vairāki veidi, kādos izplatīŔanās laikā tā var daļēji vai pilnÄ«gi polarizēties. Tā rezultātā gaismas polarizācija var kalpot kā papildu informācijas avots par apkārtējo vidi. Cilvēks ar neapbruņotu aci uztvert gaismas polarizāciju nevar, taču dabā mÄ«t daudzas kukaiņu, vēžveidÄ«go, putnu un citu dzÄ«vnieku sugas, kas to spēj un izmanto, lai orientētos apkārtnē, sazinātos vai atrastu medÄ«jumu.

Viena no dabā sastopamām parādÄ«bām, kurā starojums maina savu polarizāciju, ir gaismas atstaroÅ”anās vai lūŔana, tai krÄ«tot uz robežvirsmu, kas atdala divas dielektriskais vides ar atŔķirÄ«gām gaismas lauÅ”anas koeficienta vērtÄ«bām. Katram dielektrisku materiālu pārim ir noteikts kriÅ”anas leņķis αB (BrÅ«stera leņķis), pie kura atstarotā gaisma bÅ«s pilnÄ«gi polarizēta. Gludas, nemetāliskas virsmas, piemēram, Å«dens vai stikls, efektÄ«vi rada polarizētus atstarojumus, un atspÄ«duma selektÄ«vai bloķēŔanai cilvēki izmanto saulesbrilles ar polarizētām lēcām (1. attēls).

Dabā eksistē minerāli, kuros novēro gaismas dubultlauÅ”anu ā€“ ieejoŔā nepolarizētā starojuma sadalīŔanos divos lineāras polarizācijas staros. To novēro anizotropos kristālos, kuros gaismas izplatīŔanās ātrums ir atkarÄ«gs no izplatīŔanās virziena. Pirmo reizi tas tika aprakstÄ«ts kalcÄ«ta (CaCO3) jeb Islandes Å”pata kristālos (2., 3. attēls).

Dihroiskos materiālos novēro selektÄ«vu vienas polarizācijas komponentes absorbciju. Ikdienā plaÅ”i izmantoto polaroÄ«da plēvi, kas ir viens no vienkārŔākajiem variantiem krÄ«toÅ”as nepolarizētas gaismas pārveidoÅ”anai lineāri polarizētā gaismā. ParādÄ«bu, kurā atŔķirÄ«gi tiek absorbētas pa labi un pa kreisi cirkulāri polarizētas gaismas komponentes, sauc par cirkulāro dihroismu. Polarizatoru ā€“ optisku ierīču lineāri polarizētas gaismas iegūŔanai ā€“ darbÄ«bas pamatā var bÅ«t gan BrÅ«stera likums, gan gaismas dubultlauÅ”anas un dihroisma parādÄ«bas.

Lineāri polarizētai gaismai izplatoties optiski aktÄ«vos materiālos, ir iespējams novērot svārstÄ«bu plaknes pagrieÅ”anos par noteiktu leņķi. Optiskās aktivitātes cēlonis ir molekulu asimetriskais izvietojums tādās vielās, kā, piemēram, kvarcā, terpentÄ«nā, cukura Ŕķīdumā un citās. Gaismas polarizācijas plaknes pagrieÅ”ana vielā var notikt arÄ« ārēja magnētiskā lauka ietekmē (Faradeja efekts). Vēsturiski tas bija viens no pirmajiem atklājumiem, kas liecināja par gaismas un elektromagnētisko parādÄ«bu savstarpējo saistÄ«bu.

1. attēls. Polarizācijas maiņa gaismas atstaroÅ”anās un lauÅ”anas gadÄ«jumā.

1. attēls. Polarizācijas maiņa gaismas atstaroÅ”anās un lauÅ”anas gadÄ«jumā.

2. attēls. Gaismas dubultlauÅ”ana anizotropā kristālā.

2. attēls. Gaismas dubultlauÅ”ana anizotropā kristālā.

3. attēls. Gaismas dubultlauÅ”ana kalcÄ«ta (Islandes Å”pata) kristālā. 2019. gads.

3. attēls. Gaismas dubultlauÅ”ana kalcÄ«ta (Islandes Å”pata) kristālā. 2019. gads.

Avots: aquatarkus/Shutterstock.com.

Pētniecība un nozīmīgākie pielietojamības piemēri

Elektromagnētiskais starojums ir svarÄ«gs informācijas avots par apkārtējo vidi, un tam ir bÅ«tiska loma dabā notiekoÅ”ajos procesos. Tā kā polarizācija ir viens no starojuma raksturlielumiem, tai ir liela nozÄ«me pētniecÄ«bā, mÅ«sdienu tehnoloÄ£ijās un ikdienas pielietojumos.

Polarizācijas efekti tiek pētÄ«ti daudzās zinātnes nozarēs. Polarizācijas spektroskopijas metodēs tiek analizēta elektromagnētiskā starojuma polarizācija, lai raksturotu pētāmās vielas elektronisko struktÅ«ru. Cirkulārā dihroisma spektroskopiju izmanto Ä·Ä«misku savienojumu identificēŔanā. Elipsometrija ir optiska cietvielu struktÅ«ras un optisko Ä«paŔību pētīŔanas metode, kurā tiek mērÄ«tas gaismas polarizācijas izmaiņas, tai atstarojoties vai izejot cauri plāniem materiāla slāņiem. Polarizētās gaismas mikroskopija ietver optiskās mikroskopijas metožu klāstu, kurās tiek izmantota polarizēta gaisma. Vēsturiski polarizētās gaismas mikroskopi ir bijuÅ”i nozÄ«mÄ«gi Ä£eoloÄ£ijā un kristalogrāfijā, taču mÅ«sdienās aktuāli pielietojumi ir arÄ« Ŕūnu arhitektÅ«ras un molekulāru struktÅ«ru pētÄ«jumos. BiomedicÄ«niskos un klÄ«niskos pētÄ«jumos polarizācijas attēlveidoÅ”anas metodes izmanto audu analÄ«zei un ļaundabÄ«gu audzēju diagnostikai. Astronomijā starojuma polarizācijas mērÄ«jumus veic, lai iegÅ«tu papildu informāciju par starpzvaigžņu vides putekļiem vai dažādu objektu radÄ«tajiem magnētiskajiem laukiem.

Starojuma polarizācijas mērÄ«jumi, interpretācija un kontrole ir aktuāla ne tikai fundamentālā pētniecÄ«bā, bet arÄ« inženierijā, tehnoloÄ£ijās un ikdienas pielietojumos. Optiski izotropos Ä·ermeņos, ja tos deformē, var veidoties optiskā anizotropija jeb fotoelastÄ«ba, ko izmanto materiālu testēŔanā un mehānisko Ä«paŔību raksturoÅ”anā. Starojuma atstaroÅ”anās rezultātā mainās tā polarizācija, kā rezultātā to var izmantot kā papildu informācijas dimensiju dažādos pielietojumos, kas saistÄ«ti ar reljefa kartēŔanu un dažādu objektu attālinātu izpēti. Polarizācijas efekti ir jāņem vērā, veidojot optisko Ŕķiedru un bezvadu komunikācijas sistēmas, un tos izmanto arÄ« Ŕķidro kristālu displeju un trÄ«sdimensiju kino tehnoloÄ£ijās. Elementus, kas ir jutÄ«gi pret polarizētu gaismu, var iestrādāt banknotēs, pasēs un citos dokumentus, lai uzlabotu to aizsardzÄ«bu pret viltoÅ”anu. VienkārÅ”us polarizācijas filtrus atstarotās gaismas atspÄ«duma samazināŔanai izmanto fotografēŔanā un saulesbrillēs.

Multivide

Polarizācijas filtri fotoaparāta lēcai. 2016. gads.

Polarizācijas filtri fotoaparāta lēcai. 2016. gads.

Avots: Photofollies/ Shutterstock.com.

Elektromagnētiskais vilnis.

Elektromagnētiskais vilnis.

Avots: pēc ilustrācijas fizmix.lv/Shutterstock.com. 

Lineāri, cirkulāri un eliptiski polarizēta gaisma.

Lineāri, cirkulāri un eliptiski polarizēta gaisma.

1. attēls. Polarizācijas maiņa gaismas atstaroÅ”anās un lauÅ”anas gadÄ«jumā.

1. attēls. Polarizācijas maiņa gaismas atstaroÅ”anās un lauÅ”anas gadÄ«jumā.

2. attēls. Gaismas dubultlauÅ”ana anizotropā kristālā.

2. attēls. Gaismas dubultlauÅ”ana anizotropā kristālā.

3. attēls. Gaismas dubultlauÅ”ana kalcÄ«ta (Islandes Å”pata) kristālā. 2019. gads.

3. attēls. Gaismas dubultlauÅ”ana kalcÄ«ta (Islandes Å”pata) kristālā. 2019. gads.

Avots: aquatarkus/Shutterstock.com.

Polarizācijas filtri fotoaparāta lēcai. 2016. gads.

Avots: Photofollies/ Shutterstock.com.

Saistītie Ŕķirkļi:
  • gaismas polarizācija
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • elektromagnētiskais starojums
  • mikroskopija
  • optika
  • optiskā mikroskopija
  • spektroskopija

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • ā€˜Gaismas polarizācija’, interaktÄ«vās apmācÄ«bas disks ā€œFizika 12. klaseiā€, Latvijas Universitātes tÄ«mekļa vietne
  • ā€˜Gaismas polarizācija’ tÄ«mekļa vietnē FIZMIX.lv
  • ā€˜Gaismas polarizācija’, vidusskolas padziļinātais kurss fizikā tÄ«mekļa vietnē skolo.lv
  • ā€˜Polarizācija’ (ā€˜Polarization’), shēma tÄ«mekļa vietnē ā€œHyperPhysicsā€

Ieteicamā literatūra

  • Chipman, R., Lam, W.S.T., and Young, G., Polarized light and optical systems, Boca Raton, FL, Taylor & Francis, CRC Press, 2018.
  • Huard, S., Polarization of light, Chichester, New York, John Wiley, 1997.
  • PuÄ·Ä«tis, P., Fizika 12. klasē, Zvaigzne ABC, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Students, O., Optika, RÄ«ga, Zvaigzne, 1971.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Wolf, E., Introduction to the Theory of Coherence and Polarization of Light, Cambridge, Cambridge University Press, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andris Antuzevičs "Gaismas polarizācija". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/195213-gaismas-polariz%C4%81cija (skatīts 22.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/195213-gaismas-polariz%C4%81cija

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 6093 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana