Ķeipenes pagasts atrodas Vidzemē, Ogres novada ziemeļos 73 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 40 km attālumā no novada centra – valstspilsētas Ogres. Pagasts robežojas ar sava novada Lauberes, Madlienas, Suntažu un Taurupes pagastu, Cēsu novada Zaubes pagastu un Siguldas novada Mālpils pagastu.

Ķeipenes pagastā atrodas četras apdzīvotas vietas: Aliņkalns (skrajciems), Diedziņš (agrāk Kastrāne, mazciems), Ķeipene (lielciems), Vatrāne (mazciems).

Pagasta centrs ir Ķeipene, kurā atrodas Ogres novada pašvaldības Ķeipenes pagasta pārvalde. 

Ķeipenes pagasta platība ir 87,2 km². Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 883.

Tiek pieļauts, ka Ķeipene (vācu Kaipen) savu nosaukumu ir ieguvusi no prūšu kanoniķa Kaipena (Kaipen) vārda, kurš šo apkaimi ieguvis 15. gs. vidū no Rīgas domkapitula, kurš savukārt šo īpašumu bija nopircis no Vācu ordeņa Livonijā vasaļa Pētera fon Borha (Peter von Borch). Savukārt pagasts un tā nosaukums veidojies no Ķeipenes (Jaunķeipenes) muižas.

Ķeipenes pagastam ir ģerbonis – zaļā laukā sudraba pūces sakta. 

Ķeipenes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenuma ziemeļaustrumu malā. Reljefs ir viļņots, pagastā ir daudz vaļņveida pauguru, no kuriem ievērojamākais ir Ķeipenes valnis (aptuveni 7 km garš, 1 km plats; absolūtais augstums Kārklu kalnā sasniedz 142,2 m virs jūras līmeņa).

41 % no pagasta teritorijas aizņem meži. Pagasta teritorijā atrodas arī grants karjers.

Ķeipenes pagastā pie bijušās Jaunķeipenes muižas atrodas Ķeipenes parks, kas ir valsts aizsargājams dendroloģisks stādījums. Parks izveidots 18. gs. vidū, muižas īpašnieka barona Andreasa fon Lēvisa of Menāra (Andreas von Löwis of Menar) laikā, un tajā 2,8 hektāru platībā sastopami vērtīgi introducēto sugu koki, piemēram, parastā zirgkastaņa, saldais ķirsis, lapegle, parastais ozols, blīgzna (pūpolvītols) un parastā liepa. Parkā dominē lapegles, no kurām divas ir sasniegušas dižkoka statusu. Tāpat parkā atrodami īpaši aizsargājami ķērpji un citi augi.

Ķeipenes pagastā lielākā upe ir Mazā Jugla, bet tajā atrodas arī mazākas upes, piemēram, Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Pečorīte un kreisā krasta pieteka Abza (Abze), kā arī Abzas pietekas – Sivēnurga un Sise. Pagastā atrodas vairāki ezeri: Abzes ezers, Pečora ezers, Plaužu ezers, Bitēnu ūdenskrātuve, Vatrānes dzirnavezers.

Pečoru ezers ir viens no lielākajiem ezeriem Ogres novadā. Ezeru ieskauj Pečoru purvs, bet pašā ezerā ir vairākas salas. Gan Pečoru, gan Plaužu ezeri ir stipri aizauguši.

Pagasta teritorijā ir vairāki purvi, no kuriem lielākais ir Pečoru purvs (platība 5,3 km²), kurā ir ievērojami kūdras krājumi.

Datu avots: Tautas skaitīšanas, Centrālās statistikas portāls, Ogres novada pašvaldība.

Iedzīvotāju blīvums Ķeipenes pagastā ir 10 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Puse iedzīvotāju dzīvo pagasta centrā Ķeipenē. Bezdarba līmenis pagastā ir apmēram 5 %. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbināti pašvaldības iestādēs un privātajos uzņēmumos, kas atrodas Ogres novadā.

Uz Ķeipenes pagastu var nokļūt, braucot ar personīgo vai sabiedrisko transportu virzienā no Rīgas pa reģionālo autoceļu P4 (Rīga–Ērgļi). Pagasta teritoriju šķērso arī reģionālais autoceļš P32 (Skrīvēri–Līgatne) un vietējas nozīmes autoceļi V62 (Glāznieki–Vatrāne), V976 (Ķeipene–Caunes). Līdz 2009. gadam uz pagastu varēja nokļūt, izmantojot dzelzceļa transportu.

Pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, un tajos ir atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Ķeipenes pagasts ir salīdzinoši mazs un neatrodas tuvu novada centram, tādēļ tajā nav daudz uzņēmumu, tomēr ir atsevišķi pazīstami uzņēmumi, piemēram, “Ķeipenieši” jeb “Ķepienes piparkūku studija” (izveidota 2008. gadā). Tāpat zināmi uzņēmumi ir SIA “Senlejas” (sertificēts gaļas ieguves un pārstrādes uzņēmums, dibināts 1992. gadā), agroserviss “Ķeipene” (mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings, dibināts 1992. gadā), SIA “Pirtniece Iveta” (pirtnieka pakalpojumi, viesu nams, reģistrēts 2018. gadā). Pagastā ir arī vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, “Ķenteni” (augļu koku un ogu krūmu stādi, izveidota 1992. gadā), “Robežnieki” (dārzkopība, dārzeņkopība, izveidota 1992. gadā), “Alejas” (jauktā lauksaimniecība, izveidota 1997. gadā), “Aliņi-2” (jauktā lauksaimniecība, izveidota 1997. izveidota gadā), kā arī piena lopkopības saimniecība “Dzeņi” (izveidota 1995. gadā) un citas.

Pagastā atrodas arī mazumtirdzniecības veikals, pasta nodaļa un aptieka. Tuvākā degvielas uzpildes stacija atrodas Madlienā.

Skolas vēsture Ķeipenes pagastā aizsākās 1863. gadā, kad tika uzcelta Ķeipenes skola. Mūsdienu Ķeipenes pamatskolas ēka uzcelta 1974. gadā. Ķeipenes pamatskolā tiek īstenotas pamatskolas, sākumskolas un speciālās izglītības programmas. Pieejama arī interešu izglītība.

Kultūras dzīvi pagastā organizē Ķeipenes Tautas nams, kurā darbojas dažādi kolektīvi, piemēram, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dandzis”, Ķeipenes pagasta 1.–4. klašu deju kolektīvs, jauniešu deju kolektīvs “Zeltupīte”, amatierteātris “Pūce”, sieviešu vokālais ansamblis “Sonore”, vokāli instrumentālais ansamblis “ImproBand” un jogas grupa.

Ķeipenes pagasta bibliotēkas pirmsākumi meklējami 1908. gadā, kad, pārmantojot grāmatas no Ķeipenes labdarības biedrības, tās savā pārziņā pārņēma Piensaimnieku biedrība. 1911. gadā biedrība pieņēma lēmumu dibināt atsevišķu bibliotēku. Mūsdienās Ķeipenes bibliotēka papildus bibliotēkas pakalpojumiem veic arī novadpētniecības darbu.

Ķeipenes pagasta teritorija tikusi apdzīvota kopš agrā dzelzs laikmeta, par ko liecina atradumi Klētnieku senkapos (reģiona nozīmes arheoloģijas piemineklis). Saliņu senkapi (Kapu kalniņš), kuros esošie apbedījumi datēti ar vidējo dzelzs laikmetu–viduslaikiem, ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.  

Pagasta teritorijā vēsturiski bija izveidojušās vairākas muižas, piemēram, Vecķeipenes (Alt-Kaipen), Jaunķeipenes (Kaipen), Kastrānes (Kastran) un Vatrānes (Wattram) muiža, kā arī pusmuižas, piemēram, Šķērsteņu (Neu Hohenheide), Vilkamājas (Wilke) un Krupu pusmuiža (Kruppe), kuru teritorijās 19. gs. otrajā pusē izveidojās Kastrānes un Ķeipenes pagasts. Jaunķeipenes muižas apkārtnē izveidojās Jaunķeipenes ciems, tādēļ arī pagasts dažkārt periodiskajos izdevumos un literatūrā tiek dēvēts par Jaunķeipenes pagastu.

1905. gada revolūcijas laikā tika nodedzināta Jaunķeipenes un Vatrānes muiža.

Agrārās reformas laikā Vecķeipenes, Kastrānes un Vatrānes muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās. Krupu pusmuižā un krogā 1923. gadā tika ierīkots Kastrānes pagasta nams.

1944. gadā izveidots Ķeipenes ciems, bet pagasts tika likvidēts 1949. gadā. 1965. gadā Ķeipenes ciemam tika pievienota daļa Kastrānes ciema.

Padomju okupācijas laikā, 1949. gadā, tika izveidoti kolhozi – “Imants Sudmalis”, “Sarkanais gvards”, “Mežgalietis”, “Piecgades uzvara” –, kurus 1958. gadā apvienoja padomju saimniecībā “Ķeipene”. 1964. gadā tai pievienoja arī Kastrānes ciema kolhozu “Pionieris”.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ķeipenes pagasta teritorijā tika iekļauta daļa no Kastrānes pagasta teritorijas (tostarp Kastrāne un Vatrāne), bet daļa no bijušā Ķeipenes pagasta tika iekļauta Madlienas pagastā. Ķeipenes pagasts bija Ogres rajona administratīvā teritorija, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – Ogres novada teritorija.

Pagasta teritorijā atrodas reģiona nozīmes kultūras pieminekļi: Kalnagauriņu senkapi (Kapu kalniņš) un Skubiņu viduslaiku kapsēta. Valsts nozīmes kultūras pieminekļi ir Šķērstēnu pilskalns un Baznīckalns. Pie Ķeipenes skolas atrodas piemineklis padomju okupācijas varas represiju upuriem un padomju armijas karavīru kapi “Ķeipene” pie Vatrānes.

2009. gadā slēgtajā Ķeipenes dzelzceļa stacijā, kurā ir vienīgais saglabājies sliežu posms bijušajā maršrutā Rīga–Ērgļi, izveidota Ķeipenes kinostacija jeb Kino muzejs.

Latviešu aktieris Tālivaldis Lasmanis dzimis Ķeipenes pagasta Ķeipenes ciemā.