Vladislavs Korzāns bija trešais RMI rektors (1963–1990) un Latvijas Medicīnas akadēmijas (1990–1992) rektors.

V. Korzāns piedzima Rīgā strādnieka Aleksandra un Lietuvas pilsones Marijas (īstajā vārdā Matrjona, dzimusi Ivanova) ģimenē kā vienīgais bērns un uzauga Grīziņkalna apkaimē. Kristīts 18.04.1931. Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīcā. V. Korzāna etniskā piederība bija polis, jo abi vecāki bija poļu izcelsmes (mātes dokumentos gan visbiežāk pieminēta krievu tautība, bet tēvs padomju okupācijas laikā norādījis baltkrievu tautību). Ar savu polisko izcelsmi V. Korzāns vienmēr lepojās, lai gan poliski nerunāja.

1938. gadā V. Korzāns uzsāka skolas gaitas Rīgas pilsētas 25. pamatskolā. Skolas sešu klašu programmu viņš pabeidza 1944. gadā. Tālāk mācības turpināja Rīgas 6. vidusskolā, bet pēc gada (1945. gadā) pārgāja uz toreiz Leona Paegles vārdā nosaukto Rīgas 1. vidusskolu (tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), ko ar izcilību absolvēja 1949. gadā. Tajā paša gadā V. Korzāns iestājās Latvijas Valsts universitātē (LVU, tagad Latvijas Universitāte, LU), lai Medicīnas fakultātē studētu stomatoloģiju. Studiju gados sekmes V. Korzānam bija labas vai teicamas. Zīmīgi, ka viņš mācījās pie saviem priekšgājējiem – RMI direktoriem – Ernesta Burtnieka (iekšķīgo slimību propedeitiku) un Vasilija Kalberga (anatomiju). Beidzot augstskolu, V. Korzāns visus sešus valsts eksāmenus nokārtoja teicami. 30.06.1954. viņam piešķirta kvalifikācija “ārsts” ar izcilību.

Zinātnieka karjeru V. Korzāns sāka 1954. gadā kā RMI Bioķīmijas katedras aspirants (no 1956. gada – asistents) akadēmiķa Aleksandra Šmita (Александр Александрович Шмидт) vadībā, kurš bija arī abu viņa disertāciju zinātniskais vadītājs. 16.06.1958. Rīgā V. Korzāns aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju “B vitamīnu kompleksa ietekme uz parenterāli ievadīta fibrīna hidrolizāta slāpekļa izmantošanu organismā” (Влияние витаминов комплекса В на парентеральное азотистое питание). Tam sekoja ievēlēšana par docentu 1962. gadā. Turpinot pētniecību, 22.03.1968. gadā Kauņā V. Korzāns aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju “Parenterālās tauku barošanās teorētiskie un eksperimentālie pamati” (Теоретические и экспериментальные основы парентерального жирового питания), kas monogrāfijas veidā publicēta 1974. gadā. Par RMI profesoru V. Korzānu ievēlēja 1970. gadā, 1973. gadā – par Bioķīmijas katedras vadītāju. Šajā amatā viņš palika līdz mūža galam. Pētījumiem parenterālajā barošanā sekoja jauns pētījumu cikls, kas bija saistīts ar miokarda funkcionālo bioķīmiju.

Pēc kandidāta disertācijas aizstāvēšanas V. Korzāna karjera strauji uzplauka. 20.09.1961. viņš 30 gadu vecumā kļuva par RMI mācību prorektoru. 29.08.1963. ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) veselības aizsardzības ministra Vilhelma Kaņepa pavēli V. Korzānu nozīmēja par rektoru pārcelšanas kārtībā, jo no amata veselības stāvokļa dēļ atkāpās profesors V. Kalbergs. V. Korzāns kļuva par rektoru 32 gadu vecumā un bija jaunākais medicīnas augstskolas rektors visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), kurā tolaik bija ap 700 medicīnas augstskolu.

1992. gadā V. Korzāna zinātņu doktora grāds tika nostrificēts (Dr. habil. med.). 17.08.1992., atgriežoties no atvaļinājuma un pēc vienošanās ar Labklājības ministriju, kuras pārziņā bija augstskola, V. Korzāns beidza pildīt rektora pienākumu. No 01.09.1992. turpināja lasīt lekcijas un vadīja laboratorijas darbus medicīniskajā bioķīmijā. Par Latvijas Medicīnas akadēmijas rektora vietas izpildītāju tika nozīmēts Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta (tagad Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca) galvenā ārsta vietnieks Jānis Vētra.

V. Korzāns strādāja augstskolā līdz pēdējai dzīves dienai. Tā bija viņa pirmā un vienīgā darbavieta. 

V. Korzāna zinātniskā darbība bija saistīta ar parenterālās barošanas un miokarda funkcionālās bioķīmijas pētījumiem. Vairākas autorapliecības par izgudrojumu (autoru kolektīvam), ko saņēmis V. Korzāns, ir par bērnu organisma stāvokļa noteikšanas metodi, izmantojot hipertensiju sirds operācijās (1982); hroniska prostatīta ārstēšanas metodi (1985, 1986, 1987); uroģenitālās hlamidiozes diagnostikas metodi (1988).

Monogrāfijas “Klīniskā kazuistika” (Клиническая казуистика, 1974) un “Parenterālās tauku barošanās pamati” (Основы парентерального жирового питания, 1974).

No visjaunākā rektora gandrīz trīs gadu desmitu laikā (1963–1992) V. Korzāns kļuva par pieredzējušāko rektoru Latvijā. Viņš turpināja vadīt augstskolu arī Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā un pēc tam. RMI izaugsme un popularitāte lielā mērā bija tieši V. Korzāna nopelns.

Divas raksturīgākās V. Korzāna vadības laika iezīmes bija veiksmīga paaudžu maiņa un celtniecības attīstība. 30.12.1969. uz Stomatoloģijas poliklīnikas jauno ēku (tagad RSU Stomatoloģijas institūts) Dzirciema ielā 20 pārcēlās Stomatoloģijas fakultāte. Studentu aktivitātēm ierīkoja sporta un atpūtas nometni Taurenē. Studijām un sportam, kā uzskatīja rektors V. Korzāns, bija jābūt nesaraujamiem jēdzieniem, jo sevišķi topošo ārstu dzīvē. 1987. gadā saistībā ar Pļavnieku jaunās poliklīnikas atklāšanu (tagad Veselības centru apvienības poliklīnika “Pļavnieki”) tika izveidota RMI Poliklīniskās apmācības katedra. Pēdējais, ko V. Korzāns rektora amatā iespēja izdarīt, bija Māszinību nodaļas izveidošana, kas 1992. gadā rektora J. Vētras laikā pārtapa par fakultāti.

Vislielākais projekts, ko pabeidza rektora V. Korzāna laikā, bija jaunās ēkas celtniecība Pārdaugavā, Dzirciema ielā 16, jo telpu trūkums bija RMI lielākā problēma. Jaunā kompleksa svinīgā atklāšana notika 28.10.1987. 16 000 kvadrātmetru platībā, ko tagad apsaimnieko RSU, pakāpeniski iekārtoja vairāk nekā 1000 kabinetus, mācību auditorijas, laboratorijas, rektorāta un citas administratīvās telpas, kā arī bibliotēku un sabiedriskās ēdināšanas kompleksu.

Pēc neatkarības atgūšanas rektors V. Korzāns atzina jauno mediķu izglītošanā pieļautās kļūdas, kas radās, pildot plānu un veicinot ārstu pārprodukciju. Viņš pieminēja arī speciālistu zemo sagatavotības līmeni.

Apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1971; par panākumiem darbā un 40 gadu jubileju). Divreiz saņēmis LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu (1975, 1981), vairākkārt – LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Goda rakstus. Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1975; saistībā ar RMI 25 gadu jubileju). LPSR Ministru Padomes prēmija (1989). Apbalvots ar medaļu “Par pašaizliedzīgu darbu” (1967, 1970) un pēc neatkarības atgūšanas – 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi (2002).