Latvijas−Lietuvas sauszemes robežas (588 km) atjaunošana tika sākta, Biržos (Lietuvā) parakstot Līgumu par robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku (29.06.1993.), ratificēts 01.06.1995. Robežas demarkāciju pabeidza 2000. gadā.
Latvijas−Lietuvas robeža sākas pie Baltijas jūras, Nidasciema dienvidu nomalē, un iet gandrīz taisnā līnijā uz ziemeļiem−ziemeļaustrumiem, līdz nonāk pie Sventājas, tad turpinās augšup pa upi līdz Luknes ietekai Sventājā, un tad tā kļūst par robežu. Caur mežainu apvidu robeža turpinās līdz Bārtai pret Apšes ieteku tajā, un Apše kļūst par robežupi (apmēram 20 km garumā), tad robeža pāriet uz Apšes pieteku Sārti un pa to iet līdz Bezdibeņa ezeram. Tad, izmetot loku uz austrumiem un pagriežoties uz dienvidaustrumiem, robeža pienāk pie Kalšu ezera, šķērso to un tālāk virzās pa Svaru strautu, pa Jāņupīti, pa Losi un augšpus pie Loša dzirnavām pagriežas uz dienvidaustrumiem, līdz sasniedz Ventu. Robeža pagriežas uz dienvidiem−dienvidaustrumiem pa Ventu un pēc apmēram 1,6 km pāriet uz tās labā krasta pieteku Vadaksti, kas apmēram 67 km garā posmā ir robežupe. Robeža turpinās uz austrumiem, līdz pat Priedulai, tad attālinās no Vadakstes un pēc apmēram 5,5 km atkal nonāk pie tās. Robeža virzās uz dienvidiem−dienvidaustrumiem un līkumo līdz pat Svētei, kas gandrīz 3 km ir robežupe. Tālāk robeža neatrodas uz dabā labi izteiktiem objektiem, līdz nonāk pie Mūsas (robežupe apmēram 6 km garumā) un iziet pie Mēmeles upes, kas ir robežupe 76 km garumā. Savukārt pie Neretas (Neretiņas) ietekas Mēmelē tā kļūst par robežupi. Robeža iet austrumu virzienā līdz Ilzu (Garais) ezeram, tam pāri, tad turpinās uz austrumiem, tad uz dienvidiem un dienvidaustrumiem, līdz šķērso Subates ezeru virkni, virzās uz austrumiem, tad uz dienvidaustrumiem pāri Augšzemes augstienei, līdz nonāk pie Latvijas–Lietuvas−Baltkrievijas robežpunkta.
Robeža šķērso vairākas Latvijas reljefa lielformas un vidējformas: Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu, Rietumkursas augstienes Vārtavas viļņoto līdzenumu un Embūtes pauguraini, garākā robeža saistās ar Viduslatvijas zemieni, tajā esošo Vadakstes līdzenumu, Zemgales līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni, Ilūkstes pauguraini, Skrudalienas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, kas uz robežas atdala Sēlijas paugurvalni no Ilūkstes pauguraines.