AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 4. jūnijā
Māris Rīmenis

Mārgarita Korta

(Margaret Court, dzimusi Smita, Smith, zināma kā Mārgareta Smita Korta, Margaret Smith Court; 16.07.1942. Olberijā, Jaunās Dienvidvelsas pavalstī, Austrālija)
austrāliešu tenisiste
Mārgarita Smita (vēlāk Korta) Vimbldonas turnīrā Londonā. Anglija, 24.06.1963.

Mārgarita Smita (vēlāk Korta) Vimbldonas turnīrā Londonā. Anglija, 24.06.1963.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Evening Standard/Hulton Archive/Getty Images, 1365866651. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme
  • 3.
    Bērnība un jaunība
  • 4.
    Profesionālā karjera
  • 5.
    Panākumi
  • 6.
    Novērtējums
  • 7.
    Apbalvojumi
  • Multivide 4
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme
  • 3.
    Bērnība un jaunība
  • 4.
    Profesionālā karjera
  • 5.
    Panākumi
  • 6.
    Novērtējums
  • 7.
    Apbalvojumi
Kopsavilkums

Mārgaretai Kortai izdevies viena kalendārā gada laikā uzvarēt visos četros Grand Slam turnīros vienspēlēs. Karjerā M. Korta ieguvusi 24 Grand Slam titulus vienspēlēs, kopā ar dubultspēlēm ieguvusi 64 titulus (19 dubultspēlēs, 21 jauktajās dubultspēlēs), kas ir nepārspēts rekords tenisā.

Izcelsme

M. Kortas tēvs Lorenss Smits (Lawrence William Smith) bija siera meistars, māte – Moda Boforta (Maud Catherine Beaufort). M. Korta bija jaunākā no četriem bērniem. Viņai bija divi vecāki brāļi – Kevins Smits (Kevin Smith) un Vinsents Smits (Vincent Smith) – un māsa Džuna Smita (June Shanahan Smith). M. Korta bija ļoti sportiska – pēc stundām spēlēja kriketu, futbolu, basketbolu vai softbolu. Mātes draugs uzdāvināja M. Kortai vecu tenisa raketi, kas bija par smagu, bet viņa sāka spēlēt uz ielas un pēc tam tenisa klubā. M. Korta pēc dabas ir kreile, taču tenisu spēlēja ar labo roku. Viņa apmeklēja tenisa apmācības teorētiskās nodarbības, bet sevišķas patikas nebija, labāk strādāja klubā un pļāva zāli, krāsoja laukuma līnijas.  

Bērnība un jaunība

M. Kortas bērnība pagāja Olberijā. Liela ietekme bija Olberijas tenisa kluba īpašniekam Volijam Rateram (Wally Rutter), kuram pašam nebija bērnu, un viņš rūpējās par M. Mortu kā par savu meitu. Nopietni tenisu viņa sāka spēlēt astoņu gadu vecumā Olberijas tenisa klubā. Lokālos turnīros bērnībā ieguva jau aptuveni 50 balvas, vēlāk pārcēlās trenēties uz Melburnu. M. Kortu bija ievērojis bijušais Grand Slam turnīru čempions un pasaules reitinga līderis Frenks Sedžmens (Francis (Frank) Arthur Sedgman). M. Korta uz jauno dzīvesvietu devās kopā ar vienu no vecākajiem brāļiem un papildus sāka strādāt F. Sedžmena atlētikas centra uzņemšanā. Fiziski bija samērā labi attīstīta, par viņas tenisa treneri kļuva Kīts Rodžerss (Keith Rogers). M. Korta tika iekļauta Viktorijas pavalsts izlasē, un viņa uzvarēja junioru tūrē gandrīz visās sacensībās, izņemot Australian Open junioriem. Karjeras sākumā bija ļoti kautrīga, nesabiedriska ārpus laukuma.

Profesionālā karjera

Pirmo Australian Open titulu M. Korta ieguva 1960. gadā 17 gadu vecumā, un šo panākumu viņa Austrālijā atkārtoja septiņus gadus pēc kārtas, tas izdevās 11 reizes karjerā. Lielu vērību M. Korta veltīja fiziskajai sagatavotībai un disciplīnai, viņu tenisā dēvēja par “Austrālijas amazoni” (Aussie Amazon). Fiziski viņa bija pārāka faktiski par visām pretiniecēm, pašai piemita spēcīga serve un lieliska spēle no gaisa pie tīkla.

1961. gadā M. Korta sāka ceļot pa pasauli kopā ar Austrālijas jauno talantu komandu, ko vadīja Nells Hopmens (Nell Hopman). Sākumā rezultāti nebija tik labi kā dzimtenē, M. Korta uzvarēja tikai Kentā, Lielbritānijā. Vimbldonas un French Open turnīros zaudēja ceturtdaļfinālā. 1962. gadā M. Korta sāka ceļot viena pati, viņa bija vienpate pēc dabas, un tas deva labākus rezultātus tenisa laukumā. Vimbldonā viņa togad piedzīvoja neveiksmi jau pirmajā kārtā, kur trijos setos zaudēja amerikānietei Billijai Džīnai Kingai (Billie Jean King). M. Korta bija izlikta ar pirmo numuru, bet viņai pirms spēles bija liels uztraukums, gluži kā panikas lēkme, tādēļ viņa nespēja parādīt savu patieso sniegumu. Pirmo reizi vēsturē Vimbldonā ar pirmo numuru izliktā tenisiste bija zaudējusi jau pirmajā kārtā.

Turpmākā karjera bija veiksmīga, līdztekus jau ierastajiem triumfiem Australian Open M. Korta uzvarēja arī French Open, Vimbldonā un US Open, līdz 1966. gadam izcīnot ik sezonu vismaz vienu lielo Grand Slam titulu. Vēlāk M. Korta pārcēlās uz Pērtu, atvēra sporta inventāra un tērpu zīmolu veikalu Peephole. Uzņēmums attīstījās, un tieši biznesa kontakti viņu saveda kopā ar burātāju un vilnas tirdzniecības brokeri Beriju Kortu (Barrymore (Barry) Michael Court), vēlāko Rietumaustrālijas pavalsts rūpniecības attīstības ministru. Abi apprecējās 1967. gadā. M. Korta izlaida 1967. gada sezonu un gandrīz jau atvadījās no tenisa. Viņai radās liela interese par burāšanu, taču vīrs pierunāja tomēr atgriezties tenisā, un 1968. gada nogalē M. Korta to arī darīja.

Panākumi

1969. gadā M. Korta uzvarēja vienspēlēs trijos Grand Slam turnīros, izņemot Vimbldonā. Triumfāla sezona M. Kortai bija 1970. gadā, kad viņa uzvarēja 21 turnīrā no 27, kuros spēlēja. 104 panākumi vienspēlēs un tikai seši zaudējumi togad, ieskatot triumfu visos Grand Slam turnīros. M. Korta kļuva par vienu no retajām tenisistēm pasaulē, kura uzvarējusi visos četros Grand Slam vienā sezonā.

Pēc lielā triumfa sākās lejupslīde, kas saistīta ar M. Kortas veselību. Viņai bija vairāku muskuļu iekaisumi, hroniski sāpēja kuņģis, tāpat bija regulāri rīkles iekaisumi. 1971. gadā viņa ieguva tikai vienu lielo titulo – Australian  Open –, bet 1972. gadā (pēc pirmā bērna piedzimšanas) M. Korta nespēlēja vispār. Atgriešanās bija spīdoša, 1973. gadā uzvarot 18 turnīros, 102 spēlēs no 108. Togad viņa uzvarēja arī savos pēdējos Grand Slam turnīros karjerā, vienspēlēs Australian Open, French Open un Vimbldonā. Pēdējos gados M. Korta ceļoja uz turnīriem kopā ar savu vīru un jaundzimušo dēlu. 1973. gadā M. Korta zaudēja “Dzimumu mačā“ (Battle of the Sexes) 55 gadus vecajam bijušajam tenisistam Bobijam Rigsam (Bobby Riggs) ar 2:6 un 1:6; šīs dzimumu kaujas padarīja tenisu ļoti populāru. M. Korta bija konkurētspējīga arī pēc nākamā ģimenes pieauguma, viņa vēl spēlēja divus gadus pēc trešā bērna piedzimšanas 1975. gadā. 1976. gadā Tokijā jau pirmajā turnīrā pēc atgriešanās viņa aizkļuva līdz finālam. 1977. gadā M. Korta aizvadīja savu pēdējo spēli profesionālajā tenisā, trešajā kārtā Detroitā uzvarot Grīru Stīvensu (Greer Stevens) no Dienvidāfrikas Republikas (DĀR). Ceturtdaļfinālu M. Korta nespēlēja, uzzinot, ka ir ceturtā bērna gaidībās.

Mārgarita Korta ar trofeju pēc uzvaras Vimbldonas tenisa turnīra sieviešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 03.07.1970.

Mārgarita Korta ar trofeju pēc uzvaras Vimbldonas tenisa turnīra sieviešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 03.07.1970.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Fox Photos/Hulton Archive/Getty Images, 1216374319. 

Novērtējums

Dominance – tā vislabāk raksturo M. Kortas karjeru tenisā. Nevienam citam sportistam tenisā nav bijis tik liela pārsvara. M. Korta ieguva 24 Grand Slam titulus vienspēlēs (1960–1975). Amatieru laikos M .Kortai bija 13 Grand Slam tituli, 11 – atklātajā ērā jeb Open era. Viņai ir arī 21 tituls jauktajās dubultspēlēs un 19 sieviešu dubultspēlēs, kopā ir 64 tituli, un tas ir pagaidām neatkārtots sasniegums tenisā, jo, piemēram, Martinai Navratilovai (Martina Navratilova) kopā bija 59 tituli. Visas karjeras laikā M. Kortai ir unikāls uzvaru procents vienspēlēs, 608 panākumi un tikai 60 zaudējumi, kas ir 91,02 % uzvaru. 1973. gadā M. Korta sasniedza rekordu sievietēm vienā Grand Slam turnīrā, iegūstot jau 11. čempiones titulu Australian Open.

M. Korta ir vienīgā  spēlētāja, kura ieguvusi sezonas Grand Slam ne tikai vienspēlēs (1970), bet arī jauktajās dubultspēlēs – 1963. gadā kopā ar austrālieti Kenu Flečeru (Kenneth (Ken) Norman Fletcher) un 1965. gadā ar dažādiem partneriem, piemēram, K. Flečeru, Džonu Ņūkomu (John David Newcombe) un Fredu Stolu (Frederick (Fred) Sydney Stolle). Septiņas reizes sezonas beigās M. Korta bija pirmā pasaules reitingā (1962–1965, 1969, 1970, 1973). Austrālijas izlasē M. Korta četras reizes triumfēja Federācijas kausa (Federation Cup) izcīņā (1964–1965, 1968, 1970). M. Kortas karjera aizritēja gan amatieru laikos, gan atklātajā ērā, kad kopā ar visiem spēlēja arī profesionāļi. Karjerā  kopā tenisistei ir 1180 uzvaras un 107 zaudējumi.

Neraugoties uz izcilo spēli un lieliskajiem panākumiem, M. Korta nebija populāra pārējo tenisistu, īpaši amerikāņu, vidū. Varbūt tāpēc, ka pēc dabas bija klusa un kautrīga. Pati sportiste daudzkārt izteikusies, ka vispirms ir sieva un māte, tikai pēc tam tenisiste. 1982. gadā viņa sāka studēt teoloģiju, 1999. gadā tika ordinēta par mācītāju. M. Korta tika audzināta Romas katoļu ticībā, bet vēlāk pievērsās Vasarsvētku draudzei. M. Kortas un viņas vīra ģimenē ir četri bērni, taču publiski gandrīz nav nekādas informācijas par viņiem, jo M. Korta vienmēr ļoti sargājusi savu privāto dzīvi. Pēc karjeras viņa bieži izteikusi pretrunīgus komentārus publiskajā telpā, īpaši uzstājoties pret homoseksualitāti un viendzimuma laulībām. Mūsdienu pasaulē līdz ar to pieaugusi viņas kritika, 2017. gadā pat bija ierosinājums M. Kortas vārdā vairs nedēvēt lielo tenisa arēnu Melburnā (Margaret Court Arena), īpaši dedzīgi par to iestājas B. Dž. Kinga. Nosaukums palika, M. Kortas panākumus neviens nevar izdzēst no tenisa vēstures.

Mārgarita Korta ar vīru Beriju Kortu un dēlu Danielu. Detroita, Mičiganas pavalsts, ASV, 09.03.1973.

Mārgarita Korta ar vīru Beriju Kortu un dēlu Danielu. Detroita, Mičiganas pavalsts, ASV, 09.03.1973.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Bettmann Archive/Getty Images, 1389865205.

Apbalvojumi

1967. gadā M. Kortai tika pasniegts Britu Impērijas ordenis (Member of the Order of the British Empire), savukārt 1975. gadā viņa uzņemta Austrālijas sporta slavas zālē (Sport Australia Hall of Fame Awards). 1998. gadā M. Korta iecelta Austrālijas sporta leģendas (Legends of Australian Sport) statusā. 1979. gadā uzņemta Starptautiskajā Tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame) Ņūportā, Amerikas Savienotajās Valstīs. 2001. gadā par izcilo karjeru tenisiste apbalvota ar Austrālijas simtgades medaļu (Centenary Medal). 2003. gada gada janvārī Melburnas tenisa kompleksa (Melbourne Park) otra galvenā arēna tika nosaukta M. Kortas vārdā. 2006. gadā M. Korta apbalvota ar Starptautiskās Tenisa federācijas (International Tennis Federation, ITF) augstāko balvu – Filipa Šatrjē balvu (Philippe Chatrier Award). 2007. gadā saņēmusi Austrālijas ordeni (Officer of the Order of Australia), šīs valsts augstāko apbalvojumu. 

Multivide

Mārgarita Smita (vēlāk Korta) Vimbldonas turnīrā Londonā. Anglija, 24.06.1963.

Mārgarita Smita (vēlāk Korta) Vimbldonas turnīrā Londonā. Anglija, 24.06.1963.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Evening Standard/Hulton Archive/Getty Images, 1365866651. 

Mārgarita Korta Vimbldonas turnīra sieviešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 03.07.1970.

Mārgarita Korta Vimbldonas turnīra sieviešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 03.07.1970.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Getty Images, 515574572. 

Mārgarita Korta ar trofeju pēc uzvaras Vimbldonas tenisa turnīra sieviešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 03.07.1970.

Mārgarita Korta ar trofeju pēc uzvaras Vimbldonas tenisa turnīra sieviešu vienspēļu finālā. Londona, Anglija, 03.07.1970.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Fox Photos/Hulton Archive/Getty Images, 1216374319. 

Mārgarita Korta ar vīru Beriju Kortu un dēlu Danielu. Detroita, Mičiganas pavalsts, ASV, 09.03.1973.

Mārgarita Korta ar vīru Beriju Kortu un dēlu Danielu. Detroita, Mičiganas pavalsts, ASV, 09.03.1973.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Bettmann Archive/Getty Images, 1389865205.

Mārgarita Smita (vēlāk Korta) Vimbldonas turnīrā Londonā. Anglija, 24.06.1963.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Evening Standard/Hulton Archive/Getty Images, 1365866651. 

Saistītie šķirkļi:
  • Mārgarita Korta
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Starptautiskās Tenisa slavas zāles tīmekļa vietnē par Mārgaritu Kortu

Ieteicamā literatūra

  • Court, M. and McGann, G., Court on Court: A Life in Tennis, New York, Dodd, Mead, 1975.
  • Smith, M., The Margaret Smith Story, London, Stanley Paul, 1965.

Māris Rīmenis "Mārgarita Korta". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/204585-M%C4%81rgarita-Korta (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/204585-M%C4%81rgarita-Korta

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana