Az Zarkāvī idejas un darbi ir izšķirīgi ietekmējuši Islāma valsts un citu līdzīgu organizāciju ideoloģisko orientāciju. Lai gan az Zarkāvī un, piemēram, “Al Kāidas” ilgtermiņa mērķi bija vienādi, īstermiņā to redzējums radikāli atšķīrās. “Al Kāida” koncentrējās uz “tālo ienaidnieku”, t. i., ASV, “krustnešiem” un “cionistiem”, bet az Zarkāvī uzskatīja, ka prioritāte ir “tuvējais ienaidnieks” – Tuvo Austrumu monarhijas un nacionālās valstis. Viņaprāt, tas nozīmēja, ka nolūks nodibināt sunnītu islāma valsti (kalifātu), ko pārvaldītu reliģiskās autoritātes kalīfa vadībā, nav tikai utopija, bet gan ikkatras džihādistu organizācijas tūlītējs uzdevums. Līdz ar to par prioritāti tika izvirzīts veicināt masu sacelšanās un aktīvu karošanu pret vietējiem diktatoriem. Piemēram, Islāma valsts vadītājs laikā no 2013. līdz 2019. gadam Abū Bakrs al Bagdādī (Abu Bakr al-Baghdadi, أبو بكر البغدادي) precizēja, ka vispirms jāuzbrūk šiītiem, tad Saūda Arābijas karaļnama pārstāvjiem un tikai tad – “krustnešiem”.
Cits az Zarkāvī ietekmes aspekts ir viņa personības īpatnību (bravūra, nežēlība, vienkāršība, antiintelektuālisms un antielitārisms) ietekme uz džihādisma kustību un it īpaši Islāma valsts tēlu. Gan Bin Lādina, gan Aimana az Zavāhirī (Ayman al-Zawahiri, أيمن الظواهري) izcelsme bija saistīta ar augstu stāvošām un ietekmīgām ģimenēm, bet az Zarkāvī nāca no maznozīmīgas pilsētas, bija ieguvis niecīgu izglītību, un viņa raduraksti bija necili. Šī atšķirība skaidri parādās Islāma valsts un “Al Kāidas” pretnostatījumā: “Al Kāida” tiecās būt avangards, intelektuāla un ticības elite, kas uzņemas smago darbu vest ļaudis uz pareizā ceļa, savukārt Islāma valsts, atteikusies no elitāras organizācijas oreola, demokratizēja džihādismu un kļuva par masu kustību. Tas izpaudās arī propagandas veidošanā, ko vadības centrs kontrolēja tikai nedaudz, ļaujot vaļu pašorganizācijai. Šāda propagandas izplatīšanas pieeja digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu laikmetā izrādījās ārkārtīgi efektīva.