“Sarkanais gaoļans” hronoloģiski nelineārā veidā no stāstnieka ‘es’ skatupunkta vēsta notikumus no 1923. gada līdz Reformu un atvēršanās politikas (改革开放, Gaige kaifang) laikam 20. gs. 70. gadu beigās. Darbā tiek izklāstīta vienas ģimenes vēsture vairākās paaudzēs un varonīgā pretošanās okupantu armijai otrā Ķīnas–Japānas kara (1937–1945) laikā Gaomi pilsētā. 

Gaoļans ir Ķīnā izplatīts graudaugs.

Mo Jeņs ir otrais Nobela prēmijas laureāts literatūrā (Nobelpriset i litteratur) no Ķīnas. Viņš šo balvu ieguva 2012. gadā. Rakstnieka daiļdarbu klāstā ir 11 romāni, 39 garie stāsti, 14 īsprozas darbi un vairāki scenāriji. 

Romānā aprakstītie notikumi ir balstīti uz patiesiem notikumiem, tāpat arī varoņi. Tie ir saistīti ar Šaņdunas provinces Gaomi pilsētas Sundzjiakou ciema partizānu cīnītāju veikto uzbrukumu no slēpņa 1938. gadā, ko vadīja Cao Kemins (曹克明, Cao Keming) un Lens Guanžuns (冷冠荣, Leng Guanrong). Šajā uzbrukumā tika nogalināti 38 japāņu iebrucēji un ģenerālleitnants Nakaoka Mitaka (中岡彌高, Nakaoka Mitaka). Romānā arī tiek aprakstīta ienaidnieka nežēlīgā atriebība Gunpomiao ciemā, kur tika nogalināti 136 iedzīvotāji un opozicionārs Džans Sjide (张西德, Zhang Xide), kuram dzīvam tika novilkta āda.

Gaomi pilsētas vēstures avotos un romānā sastopamais Deviņu sapņu Cao (曹梦九, Cao Mengjiu) ir bijusi reāla persona, kurš ir sodījis vairāk nekā 80 vietējos bandītus. Tikai vienam no viņiem – Velnam Guo (郭鬼子, Guo Guizi) – izdevās izbēgt. Šie divi cilvēki – Velns Guo un slēpņa vadonis Cao Kemins – ir romāna galvenā varoņa Ju Džanao (余占鳌, Yu Zhanao) prototipi. 

Romāna pirmā nodaļa “Sarkanais gaoļans” iesākas ar stāstnieka ‘es’ atmiņu pierakstu par 1938. gada uzbrukumu pie Dzjiaopina lielceļa, kuru vadīja Ju Džanao. Tas notika pēc tam, kad iebrucēji nežēlīgi nogalināja vīna darītavas priekšstrādnieku Arhatu Liu (刘罗汉, Liu Luohan), novelkot viņam ādu. Apšaudes laikā nogalina arī stāstnieka ‘es’ vecmāmiņu Daju Fenliaņu (戴凤莲, Dai Fenglian), kura partizāniem nesa ēdienu. Nodaļa beidzas ar japāņu ģenerālmajora Nakaokas Džiko (中崗尼高, Nakaoka Jiko) nāvi, kuru nošauj stāstnieka ‘es’ tēvs Douguaņs (豆官, Dou Guan).

Otrā nodaļa “Gaoļana vīns” (高粱酒, Gaoliang jiu) vairāk ataino atmiņu stāstījumus no Ju Džanao jaunības līdz laikam, kad viņš iemīlas un nolaupa Daju Fenliaņu. Pēc tam Ju Džanao nogalina gaoļana vīna darītavas īpašnieku un viņa dēlu – ar lepru slimo Šanu Piaņlanu (单扁郎, Shan Pianlang), kuram Daja Fenliaņa tika izprecināta pret pašas gribu. Priekšstrādnieks Arhats Liu dodas pie miertiesneša Deviņu sapņu Cao, kurš nospriež, ka vīna darītava tagad pieder Dajai Fenliaņai. Pēc kāda laika vīna darītavā ierodas Ju Džanao un vairākus mēnešus nostrādā kā parasts strādnieks, līdz uzsāk kopdzīvi ar Daju Fenliaņu.

Trešā nodaļa “Suņu ceļi” (狗道, Goudao) stāsta par ciema iedzīvotāju apšaudēm pret japāņu iebrucējiem un vēlāko cīņu ar vairākiem simtiem suņu, kas ēda kritušo līķus. Šajā nodaļā arī iepazīstina ar stāstnieka ‘es’ māti, kura vairākas dienas slēpjas sausā akā, līdz viņu izglābj stāstnieka ‘es’ tēvs Douguaņs.

Ceturtajā nodaļā “Gaoļana bēres” (高粱殡, Gaoliang bin) Ju Džanao kļūst par vadoni Dzelzs sabiedrībai – partizānu kustībai pret japāņu iebrucējiem – un rīko bēres savai mirušajai sievai. Bēru procesijai pēkšņi no visām pusēm uzbrūk japāņu agresori, Mazās pēdas Dzjana (江小脚, Jiang Xiaojiao) vadītie Dzjao Gao (胶高, Jiaogao) pulka komunistu armijas spēki un Bakurētainā Lena (冷麻子, Leng Mazi) vadītais nacionālistu armijas pulks. Bakurētainā Lena pulks beigās saņem gūstā abus partizānu grupējumus, līdz visi apvienojas un cīnās pret japāņu iebrucējiem.

Piektā nodaļa “Dīvainā nāve” (奇死, Qisi) stāsta par notikumiem pirms 1938. gada Dzjiaopina lielceļa slēpņa. Šī nodaļa apraksta japāņu iebrucēju asinspirti pret nevainīgajiem iedzīvotājiem un sešu japāņu iebrucēju nežēlību pret Ju Džanao otro sievu un viņas bērnu. Pēc šī notikuma sievietē iemiesojas ļaunais gars, ko izdzen daoistu priesteris. Romāns beidzas ar stāstnieka ‘es’ atgriešanos dzimtajā Gaomi pilsētā pie Ju Džanao otrās sievas kapa.

Romānā darbojas vairākas personas, taču galvenie varoņi ir tikai trīs: stāstnieka ‘es’ vectēvs Ju Džanao, vecmāmiņa Daja Fenliaņa un tēvs Douguaņs.

Ju Džanao jau no pašas bērnības ir bijusi grūta dzīve. Viņš ir audzis bez tēva, un pie Ju Džanao mātes uz mājām regulāri ierodas mūks no tuvējā klostera. Tas viņus pakļauj ciema iedzīvotāju apsmieklam. Pusaudža vecumā Ju Džanao mūku nogalina, māte izdara pašnāvību. Ju Džanao aizbēg no mājām un strādā dažādus gadījuma darbus, t. sk. ir kāzu nestuvju nesējs. Tas saved viņu kopā ar Daju Fenliaņu. Ju Džanao raksturs ir ļoti pretrunīgs – romānā viņš vienlaikus tiek raksturots kā nežēlīgs slepkava, bandīts, taisnīgs soģis (kad viņš nošauj savu tēvoci Lielzobi Ju (余大牙, Yu Daya), kurš dzērumā izvaro vienu no ciema meitenēm), drosmīgs karotājs (cīņās pret japāņu iebrucējiem), kaislīgs mīlnieks (kad nolaupa Daju Fenliaņu un, lai izglābtu viņu no traģiskā likteņa, nogalina ar lepru slimo līgavaini un viņa tēvu). Vienlaikus viņš ir neuzticīgs dzīvesbiedrs (uzsāk kopdzīvi ar Liaņu Er (恋儿, Lian Er) un Liu Dži (刘氏, Liu Zhi). Ju Džanao uzvedības modeli nevar piemērot noteiktam morāles un ētikas standartam. Taču galvenā varoņa izteiktākā rakstura īpašība ir lepnums un cīņasspars arī bezizejas situācijās.

Stāstnieka ‘es’ vecmāmiņa nāk no nabadzīgas zemnieku ģimenes Gaomi pilsētā. No sākuma viņu var raksturot kā pakļāvīgu un vienkāršu jaunu meiteni, bet tad viņu nolaupa Ju Džanao. Dajas Fenliaņas pašpārliecinātais raksturs parādās, kad viņa kļūst par gaoļana vīna darītavas īpašnieci un miertiesneša Deviņu sapņu Cao klātbūtnē publiski atsakās būt sava savtīgā tēva meita. Daja Fenliaņa ir nesavtīga un palīdz tiem, kuri ir cietuši no kara šausmām. Tāpat kā Ju Džanao, viņa tiek raksturota kā drosmīgs cilvēks. Cīņā pret japāņu iebrucējiem mirst varoņa nāvē.

Douguaņs ir stāstnieka ‘es’ tēvs, kurš romāna gaitā ir 15 un 16 gadus vecs. Kara gaitās vienmēr ir blakus savam tēvam Ju Džanao. Tas parāda zēna nobriedušo raksturu, spēju paciest vissmagākos apstākļus un nezaudēt cīņas sparu pat bezizejas situācijās. Tāpat kā viņa vecākiem, Douguaņam piemīt drosme cīnīties gan pret japāņu iebrucējiem, gan pret līķus ēdošajiem suņiem. Līdz brīdim, kad tēvs atlabst, viņš pilda pulka vadoņa pienākumus. Douguaņu var raksturot kā godbijīgu un paklausīgu dēlu, jo abus vecākus zēns pavada viņu pēdējā gaitā.

Darbam ir piecas nodaļas, un tam ir raksturīgs pirmās personas stāstījums. Stāstnieks ‘es’ izklāsta savas ģimenes vēsturi divās paaudzēs no 20. gs. sākuma līdz 70. gadiem un uzsver sava vectēva Ju Džanao, vecmāmiņas Dajas Fenliaņas un tēva Douguaņa cīņu pret japāņu iebrucējiem otrā Ķīnas–Japānas kara laikā Gaomi pilsētā. Veids, kādā tiek izklāstīti romāna notikumi, ir nelineārs, un stāstījums brīvi virzās uz priekšu un atpakaļ. Galveno vēsturisko notikumu makronaratīvs bieži vien tiek pārtraukts ar kāda romāna varoņa mikronaratīvu – atmiņām, iedomām, emocijām un izjūtām. Stāstnieks ‘es’ ir dzimis 20. gs. 50. gados, viņš nav pieredzējis 1938. gada notikumus un vadās pēc tēva un mātes stāstiem, kas ļauj pieredzēt kara laiku un notikumus pirms tā.

Romānu caurvij spilgti dabas apraksti, kuros dominē sarkanā gaoļana plašie lauki. Gaoļana jēdziens kalpo kā centrālā metafora dzīvībai un nāvei – miera laikā zemnieki to izmanto uzturam un vīna darīšanai, taču karā tas kalpo kā slēpnis. Darbā arī tiek izcelta kara nežēlība – asiņainās cīņas un to iznākumi, japāņu iebrucēju zvēriskums un vienkāršās tautas ciešanas. Romānā dominē lauku cilvēku lietotā vienkāršruna, kā arī bieža vulgārismu un lamuvārdu izmantošana, kas sižetam un varoņiem piešķir autentiskumu.

Lai gan lielākā daļa romāna notikumu ir izklāstīti, tomēr dažiem ir nepieciešams tālāks skaidrojums, piemēram, stāstnieks ‘es’ dažreiz piemin vectēva atgriešanos no Hokaido kalniem 1958. gadā, taču romāna gaitā nekad nepārrunā to detalizētāk. Šis tukšums beigās tiek aizpildīts ar īsprozas darbu “Cilvēks un zvērs” (人与兽, Ren yu shou, 1991), kas tiek iekļauts romāna 1995. gada izdevumā kā 7. nodaļa ar nosaukumu “Mežonis” (野人, Yeren). Savukārt darbs “Mans tēvs strādnieku rotā” (父亲在民夫连里, Fuqin zai min fu lian li, 1991), kas apraksta, kā stāstnieka ‘es’ tēvs Douguaņs un viņa strādnieku rota 1948. gada ziemas salā transportē 30 000 kilogramus prosas uz Atbrīvošanas armijas labības noliktavu, tiek iekļauts kā 6. nodaļa ar nosaukumu “Bastards” (野种, Ye zhong).

Romānā ir attēlota arī tautas reliģijas un pārdabiskā tematika, kas autora daiļradē ir aizgūta no Pu Sunlina (蒲松齡, Pú Sōnglíng) “Liaodžai stāstiem par neparasto” (聊齋誌異, Liáozhāizhìyì, 1766).

Neskatoties uz to, ka manuskripts bija gatavs 1985. gada otrajā pusē, romāna nodaļas pirmo reizi tika publicētas 1986. gadā sērijveidā vairākos literatūras laikrakstos: “Žeņmiņ Veņsjue” (人民文学, renmin wenxue), “Šijue” (十月, shiyue), “Dzjefandzjuņ Veņji” (解放军文艺, jiefangjun wenyi), “Beidzjiņ Veņsjue” (北京文学, Beijing wenxue) un “Kuņluņ” (昆仑, Kunlun). Autora meita Guaņa Sjaosjao (管笑笑, Guan Xiaoxiao) televīzijas intervijā atklāja, ka pirmais manuskripts tika sadedzināts. Uz to autors atbildēja: “Ir svarīgi, ka rakstnieks ir stingrs pret sevi. Vecajā manuskriptā vienmēr ir kaut kas, kam var pieķerties, un ir ļoti grūti sākt no sākuma. Tādēļ es sadedzināju un sāku visu pilnīgi no sākuma.”

1987. gadā darbs pirmo reizi tika izdots kā grāmata “Sarkanā gaoļana klans”. Darbs ir pārtulkots vairāk nekā 20 pasaules valodās.

Darbu japāņu valodā ir tulkojis Akira Inokuči (井口晃, Akira Inokuchi): “Sarkanais gaoļans” (赤い高粱, 1989) un “Sarkanais gaoļans (turpinājums)” (赤い高粱 (続), 1990); angļu valodā – Hovards Goldblats (Howard Goldblatt): “Sarkanais gaoļans: romāns par Ķīnu” (Red Sorghum: A Novel of China, 1993); zviedru valodā – Anna Gustafsone Čena (Anna Gustafsson Chen): “Sarkanais lauks” (Det röda fältet, 1997); igauņu valodā – Merts Lēnemetss (Märt Läänemets): “Sarkanais gaoļans” (Punane sorgo, 2014) u. c.

Darbs ir izpelnījies kritiķu atzinību gan Ķīnā, gan ārzemēs. Nobela prēmija literatūrā bija galvenais faktors, kas ļāva Mo Jeņa darbus pamanīt plašākā mērogā – Rietumos. Romāns ir ietekmējis arī citu autoru – Maja Dzja (麦家, Mai Jia), Bi Feiju (毕飞宇, Bi Feiyu) u. c. – daiļradi. 2018. gadā darbs tika izvēlēts par atvēršanās ēras politikas 40. gadadienas visietekmīgāko literatūras darbu, savukārt 2019. gadā tas tika iekļauts Jaunās Ķīnas 70. gadadienas 70 labāko romānu kolekcijā (新中国70年70部长篇小说典藏, Xin Zhongguo 70 nian 70 bu changpian xiaoshuo diancang).

“Sarkanais gaoļans” 1987. gadā ir ekranizēts godalgotajā Džana Jimou (张艺谋, Zhang Yimou) filmā ar tādu pašu nosaukumu, kas 1988. gada 38. Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā (Internationale Filmfestspiele Berlin) ieguva “Zelta lāča” (Goldener Bär) balvu. 2014. gadā režisors Džens Sjaoluns (郑晓龙, Zheng Xiaolong) uzņēma seriālu “Sarkanais gaoļans”, kas arī saņēma Huadina apbalvojumu (华鼎奖, Huading jiang) kā 2014. gada labākā televīzijas drāma un Ķīnas televīzijas drāmu “Apsaru” balvu (中国电视剧飞天奖, Zhongguo dianshiju feitian jiang).