Augusts Ozols bija daudzpusīgs sporta biedrības “Universitātes sports” atlēts, Latvijas studentu futbola un hokeja izlašu dalībnieks, Latvijas hokeja meistars jeb čempions (1937).

Dzimis būvuzņēmēja Pētera Ozola un Annas Ozolas (dzimusi Arende) ģimenē. 1928.–1931. gadā mācījās Rīgas pilsētas tehnikuma Elektrotehnikas nodaļā. 1931.–1941. gadā (ar pārtraukumiem) studēja būvinženiera specialitātē Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē; studijas nepabeidza. Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” biedrs.

20. gs. 30. gadu pirmajā pusē strādāja par telefona tehniķi. 1935.–1936. gadā dienēja Latvijas armijā, 6. Rīgas kājnieku pulkā. Padomju okupācijas laikā 40. gadu sākumā strādāja par būvju darbu vadītāju Valsts celtniecības tresta 2. būvkantorī.

Futbolu A. Ozols spēlēja galvenokārt aizsarga pozīcijā. Valsts turnīros futbolu sāka spēlēt Rīgas LSB (Latvijas Sporta biedrība) komandā (1928–1930), bet 1930. gada beigās pārgāja uz “Universitātes sporta” futbola komandu, kuras sastāvā spēlēja līdz 1940. gadam. 1934. gadā kopā ar “Universitātes sporta” komandu izcīnīja tai tiesības 1935. gadā startēt Latvijas futbola čempionāta augstākajā līmenī – Virslīgā. 30. gadu otrajā pusē Latvijas sporta presē novērtēts kā viens no labākajiem “Universitātes sporta” komandas futbolistiem. Paralēli ierēdņu (valsts darbinieku) futbola turnīrā startēja Pasta un telegrāfa resora darbinieku komandā “PT sports”. Nacistiskās okupācijas sākumā, 1941. gadā, spēlēja futbola komandā “Studenti”.

Ar panākumiem startēja Latvijas studentu futbola izlasē; iekļauts tās sastāvā dalībai trijos akadēmisko meistarsacīkšu futbola turnīros – 09.1933. Turīnā, Itālijā, 08.1935. Budapeštā, Ungārijā, 09.1937. Parīzē, Francijā. Latvijas studentu futbola izlases sastāvā akadēmiskajās meistarsacīkstēs Parīzē (1937) izcīnīja 3. vietu un tika novērtēts kā viens no labākajiem studentu izlasē.

Valsts hokeja turnīros aizvadīja deviņas sezonas – no 1930./1931. līdz 1938./1939. gadam – un visas no tām kā “Universitātes sporta” vienības aizsargs. Visilgāk spēlēja vienā aizsargu pārī ar “Universitātes sporta” hokeja komandas kapteini Leonīdu Vedēju. Komandas sastāvā piedalījās arī starptautiskās spēlēs, tajā skaitā izbraukumā 12.1933. Viļņā, tolaik Polijā, kā arī 1937. gadā kļuva par Latvijas hokeja čempionu. Kopā ar “Universitātes sporta” hokeja vienību 1936. gadā izcīnīja Spādes kausu (divu spēļu sērijā pret otru spēcīgāko valsts komandu Rīgas “Armijas sporta klubu”), piecas reizes kļuva par Latvijas vicečempionu (1934–1936, 1938, 1939), trīs sezonas kļuva Rīgas komandu Zibensturnīra uzvarētāju (03.1931., 12.1933., 12.1937.) un 1937. gadā kļuva par Rīgas čempionāta 1. vietas ieguvēju.

Līdztekus A. Ozols bija Latvijas studentu hokeja izlases aizsargs, jau sākot no tās pirmās spēles 15.03.1931. Rīgā (3:4 pret Lietuvas studentu izlasi). Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā piedalījās divos ziemas akadēmisko meistarsacīkšu hokeja turnīros – 01.-02.1933. Bardonekijā, Itālijā (iegūta dalīta 2.‒5. vieta) un 02.1935. Sanktmoricā, Šveicē (4. vieta). Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā izcīnīja pirmo vietu studentu organizācijas SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) IV ziemas olimpiādes hokeja turnīrā 02.1935. Rīgā, kā arī piedalījās starptautiskās spēlēs 1933. gadā Vīnē, Austrijā, un 1935. gadā Klostersā, Šveicē.

30. gados regulāri iekļauts Latvijas hokeja valstsvienības kandidātu sarakstā. 1936. gadā Latvijas izlases sastāvā aizvadīja vienu pārbaudes spēli – pret “sastādīto” komandu, kas komplektēta no izlasē neiekļautajiem Latvijas hokejistiem. 1935.–1938. gadā A. Ozols bija Latvijas hokeja izlases rezerves aizsargs. Valsts izlasē nav aizvadījis nevienu oficiālu valstsacīksti, taču ir bijis iekļauts Latvijas hokeja izlases delegācijā kā rezerves aizsargs ziemas olimpiskajās spēlēs 02.1936. Garmišā-Partenkirhenē, Vācijā, un divos pasaules čempionātos – 01.1935. Davosā, Šveicē, un 02.1938. Prāgā, tolaik Čehoslovākijā. A. Ozols bija Latvijas karognesējs 1938. gada pasaules čempionāta atklāšanas ceremonijā Prāgā. 1937. gadā Rīgas hokeja izlases sastāvā spēlēja pret Kauņas izlasi, tā saukto pilsētu sacīkšu ietvaros. 1937.–1939. gadā startēja Latvijas otrās hokeja izlases sastāvā. A. Ozols gatavoja vērtīgas speciālreportāžas par hokejistu gaitām 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs (publicētas avīzē “Pēdējā Brīdī”).

A. Ozols spēlēja arī basketbolu un bendiju.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc kara mitinājās Manheimas nometnē, Rietumvācijā. 1948. gadā izceļoja uz Austrāliju, bet vēlāk pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur strādāja par būvuzņēmēju. Mūža nogalē dzīvoja Vašingtonas pavalstī. A. Ozols kopā ar sievu Elisu Džeinu Ozolu (Alice Jane Ozols; dzimusi Kerola, Carroll) gāja bojā vienā dienā auto satiksmes negadījumā.