AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 25. oktobrī
Andris Zeļenka

Erna Eltermane

(no 1937. gada – Miķelsone; pilnā vārdā Erna Emīlija Eltermane; 27.01.1913. Rīgā–22.06.1995. Apbedīta Matīsa kapos Rīgā)
latviešu sportiste

Saistītie šķirkļi

  • basketbols Latvijā
  • vieglatlētika Latvijā
  • volejbols Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme, izglītība
  • 3.
    Sporta gaitu sākums
  • 4.
    Darbība sportā
  • 5.
    Novērtējums
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme, izglītība
  • 3.
    Sporta gaitu sākums
  • 4.
    Darbība sportā
  • 5.
    Novērtējums
Kopsavilkums

Erna Eltermane bija daudzpusīga latviešu sportiste, nozīmīga sporta organizāciju “Latvijas Sporta biedrība” (LSB) un “Universitātes sports” pārstāve; vairākkārtēja Latvijas meistare jeb čempione dažādās vieglatlētikas disciplīnās, volejbolā, basketbolā; Latvijas čempione galda tenisā

Izcelsme, izglītība

Dzimusi Jāņa Eltermaņa un Lizetes Eltermanes (dzimusi Millere) ģimenē. E. Eltermane mācījās Rīgas pilsētas 16. pamatskolā, vēlāk Rīgas pilsētas 4. ģimnāzijā, kuru pabeidza 1930. gadā. Turpmāk 1930.–1933. gadā studēja tieslietas Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē Tiesību zinātņu nodaļā; studijas nepabeidza. Studenšu korporācijas “Gundega” biedre. No 1937. gada laulībā ar basketbolistu Arnoldu Miķelsonu.

Sporta gaitu sākums

Ar sportu sāka nodarboties, mācoties ģimnāzijā, nopietnāk – studiju laikā. Sākumā, no 1930. gada, pārstāvēja sporta biedrību LSB, bet 1932. gada beigās pārgāja uz sporta biedrību “Universitātes sports”, kuru sacensībās sāka pārstāvēt no 1933. gada. 20. gs. 20.–30. gados sportistu daudzpusība Latvijā bija ļoti ierasta, taču E. Eltermane izcēlās ar tam laikam nozīmīgiem panākumiem vairākos, atšķirīgos sporta veidos.

Darbība sportā
Vieglatlētikā

E. Eltermane startēja dažādās vieglatlētikas disciplīnās, astoņas reizes kļuva par Latvijas čempioni vieglatlētikā sievietēm – četras reizes tāllēkšanā (1931–1933, 1935), divas reizes 4x100 metru stafetes skrējienā (1931, 1932; abas reizes LSB komandas sastāvā), augstlēkšanā (1932) un lodes grūšanā (1932). E. Eltermanei veiksmīgākās Latvijas vieglatlētikas meistarsacīkstes jeb čempionāts bija 1932. gadā, kad viņa izcīnīja četrus čempiones titulus.

E. Eltermane pārstāvēja Latvijas studējošos vieglatlētus pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs: 09.1933. Turīnā, Itālijā, izcīnīja bronzas godalgas 4x100 metru stafetes skrējienā (Latvijas studenšu izlases sastāvā) un 4. vietu tāllēkšanā. 08.1935. Budapeštā, Ungārijā, tāllēkšanas sacensībās sasniedza Latvijas rekordu. Kopumā E. Eltermane trīs reizes laboja Latvijas rekordu tāllēkšanā sievietēm (visas trīs reizes 1935. gadā).

20. gs. 30. gados vairākkārt startēja un izcīnīja godalgas starptautiskās studentu organizācijas SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) vasaras olimpiādēs dažādās vieglatlētikas disciplīnās, tajā skaitā 1. vietu tāllēkšanā XI SELL vasaras olimpiādē 09.1936. Helsinkos, Somijā. Vairākkārt kļuvusi par LU vieglatlētikas meistarsacīkšu čempioni dažādās disciplīnās.

Volejbolā

20. gs. 30. gados E. Eltermane kļuva par vienu no labākajām Latvijas volejbolistēm; sporta presē atzīta par labāko gremdētāju. Piecas reizes kļuva par Latvijas volejbola čempioni –  vienreiz LSB komandas sastāvā (1931) un četras reizes “Universitātes sporta” vienības rindās (1933–1935, 1937). Spēlēja Rīgas sieviešu volejbola izlasē, kas bija valstsvienības ekvivalents laikā, kad Latvijas sieviešu volejbola izlase nepastāvēja. Starptautiskās sacīkstēs piedalījās arī “Universitātes sporta” sieviešu volejbola komandas un Rīgas studenšu volejbola izlases sastāvā.

Basketbolā

E. Eltermane basketbolu spēlēja galvenokārt uzbrucējas pozīcijā, bija viena no rezultatīvākajām pārstāvētajās komandās, taču augstu novērtēta par to, ka produktīvi darbojās gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Sporta presē spēļu apskatos regulāri atzīta par labāko basketbolisti attiecīgajās vienībās.

30. gados bija viena no vadošajām spēlētājam “Universitātes sporta” basketbola komandā; tās sastāvā sešas reizes kļuva par Latvijas sieviešu basketbola čempioni (1934–1938, 1940; turnīrs 1939. gadā nenotika). “Universitātes sporta” sieviešu basketbola komandas sastāvā ar panākumiem piedalījās arī starptautiskās spēlēs Latvijā un ārvalstīs.

Latvijas studenšu basketbola izlases sastāvā spēlēja trijos pasaules akadēmisko meistarsacīkšu sieviešu basketbola turnīros: 09.1933. Turīnā (1. vieta divu valstu konkurencē); 08.1935. Budapeštā (2. vieta triju valstu konkurencē); 09.1937. Parīzē, Francijā (2. vieta divu valstu konkurencē). Starptautiskās basketbola spēlēs piedalījās arī Rīgas studenšu izlases sastāvā.

Spēlēja arī Rīgas sieviešu basketbola izlases sastāvā pret Latvijas un ārvalstu pilsētu komandām tā sauktajās pilsētu sacīkstēs.

Padomju okupācijas laikā, 1940./1941. gada sezonā, startēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) sieviešu basketbola izlases sastāvā 11.1940. Rīgā spēlē pret Lietuvas PSR izlasi, startēja padomju okupācijas laika Rīgas sieviešu basketbola izlasē, kā arī Rīgas “Dinamo” pirmās sieviešu basketbola komandas sastāvā piedalījās Latvijas PSR sacensībās un izbraukumā Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga), Krievijā.

Citos sporta veidos

20. gs. 30. gadu sākumā E. Eltermane bija viena no labākajām galda tenisistēm Latvijā. 1932. gadā viņa kļuva par Latvijas galda tenisa čempioni sievietēm un pārstāvēja Latviju 1933. gada galda tenisa pasaules čempionātā Bādenē, Austrijā. Ar panākumiem startēja LU galda tenisa sacensībās. Galda tenisu spēlēja gan individuālā konkurencē, gan dubultspēlēs (pāru konkurencē).

E. Eltermane ir piedalījusies arī LU slēpošanas sacensībās; 1931. gadā izcīnīta 1. vieta 5 km distancē sievietēm.

Novērtējums

Latvijas basketbola literatūrā novērtēta kā pirmā starptautiskās klases basketboliste Latvijā.

Saistītie šķirkļi

  • basketbols Latvijā
  • vieglatlētika Latvijā
  • volejbols Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • [b.a.], ‘[Mūsu spējīgākie sporta reprezentanti:] Erna Eltermane-Miķelsone mūsu vispusīgākā sportiste’; Fiziskā Kultūra un Sports, 05.1939., 190.‒191. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Čika, V. un Gubiņš G., Latvijas sporta vēsture 1918‒1944, Vašingtona, Amerikas latviešu apvienības Fiziskās audzināšanas un sporta birojs, 1970.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Grundmane, Dz., ‘Atvadu vārdi’, Laiks, 05.08.1995., 6. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Keisels, G. (sast.), Latvijas basketbola vēsture, Rīga, Jumava, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Pormalis, R., ‘No sporta vēstures: Spožā zvaigzne’, Zvaigzne, 05.03.1989., 18.‒19. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Staģis, A., Latvijas vieglatlētikas vēsture: 1897–1944, Rīga, Jumava, 2016.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andris Zeļenka "Erna Eltermane". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/243558-Erna-Eltermane (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/243558-Erna-Eltermane

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana