Trīskārtējs Lielbritānijas premjerministrs (1923–1924, 1924–1929, 1935–1937), Konservatīvās partijas līderis un līdz ar to viena no nozīmīgākajām politiskajām amatpersonām starpkaru perioda Lielbritānijā.

Stenlija Boldvina tēvs Alfrēds Boldvins (Alfred Baldwin) bija bagāts lielrūpnieks tērauda nozarē. Mātes Luīzas Boldvinas (Louisa Baldwin), dzimusi Makdonalda (MacDonald), ģimene bija saistīta ar mākslas un literatūras aprindām. S. Boldvina brālēns no mātes puses bija pazīstamais rakstnieks Radjards Kiplings (Rudyard Kipling), abi bija bērnības draugi.

S. Boldvins mācījās elitārajā Harovas skolā (Harrow School), kuru beiguši vēl seši britu premjeri. Mācījies Meisona zinātnes koledžā (Mason Science Colledge), studējis vēsturi Kembridžas Universitātes (Cambridge University) Trīsvienības koledžā (Trinity College). Pēc studijām strādāja tēva tērauda uzņēmumā un vēlāk to pārņēma. S. Boldvina vadībā uzņēmums bija plaukstošs.

1908. gadā pēc tēva nāves S. Boldvins kā konservatīvās partijas pārstāvis tika ievēlēts parlamentā no Bjūdlijas apgabala, kuru parlamentā līdz tam pārstāvēja tēvs. S. Boldvins ienāca politikā 40 gadu vecumā, kas tolaik tika uzskatīts par vēlu karjeras sākumu. S. Boldvins vecuma dēļ nepiedalījās Pirmajā pasaules karā, bet veidoja politisko karjeru.

S. Boldvins darbojās starpkaru periodā – laikā, kad leiboristu partija pakāpeniski kļuva par otru vadošo politisko spēku, veidojoties konservatīvo un leiboristu divpartiju sistēmai.

1917.–1921. gadā bija jaunākais ministrs Finanšu ministrijā (Financial Secretary to the Treasury). Iekļauts valdībā kā pilnvērtīgs ministrs tirdzniecības padomes priekšsēdētāja (President of the Board of Trade, 1921–1922) amatā.

S. Boldvins bija viens no partijas deputātu sapulces (Carlton club meeting) iniciatoriem, kas bija pret koalīciju ar liberālo partiju un tās līderi Deividu Loidu Džordžu (David Lloyd George). Tas noveda pie D. L. Džordža valdības krišanas. S. Boldvins kļuva par finanšu ministru (Chancellor of the Exchequer, 1922–1923) jaunajā Bonara Lo (Andrew Bonar Law) valdībā.

Pēc B. Lo atkāpšanās slimības dēļ karalis Džordžs V (George V) nedaudz negaidīti iecēla S. Boldvinu par premjeru, un 05.1923. tika izveidota pirmā S. Boldvina valdība. Tā pastāvēja līdz 01.1924., kad to pēc leiboristu panākumiem 12.1923. vēlēšanās nomainīja Ramzeja Makdonalda (James Macdonald Ramsey) vadītā leiboristu mazākuma valdība, kas bija pirmā leiboristu valdība Lielbritānijas vēsturē. 10.1924. konservatīvā partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas vēlēšanās un S. Boldvins atkal izveidoja valdību. Šī perioda finanšu ministrs bija Vinstons Čērčils (Winston Churchill), kurš īstenoja finanšu reformu, atjaunojot britu mārciņas zelta standartu 1914. gada līmenī. Šis pasākums tiek uzskatīts par neveiksmīgu un vienu no pasaules finanšu krīzes – Lielās depresijas (kopš 1929) – cēloņiem.

Vienas no finansiālo problēmu sekām un viens no nozīmīgākajiem notikumiem šajā laikā bija 05.1926. ģenerālstreiks, kurā piedalījās līdz 1,7 miljoniem transporta un smagās rūpniecības strādnieku, atbalstot ogļračus, tomēr valdības stingrās nostājas un atbildes pasākumu dēļ streiks neguva panākumus. 1927. gada darba strīdu un arodbiedrību likums (Trade Disputes and Trade Unions Act) ierobežoja vispārējos streikus un streikus citu nozaru atbalstam, un streikošanas iespējas kopumā. 1928. gada vēlēšanu tiesību likums (Representation of the People Act) piešķīra vēlēšanu tiesības par 21 gadu vecākām sievietēm. Tika īstenots 1929. gada vietējo pašvaldību reformas likums (Local Government Act), kas nodrošināja konsolidāciju un efektivitātes pieaugumu un mainīja sociālās palīdzības sistēmu.

Ārpolitisko sasniegumu vidū minami 01.12.1925. Londonā noslēgtie Lokarno līgumi, kas risināja attiecību problēmas ar Vāciju un stabilizēja starptautisko attiecību situāciju Eiropā. Nopietna problēma bija attiecības ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS), kas tika apsūdzēta par spiegošanu un valsts drošību apdraudošiem plāniem pret Lielbritāniju. 1927. gadā diplomātiskās attiecības ar PSRS tika pārtrauktas.

Pēc leiboristu uzvaras 1929. gada vēlēšanās S. Boldvins bija opozīcijas līderis (1929–1931). 1931. gadā S. Boldvina vadītā konservatīvā partija guva pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās. Pēc vēlēšanām tika izveidota nacionālleiborista (National Labour) R. Makdonalda otrā nacionālā valdība (1931–1935), kurā konservatīvajiem bija izšķiroša ietekme, S. Boldvins bija de facto premjerministra vietnieks kā Slepenās padomes priekšsēdētājs (Lord President of the Council) ar būtisku ietekmi valdībā. Par S. Boldvina nopelnu uzskata jaunu aizsardzības programmu ieviešanu, kas nostiprināja Lielbritānijas gaisa spēkus, pieaugot nacionālsociālistiskās Vācijas draudiem.

Pēc R. Makdonalda demisijas 1935. gadā S. Boldvins izveidoja valdību un izsludināja ārkārtas vēlēšanas, kurās konservatīvā partija guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 386 vietas no 615; tā bija trešā reize, kurā partija viņa vadībā vēlēšanās guva šādu uzvaru. S. Boldvins izveidoja trešo nacionālo valdību ar nacionālliberāļiem (Liberal Nationals) un nacionālleiboristiem.

S. Boldvina valdības laikā notika divas monarhu maiņas. 20.01.1936. mirstot karalim Džordžam V, tronī kāpa Eduards VIII (Edward VIII), S. Boldvins 1936. gada nogalē veda sarunas ar karali un informēja, ka valdība neatbalsta viņa laulību ar amerikāņu augstākās sabiedrības dāmu Vollisu Simpsoni (Wallis Simpson), kuras divas iepriekšējās laulības bija šķirtas. Tas noveda pie karaļa atteikšanās no troņa 10.12.1936. un karaļa Džordža VI (George VI) kāpšanas tronī.

S. Boldvinam tiek pārmesta nespēja pietiekami ātri izprast Vācijas un Itālijas revizionistisko režīmu draudus Eiropā. Viņš bija viens no trim premjerministriem, kas īstenoja t. s. nomierināšanas politiku (appeasement policy). S. Boldvina valdības laikā 1936. gadā Vācija atjaunoja regulāro karaklausību un gaisa kara spēkus, tā intensīvi bruņojās. 03.1936. Vācija ieveda karaspēku demilitarizētajā Reinas zonā, pārkāpjot Versaļas miera līguma noteikumus. 10.1935. notika Itālijas iebrukums Etiopijā. 06.1935. tika parakstīts Anglijas un Vācijas jūras līgums (Anglo-German Naval Agreement), kas atļāva palielināt Vācijas kara floti virs iepriekšējo līgumu normām. Tomēr atceroties Pirmo pasaules karu, britu sabiedrība bija negatīvi noskaņota pret iespēju piedalīties jaunā karā, līdz ar to plaši izplatījās pacifistisks pretkara noskaņojums, kas aptvēra visu sabiedrību no karaliskās ģimenes līdz plašām tautas masām. Tika uzskatīts, ka Lielbritānijai trūkst ekonomisku resursu militārā potenciāla nostiprināšanai un uzticamu sabiedroto.

S. Boldvins izteica apņēmību pamest premjerministra amatu 70 gadu vecumā un atkāpās 05.1937. Pēc aiziešanas no premjera amata S. Boldvins pameta arī parlamenta apakšpalātu un kļuva par Lordu palātas locekli. Viņš izveidoja fondu ebreju un citu bēgļu atbalstam. S. Boldvins Lordu palātā atbalstīja Minhenes vienošanos, bet aicināja uz tūlītēju bruņošanās izdevumu palielināšanu. Laika gaitā S. Boldvinu arvien vairāk kritizēja par bezdarbību un nepretošanos Vācijas ekspansijai. Viens no S. Boldvina kritiķiem bija V. Čērčils.

1937. gadā S. Boldvinam tika piešķirti mantojami aristokrāta tituli: Bjūdlijas grāfs Boldvins (Earl Baldwin of Bewdley) un Korvedeilas vikonts (Viscount Corvedale). 1937. gadā S. Boldvins tika apbalvots ar Bikšu Lentes ordeni. Kanādā, Britu Kolumbijā 1927. gadā viņa vārdā nosaukts kalns (Mount Stanley Baldwin).

S. Boldvins attēlots spēlfilmās, kas veltītas karaļa Edvarda VIII mīlas stāstam – Vorisa Huseina (Waris Husein) raidsabiedrības BBC (British Broadcasting Corporation) seriālā “Eduards un misis Simpsone” (Edward and Mrs Simpson, 1974) un Deivida Mūra (David Moore) televīzijas filmā “Vollisa un Eduards” (Wallis and Edward, 2005). S. Boldvins attēlots arī spēlfilmās, kas veltītas V. Čērčilam, piemēram, Ričarda Lonkreina (Richard Loncraine) televīzijas filmā “Draudošā vētra” (The Gathering Storm, 2002) par V. Čērčila dzīvi starpkaru periodā, šim periodam veltīta arī Ferdinanda Fērfaksa (Ferdinand Fairfax) televīzijas seriāls “Vinstons Čērčils: savvaļas gadi” (Winston Churchill: The Wilderness Years, 1981). S. Boldvins epizodiski attēlots Toma Hūpera (Tom Hooper) spēlfilmā “Karaļa runa” (The King’s Speech, 2010), kas veltīta Džordžam VI un viņa kāpšanai tronī.

2018. gadā S. Boldvinam Bjūdlijā tika uzstādīts bronzas piemineklis.