Rendas pagasts atrodas Latvijas rietumu daļā, Kurzemē, 24 km no Kuldīgas, 130 km no Rīgas. Tā ir Kuldīgas novada administratīvā teritorija tā ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar sava novada Kabiles pagastu un Rumbas pagastu, Ventspils novada Usmas pagastu un Talsu novada Abavas pagastu un Ģibuļu pagastu.

Rendas pagasta platība ir 263,4 km², iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 815. Apdzīvotās vietas pagastā – Ezeri (mazciems), Kroņrenda (mazciems), Mazrenda (mazciems), Ozoli (mazciems) un Renda (vidējciems, pagasta centrs).

Pagasta ģerbonis apstiprināts 2021. gadā – zilā laukā trīs viļņoti šaurpāļi (sudrabs, zelts, sudrabs).

Rendas pagasts atrodas Kursas zemienē. Ziemeļu daļa kopā ar Abavas ieleju atrodas Ugāles līdzenumā, dienvidu daļa atrodas Pieventas līdzenumā. Reljefs ir lēzeni viļņots. Augstākā vieta atrodas ziemeļaustrumu malā – 71,7 m virs jūras līmeņa, virsmas augstums pagasta dienvidaustrumu malā – 65 m virs jūras līmeņa. Klimats ir mēreni silts, vēss un mitrs. Galvenie tautsaimniecībā izmantojamie derīgie izrakteņi ir kūdra, dolomīts, smilts un grants. Teritorijas lielāko daļu aizņem meži, galvenokārt priežu. Aug daudz dižkoku, piemēram, Zviedrijas kadiķis pie Muižgaļiem (1,15 m), ozols pie Strēļiem (7,72 m), ozols pie Abriņām (6,07 m), priede pie Aizplieņiem (3,56 m) un vīksna pie Slujām (5,37 m). Pagasta teritorija ir bagāta purviem, upēm un ezeriem. Ziemeļu mala 12 km garumā robežojas ar Usmas ezera dienvidaustrumu krastu, bet visam pagastam cauri stiepjas Abava ar tās senleju, kurā atrodas dabas parks “Abavas senleja” (dibināts 1957. gadā), kas ir Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija Natura 2000, dabas liegums (kopš 1959. gada) un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija (kopš 1996. gada). 3020,8 ha jeb 11,47 % no Rendas pagasta teritorijas atrodas Abavas senlejā (ielejas dziļums sasniedz 25–30 m, nogāzes ir stāvas, vietām – kraujveidīgas, terasētas, pārklātas ar smiltīm, nereti atsedzas devona ieži. Abava ar pietekām Īvandi (ar Rendu), Dzelzāmurupi, Dzirupi, Dūņupīti, Olupi pieder Ventas sateces baseinam. Pagasta dienvidrietumu daļā tek Ventas pieteka Riežupe ar pieteku Mērgavu, bet ziemeļrietumu daļā – Irbes baseina upe Kāņupe (ar Meķupi), kas ietek Usmas ezerā. Rendas centrā, uz nelielas Abavas kreisā krasta pietekas, dolomīta iežos, 200 m attālumā viens no otra izveidojušies divi ūdenskritumi jeb rumbas. Lielākais ir aptuveni 2 m, mazākais – 1,4 m augsts. Upītes krāčaino posmu un ūdenskritumus pavasaru palu laikā iecienījuši ūdenssportisti. Pagasta ziemeļu daļā ir Slujas ezers (platums 53,7 ha), Segliņu ezers (29 ha), Gulbis (24,6 ha), Dzilonis (arī Zilonis, 16,4 ha), Mežmuižas ezers (12,2 ha), Mežzīles dzirnavezers (13 ha), Linmārks (2 ha), Zāļezers (1,8 ha), Sventiņš (1,5 ha), Sūnezers (1,4 ha). Dienvidu daļā atrodas Sviriņezers (10,5 ha), Mordaķezers (6,8 ha), kā arī Rimzātu dīķis (277 ha) un Ķesteru dīķis (28,8 ha). Purvi: Ozolu (pltība 681 ha), Graudupes tīrelis (222 ha), Lielais tīrelis (138 ha), Avotnieku purvs (114 ha) un Kāderu purvs (87 ha). Mežmuižas ezera dienvidu galā atrodas viens no dziļākajiem Latvijas purviem – 12,5 m dziļais Velna purvs.

2024. gadā iedzīvotāju blīvums Rendas pagastā – 3,2 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Pagasta robežas ir minimāli mainījušās, salīdzinot ar 1935. gadu, bet iedzīvotāju skaita izmaiņas ir ievērojamas – tam ir tendence samazināties.

Lielākā apdzīvotā vieta ir pagasta centrs Renda (2022. gadā – 302 iedzīvotāji), kur dzīvo apmēram trešdaļa no visiem iedzīvotājiem. Mazapdzīvoti kļuvuši 20. gs. otrās puses vietējie centri: Ozoli (1989. gadā – 104, 2000. gadā – 122, 2023. gadā – 8 iedzīvotāji), arī Kroņrenda, Ezeri, Mazrenda. Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja vienu ģimeni (4 cilvēki), bet padomju otrreizējās okupācijas laikā 1949. gadā – 111 rendeniekus. 

Rendas pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš P120 (Talsi–Stende–Kuldīga), kas nodrošina labu satiksmi ar apkārtējām pilsētām un Rīgu. Ir regulāra sabiedriskā transporta kustība. Skolēnu pārvadājumi tiek nodrošināti ar pašvaldības un sabiedrisko transportu. Teritorijas organizācijā un attīstībā būtiska nozīme ir 2. šķiras autoceļiem V1400 (Spailes–Kaleši), V1396 (Sabile–Abavciems–Jaunzemji), V1391 (pievedceļš Vaidei), V1286 (Graudupe–Ozoli), V1284 (Renda–Āpas) un V1280 (Aizabavas mežniecība–Meždzirnas). Kopā ar pašvaldības autoceļiem (kopējais garums 62,14 km) tie veido pietiekami blīvu ceļu tīklu.

Pagasta ziemeļu daļu šķērso maģistrālais naftas produktu cauruļvads Polocka–Ventspils.

Pagasta teritorijā sakarus nodrošina mobilo sakaru operatoru torņi.

Būtiskākās uzņēmējdarbības nozares pagastā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms. Lielākais lauksaimniecības uzņēmums ir SIA “Renda” (augkopība, lopkopība, dibināts 1994. gadā). Tradicionāli ar jaukto lauksaimniecību (augkopība, lopkopība) un lauksaimniecības produkcijas realizāciju nodarbojas lielākā daļa zemnieku saimniecību. Pagastā darbojas bioloģiskās saimniecības, piemēram, ”Upmaļi”, kas kļuvusi par vides veselības mācību saimniecību un audzē tējas, garšaugus, un gatavo dabiskus kosmētiskus līdzekļus. SIA “Westlake” (dibināts 2005. gadā) attīsta Latvijā lielāko aukstumizturīgo valriekstu šķirņu komercdārzu. Saimniecībā ”Ogulāji” tiek audzētas vīnogas, tiek piedāvātas ekskursijas un degustācijas vīna dārzā un vīnotavā “Vini Curlandia”.  SIA “Rosgard” (dibināts 2016. gadā) nodarbojas ar zaļo sparģeļu, kā arī citu pārtikā lietojamu augu audzēšanu. Veselīgi gardumi no upenēm, zemenēm, avenēm un smiltsērkšķiem tiek gatavoti SIA ”Viksieni-M”. Ozolu purvā notiek kūdras ieguve, a/s “Latvijas valsts mežu” īpašumā darbojas Rendas čiekurkalte, teritoriju apsaimnieko vairāki mednieku klubi – “Dižrenda” (dibināts 1996. gadā), “Ezeri” (dibināts 1996. gadā).

Tūrisma un viesmīlības pakalpojumus attīsta atpūtas kompleksi “Usmas Meķi” un ”Zāgkalni”, viesu nami “Upmaļi”, ”Ceļmaļi”, “Abavlejas” un ”Spērveles”, kā arī kempings “Muižnieki” pie Usmas ezera, laivu nomas uzņēmumi ”Abavas laivas” un “Laivu brāļi“.  Pagasta centrā darbojas veikals un kafejnīca ”Abavas pagrabiņš”.

Mūsdienās bērni izglītības programmas apgūst mācību iestādēs Kuldīgā.

Rendas pagastā 1841.–1956. gadā darbojās Graudupes 1. pakāpes pamatskola. Starpkaru periodā Ozolos bija 1. pakāpes pamatskola, kurā mācības notika vācu valodā. 19. gs. otrajā pusē darbojās Kroņrendas pagasta skola Bajāros (līdz 1921. gadam) un Lielrendas pagasta skola (līdz 1921. gadam) ēkā, kas mūsdienās pazīstama kā “Ārsta mājā” un kurā agrāk bija arī doktorāts, slimnīca un feldšeru punkts. 1921. gadā abi pagasti vienojās par kopīgas 2. pakāpes pamatskolas ierīkošanu Lielrendas jaunajā pilī. Skola šeit darbojās līdz 2017. gadam (no 1922. gada – pamatskola, no 1947. gada – astoņgadīgā, no 1989. gada – deviņgadīgā, no 1992. gada – pamatskola, no 2009. gada – kā Kuldīgas 2. vidusskolas filiāle, kurā mācījās 1.–6. klases skolēni). 2010. gadā skolas telpās tika izveidota 3–4gadīgo bērnu rotaļu grupa. Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas vispārējās pirmsskolas izglītības apvienotās grupas ”Saulstariņš“ (2–6 gadi) no 2023. gada darbojas renovētās telpās Rendas pagasta centrā ”Podniekos”.

Rendas pagasta bibliotēka darbojas kā Kuldīgas galvenās bibliotēkas struktūrvienība Rendā.

Sabiedriskās dzīves aktivitātes saistītas ar pagasta  centru, kur atrodas Rendas kultūras nams, brīvdabas estrāde un evaņģēliski luteriskā baznīca. Ierīkoti divi bērnu rotaļu laukumi. Notiek koncerti, viesizrādes un gadatirgi. Kopš 2014. gada darbojas senioru deju kopa ”Renda”. Pagasta attīstībai un iedzīvotāju aktīva dzīvesveida veicināšanai, sadarbojoties ar pašvaldību, vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, 2007. gadā tika izveidota biedrība “Patapa”. 2024. gadā izveidotā biedrība “Zilonis” gādā par dažādiem mūzikas un kultūras pasākumiem. Rendā notiek dziesminieku festivāls “Trubadūrs”.

Rendā ierīkota ģimenes ārsta prakses vieta, darbojas aptiekas filiāle. 

Renda ir sens vēsturisks centrs Kurzemes vidienē, dokumentos tā pirmoreiz minēta 1230. gadā. Pēc 1253. gada Kursas sadalīšanas  Rendas novads nonāca Vācu ordeņa Livonijā pakļautībā. Novada uzplaukums saistāms ar Kurzemes un Zemgales hercogistes, īpaši ar hercoga Jēkaba (Jakob Kettler) valdīšanas (1642–1682), laiku, kad Renda izveidojās par aktīvu manufaktūru centru, kurā attīstījās kokapstrāde, tika ierīkoti kaļķu un dzelzs cepļi, darbojās ūdensdzirnavas, linaustuves, stikla fabrika, salpetra un ziepju vārītava. Tika gatavotas mucas, ierīkoti vīnadārzi, tika liets čuguns, kaltas naglas, ražots rakstāmpapīrs un parfimērija. Apkaimē pirmās rūpnieciskās muižas tika uzceltas 1693. gadā. Rendas pagasts veidojies no deviņiem muižu pagastiem: Graudupes (Grauduppen), Jaunās muižas (Neuhof), Kroņrendas (Rönnen), Lielrendas (Gross Rönnen), Mazrendas (Klein Rönnen), Priežu muižas (Dannerhof), Ozolu (arī Vecozolu, Ohsoln), Rendas mācītājmuižas (Pastorat Rönnen) un Rendas mežmuižas (Forster Rönnen). 1935. gadā pagasta platība bija 22660 ha. Padomju okupācijas laikā, 1948. un 1949. gadā, likvidējot privātīpašumus, teritorijā tika dibinātas nelielas kolektīvās saimniecības jeb kolhozi, kurus pakāpeniski apvienoja. “Abava”, ”Ozoli”, ”1. maijs”, ”Riežupe”, ”Sarkanais karogs”, ”Sociālisma ceļš“, ”Zvejnieks” 1962. gadā tika apvienoti vienā kolhozā – “Renda”. 1992. gadā tas tika pārveidots par paju sabiedrību, kura likvidēta 1994. gadā. 1945. gadā Rendas pagastā tika izveidotas Rendas un Tīreļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Tīreļu ciems tika pievienots Rendas ciemam. 1975. gadā tika mainītas robežas ar Abavas un Ģibuļu ciemu, 1977. gadā – ar Rumbas ciemu. 1990. gadā atjaunoja Rendas pagastu, tā robežas gandrīz sakrīt ar bijušā Rendas pagasta robežām.

Rendas pagastā atrodas vairāki vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi – Zviedru, Sluju un Kroju senkapi, Mantas kalns, kas ir sena kulta vieta, kā arī Mordaiķu pilskalns un Goskalna apmetne. Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir Avotiņu senkapi un Lielrendas akmens krāvuma senkapi, kā arī Rendas pilskalns Abavas kreisajā krastā, kas atrodas netālu no Valdātu mājām.

Lielrendas muižas ansamblis veidojies Abavas senlejas krastā. Muižas dienvidu terasē saglabājušās terases un kāpnes. Šeit bijusi hercoga medību pils, kas celta 1639. gadā. Muižas ēkas vairākkārt tika nopostītas. Jaunā pils tika uzcelta 19. gs. otrajā pusē uz kādreizējās ķīmiskās fabrikas pamatiem. Tā ir angļu neogotikas stila ēka, kurai 20. gs. 50. gados piebūvēta sānu daļa. Sākotnējā interjeru apdare praktiski nav saglabājusies. Muižas saimniecības ēkas celtas 19. gs. sākumā. Blakus pilij atradās klēts, kalpu māja un žogs ar dekoratīviem vārtiem, aiz kuriem bija stallis ar savdabīgu spārnu konstrukciju. Pie pils 19. gs. otrajā pusē tika veidots parks, kas sākotnēji bijis regulāra plānojuma. No 1922. līdz 2017. gadam pilī atradās skola, mūsdienās – privātīpašums.

Rendas evaņģēliski luteriskā baznīca ar žogu un vārtiem ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1785.–1786. gadā, pārbūvēta 1859. gadā, tornis uzbūvēts 1887. gadā, altāris pārbūvēts 1939. gadā. Līdz 1970. gadam notika dievkalpojumi. 1989. gadā dievkalpojumi tika atjaunoti un izveidota jauna draudze. Mūsdienās turpinās baznīcas atjaunošanas darbi.

Usmas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskā baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Koka baznīca atrodas Usmas ezera krastā, blakus Baložkalnu mājām. Jaunā baznīca tika iesvētīta 1936. gadā, kad veco, 1704. gadā iesvētīto, Usmas baznīcu pārveda uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. 2002. gadā tā tika atjaunota un tika atsākta aktīva draudzes darbība. 

Mežmuižas klēts ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tipiska 19. gs. tautas celtniecības būve, atrodas Rendas pagasta Ezeros.

Nacionālās pretošanās kustības muzejs atrodas Rendas pagasta Viesturos. Muzeja ekspozīcija veltīta Nacionālo partizānu cīņām (1944–1957). 

2021. gadā ceļu krustojumā pirms Rendas tika radīta piemiņas vieta dažādos laikos represētajiem, no Latvijas izvestajiem, kā arī tiem, kuri cīnījās, lai to nepieļautu. To veidoja un mūsdienās papildina rendenieks Jānis Strāķis no laukakmeņiem, kas atvesti no izvesto iedzīvotāju sētām, nacionālo partizānu kauju un apmetņu vietām.

Tūristu iecienītas apskates vietas ir Īvandes upītes ūdenskritumi (atrodas Rendas centrā) un nelielais Lāčkroga ezers.

Rendas pagastā dzimis diriģents, komponists un folkloras vācējs Ernests Vīgners. Rendas pagasta Mežzīlēs dzimusi latviešu strēlniece, jaunākā apakšvirsniece 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā un pirmā sieviete, kura apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni, Līna Čanka-Freidenfelde. Latviešu bērnu literatūras rakstniece, stāstu un noveļu autore Vilma Delle no 1926. gada dzīvoja savā jaunsaimniecībā Rendas pagasta Dzelzāmuros, te tapuši visi viņas darbi. Rendā dzīvo žurnāliste un rakstniece Dace Zvirbule un tēlnieks Guntis Tiltiņš.