Latvijas vieglatlēti piedalījušies gandrīz visās Eiropas meistarsacīkstēs vieglatlētikā (arī PSRS izlases sastāvā). J. Daliņš bija pirmais latvietis, kas kļuva par Eiropas čempionu (1934. gadā 50 km soļojumā). Starpkaru periodā viņš kļuva par populārāko valsts sportistu. Četras reizes (1962, 1966, 1969, 1971) Eiropas čempiona titulu izcīnījis J. Lūsis šķēpa mešanā. Pa reizei arī Staņislavs Olijars (2006. gadā 110 m barjerskrējienā), Ineta Radeviča (2010. gadā tāllēkšanā) un Zigismunds Sirmais (2016. gadā šķēpa mešanā).
Latvijas vieglatlēti kopš 1983. gada piedalījušies visos 15 pasaules čempionātos stadionos un arī telpās. 2011. gadā sudraba medaļu ieguva I. Radeviča tāllēkšanā. Latvijas sportisti pasaules čempionātos izcīnījuši arī divas bronzas medaļas: Dainis Kūla šķēpa mešanā (1983) un Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā (2015).
Igors Kazanovs 1991. gada čempionātā telpās izcīnījis sudraba medaļu un 1989. gadā bronzas medaļu 110 m barjerskrējienā. Māris Bružiks 1993. gadā ieguvis sudraba medaļu trīssoļlēkšanā. S. Olijars 2008. gadā pasaules čempionātā telpās izcīnījis bronzas godalgu 110 m barjerskrējienā, bet Jānis Bojārs 1985. gadā – bronzas medaļu lodes grūšanā.
Latvijas vieglatlēti veiksmīgi piedalījušies arī pasaules čempionātos junioriem (U-20) un jauniešiem (U-18). Junioriem pasaules čempioni bijuši Aleksejs Lukašenko lodes grūšanā (1986), S. Olijars 110 m barjerskriešanā (1998), kā arī Linda Brīvule (2002) un Gatis Čakšs (2014) šķēpa mešanā.
Septiņi Latvijas vieglatlēti PSRS vai Eiropas komandu sastāvā piedalījušies Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas Pasaules kausu izcīņā. Anita Stukāne uzvarējusi tāllēkšanā (1979), un D. Kūla – šķēpa mešanā (1981).
Kopš 1968. gada notiek Eiropas čempionāti telpās. Šajās sacensībās zelta medaļas izcīnījuši vairāki Latvijas vieglatlēti: Juris Grustiņš 3000 m skrējienā (1972), Inta Kļimoviča un Ingrīda Barkāne stafetes skrējienā (1975), J. Bojārs lodes grūšanā (1983, 1984), M. Bružiks trīssoļlēkšanā (1986, 1996), I. Kazanovs četrkārt 60 m barjerskriešanā (1990, 1992, 1996, 1998), S. Olijars 60 m barjerskriešanā (2000).
Latvijas vieglatlēti regulāri un ar sekmēm piedalās Eiropas jauno vieglatlētu čempionātos – junioru (U-23) kopš 1997. gada, junioru (U-20) kopš 1966. gada, jauniešu (U-18) kopš 2016. gada, kā arī Eiropas jauniešu olimpisko dienu sacensībās. Septiņi Latvijas vieglatlēti izcīnījuši junioru (U-23) čempionu titulus: A. Fadejevs 20 km soļošanā (1997), Līga Kļaviņa septiņcīņā (2001), Jānis Leitis tāllēkšanā, Madara Palameika šķēpa mešanā un Aiga Grabuste septiņcīņā (visi 2009. gadā), kā arī Z. Sirmais un Līna Mūze šķēpa mešanā (abi 2013. gadā). Eiropas junioru čempionu godā bijuši Loelita Bļodniece šķēpa mešanā (1975), Irina Latve 800 m skrējienā un Māris Putenis soļošanā (abi 1999. gadā), Inna Poluškina 3000 m skrējienā (2003), Poļina Jeļizarova 3000 m šķēršļu skrējienā (2005), A. Grabuste septiņcīņā (2007) un Z. Sirmais šķēpa mešanā (2011). Pirmajā Eiropas jauniešu čempionātā 2016. gadā Latvijas šķēpmetēji izcīnīja divas medaļas. Par čempionu kļuva Kristaps Jaunpujens.
Latvijas vieglatlēti studenti ļoti veiksmīgi startējuši arī pasaules studentu universiādēs. Kopš 1927. gada 17 reizes izcīnītas zelta medaļas. Par divkārtējiem universiāžu uzvarētājiem kļuvuši šķēpa metēji D. Kūla (1981, 1983), Ēriks Rags (1999, 2001) un A. Kovals (2005, 2009), bet sprinteri Renāte Lāce (1963. gadā divreiz un 1965. gadā) un Juris Silovs (1973, 1975, 1977) – par trīskārtējiem uzvarētājiem.
