Rīgā pirmo aptieku nodibināja 1357. gadā, citās pilsētās tikai 15.–16. gs. Pirmais latviešu izcelsmes dabaszinātnieks Dāvids Hieronīms Grindelis (David Hieronymus Grindel) pievērsās ārstniecības vielu (hinīna aiz­stājēju) un jaunu analītisko reaģentu (liesmas reakcija Ca²⁺ sāļu pierādīšanai) meklēšanai un sarakstīja daudz darbu ķīmijā un farmācijā. Kopā ar citiem Rīgas aptiekāriem viņš 1803. gadā Rīgā noorganizēja Krievijā pirmo farmaceitisko zinātnisko biedrību (Rigasche Parmazeutisch-Chemische Sozietät; no 1862. gada – Rīgas farmaceitu biedrība) un izdeva pirmo farmaceitisko žurnālu Krievijā Russishes Jahrbuch der Pharmazie (1803–1810, no 1809. gada – Russishes Jahrbuch der Chemie and Pharmazie). 1919. gadā Latvijas Augstskolas (tagad Latvijas Universitāte) Ķīmijas fakultātē izveidoja farmācijas nodaļu, liekot pamatus farmaceitu augstākajai izglītībai Latvijā. Līdz tam farmaceitus gatavoja Tērbatas Universitātē (Universität Dorpat). Tika sākti pētījumi farmācijā un uzturvie­lu ķīmijā, farmakognozijā un praktiskajā farmācijā. Tika pētītas Latvijas augu ārstnieciskās īpašības, sastādīta un izdota pirmā Latvijas farmakopeja (1940; Jānis Maizīte).

Pēc Otrā pasaules kara pētījumi farmācijā tika koncentrēti Rīgas Medicīnas institūta (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) Farmācijas fakultātē, Latvijas Valsts universitātē (tagad Latvijas Universitāte) un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā (tagad Latvijas Organiskās sintēzes institūts, OSI). Farmācijā veikti savvaļas un kultivēto ārstniecības augu farmakognostiskie pētījumi (Milda Dūmiņa, Vija Eniņa, Vilhelmīne Īriste, Skaidrīte Ozola, Helēna Rubine), izstrādāti jaunu medicīnas preparātu standartizāci­jas noteikumi (Vitolds Egerts), pētīta to farmakokinētika un biopieejamība (Anatolijs Giļovs, Aina Silvija Štokmane), kā arī zāļu vielu saderība (Andris Felsbergs), izstrādātas jaunas analītiskas reakcijas medikamentu analīzei (Mirdza Mackano­va, Gustavs Vanags). Sadarbības rezultātā Solomona Hillera vadībā tika izstrādāts antibakteriālais līdzeklis furacilīns, vēlāk prettuberkolozes līdzeklis PASK, ko samērā īsā laikā sāka arī ražot. Šie sasniegumi nostiprināja Latvijas farmācijas nozares autoritāti.

Farmācijas ķīmijas rūpniecība Latvijā sāka attīstīties 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. 1918.–1940. gadā uzņēmumi bija nelieli, medikamentus galvenokārt ražoja no ārstniecības augiem un fasēja importētos ārstniecības līdzekļus. Lielākie farmācijas uzņēmumi Rīgā 1940. gadā bija “Farmācija”, “Farmazāns” un Latvijas Universitātes Serumsta­cija. Otrā pasaules kara laikā attīstība apstājās, bet pēc kara ražošana ātri atjaunojās un nozare sāka strauji attīstīties. Mež­saimniecības problēmu institūtā tika izveidota laboratorija, kas pētīja koksnes pārstrādes produktu izmantošanu medicīnā. Izmantojot laboratoriju kā bāzi, S. Hillera vadībā pētniecībā iesaistījās arī Latvijas Valsts universitāte, kā arī mediķi eksperimentētāji un klīnicisti. Farmācijas nozarei būtiskākā pētniecība notika OSI. Tā rīcībā tika nodota arī 1946. gadā izveidotā Eksperimentālā vitamīnu rūp­nīca, kas ļāva vienas institucionālās sistēmas ietvaros organizēt ne tikai pētniecību, bet arī jaunatklāto medikamentu ražošanu.

Kopš 70. gadu vidus lielākais farmācijas centrs bija Olainē – Vissavienības pakļautības uzņēmums – Olaines ķīmiski farmaceitiskā ražošanas apvienība “Olainfarm” ar divām ražotnēm (“Farmācija” un “Kalceks”) Rīgā. “Olainfarm” sākotnēji koncentrējās uz aktīvo farmaceitisko vielu ražošanu, bet vēlāk pārgāja arī uz gatavo medikamentu izstrādi un 80. gados ražoja ap 70 ārstniecības preparātu, no kuriem 25 bija izstrādāti OSI. “Olainfarm” bija viens no lielākajiem medicīnas rūpniecības uzņēmumiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). LPSR farmācijas rūpniecības attīstību sekmēja augsti zinātnes un ražošanas eksperti un zinātniski pētnieciskie institūti. OSI bija divas rūpnīcas – Rīgas Medicīnas preparātu rūpnīca un Eksperimentālā rūpnīca (1946; izstrādāja zāļu ražošanas tehnoloģijas). Savas pastā­vēšanas laikā OSI radījis un nodevis ražošanai tādus oriģinālus medikamentus kā ftorafūrs, lekadīns, mildronāts, foridons, diludīns un citus.

No globālā farmācijas tirgus, kas 2017. gadā sasniedza 1000 miljardus eiro, Latvijas farmācijas nozares uzņēmumu apgrozījums sasniedza 191 miljonu eiro, kas veido vairāk nekā 35 % no ķīmijas un farmācijas rūpniecības nozares kopējā eksporta apjoma. Latvijas farmācijas nozare ir lielā mērā vērsta uz eksportu, kas 2017. gadā veidoja 90 % no kopējā nozares apgrozījuma. Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas sektorā ir vislielākā pievienotā vērtība un vislielākais apgrozījums uz vienu uzņēmumu – tas ir gandrīz piecas reizes lielāks nekā vidēji ķī­mijas nozares uzņēmumos.

Farmācijas nozares nākotne Latvijā ir nišas produktu izstrādē un ražošanā. Viena no īpaši augošajām nišām ir da­bas produktu izmantošana farmācijas un kosmētikas produktu ražošanā. Latvijā farmācijas nozares izaugsmes iespējas ir lielas, jo tikai 25 % uzņēmumu aktīvi strādā pie jauniem produktiem. Būtiskākie noieta tirgi gan “Olainfarm”, gan “Grindex” ir Krievija un pārējās Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis, kā arī Baltijas valstis un citas Eiropas Savienības (European Union) dalībvals­tis. Patlaban šajā sektorā investīcijas ir septiņas reizes lielākas par vidējo rādītāju nozarē. Tās attīstības stratēģija paredz veicināt pārdošanas apjoma palielināšanu jaunajos attīstības tirgos Āzijā un Tuvajos Austrumos, ieguldot investīcijas tehno­loģiju un jaunu medikamentu izstrādē. Ieguldot valsts budžeta un Eiropas Savienības līdzekļus viedās specializācijas jomās, varētu iekārtot pilotražotni ar iespējām to izmantot kā mācību bāzi gan visiem nozares uzņēmumiem, gan universitāšu studentiem, lai izstrādātu jaunu zāļu formas un to ražošanas procesus.

Ar jaunu oriģinālo medikamentu izpēti Latvijā nodarbojas akadēmiskās pētnie­cības iestādes un lielākie Latvijas medika­mentu ražotāji (“Grindeks” un “Olain­farm”). OSI ir nozīmīgākā pētniecības institūcija Latvijā un strādā pie jaunu oriģinālu medikamentu radīšanas. Tā pamatdarbības veids ir fundamentālie un lietišķie pētījumi ķīmijas, farmācijas, farmakoloģijas un bioloģijas nozarēs. Institūts gan izstrādā jaunus preparātus pats, gan kā līdzvērtīgs partneris darbojas starptautiskos pētnieku konsorcijos. Sadarbībā ar partneriem Lielbritānijā un Dānijā OSI sintezēja jaunu aktīvo pretvēža vielu Belinostat, kas 2014. gadā tika iekļauta atļauto pretvēža preparātu sarakstā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) ir nozīmīgākā molekulārās bioloģijas pētniecības in­stitūcija Latvijā, kurā tiek veikti funda­mentālie un lietišķie pētījumi moleku­lārajā mikrobioloģijā, vakcīnu izstrādē, šūnu bioloģijā, genomikā un proteomi­kā, vēža bioloģijā un imunoloģijā. Ar farmācijas nozari cieši saistītajā vete­rinārmedicīnā pētījumus veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”. Pētniecībā iesaistās arī lielākās Latvijas augstsko­las – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

2017. gadā Latvijā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā darbojās 33 uzņēmumi, kas nodarbināja nedaudz vairāk nekā 2100 darbinieku. Tikai “Grindex” un “Olainfarm” strā­dājošo skaits ir lielāks nekā 250, bet apgrozījums veido vairāk nekā 90 % no nozares kopējā apgrozījuma. Turklāt “Olainfarm” pilnībā pieder trešais lielākais vietējais farmācijas uzņēmums “Silvanols”.

Publiskā akciju sabiedrība “Grindex” ir nozīmīgākais far­mācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pēt­niecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. “Grindex” speciali­zējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās. 2009. gadā OSI paspārnē tika atklāta jauna kardioprotektīva viela GX-EG, kas ir 40 reizes aktīvāka par mildronātu, ko ražo un eksportē “Grin­dex”. Uzņēmums ir iegādājies tiesības veikt GX-EG turpmāko izpēti, un patlaban ir sākti 1. klīniskās fāzes pētījumi. 2017. gadā “Grindex” lielākais gatavo zāļu formu pārdošanas apjoma pieaugums bi­jis Austrālijā, Albānijā, Francijā, Slovākijā, Spānijā un Zviedrijā.

A/s “Olainfarm” produktu klāstā ir medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti. Uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 120 miljonus eiro. Uzņēmums ražo vairāk nekā 80 gatavo zāļu formu un vairāk nekā 40 aktīvo farmaceitisko ingredientu un ķīmisko produktu, ko eksportē uz vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Nozīmīgā­kais eksporta produkts ir neiromidīns, un lielākie eksporta tirgi ir Krievija, Ukrai­na un Baltkrievija. “Olainfarm” patlaban izstrādā vairākus inovatīvus, pasaulē pieprasītus produktus, kas tiek ražoti tikai dažos uzņēmumos pasaulē un ir dārgi.

SIA “Silvanols” ir Latvijas zaļās farmācijas kompānija, kas jau 20 gadus ražo dabiskas izcelsmes bezrecepšu medikamentus un uztura bagātinātājus, medicīniskās ierīces un zāles. Apvieno­jot zināšanas par dabas vielām ar jaunā­kajām tehnoloģiju iespējām, ir izveidots vairāk nekā 50 produktu portfelis dažā­dām indikācijām – no pretsaaukstēšanās līdzekļiem līdz uztura bagātinātājiem kopējā veselības stāvokļa uzlaboša­nai. Pazīstamākais produkts – “FarinGospray” iekaisuša kakla ārstēšanai.

Rīgas Farmaceitiskā fabrika ir viens no lielākajiem augu valsts ārst­niecības līdzekļu ražotājiem Baltijā, dibināts 1950. gadā kā zāļu līdzekļu fasēšanas iecirk­nis. Produkcija – recepšu, bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji, tējas.

SIA “Pharmidea” ir strauji augoša farmaceitiskā kompānija, kas nodarbo­jas ar pašu izstrādātu sterilo zāļu formu ražošanu un pārdošanu vairāk nekā 50 valstīs. Pirmais no Latvijas farmācijas uzņēmumiem sācis zāļu tirdzniecību Turcijā, Dien­vidkorejā un Saūda Arābijā. 2017. gadā uzņēmums ieguva eks­porta izcilības balvu “The Red Jackets”.

Latvijā zāļu reģistrācija notiek Eiropas valstu zāļu aģen­tūru kopējās sistēmas ietvaros. Latvijas kompetentā iestāde šajā sistēmā ir Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Latvijā atļaujas veikt klīniskos pētījumus izsniedz ZVA – 2014. gadā tā izsniedza atļau­jas 53 klīnisko pētījumu sākšanai un Latvijā kopumā noritēja 267 pētījumi. Pētījumu skaitam ir tendence palielināties. Īpaši straujš pētījumu pieaugums bija 2003.–2006. gadā.

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LA­ĶĪFA, 1995) nodarbojas ar asociācijas biedru darbības vienkār­šošanu, likumdošanas uzlabošanu ar nozari saistīto jautājumu risināšanā, ķīmijas kā studiju virziena popularizēšanu jauniešu vidū, lai radītu efektīvu izglītības modeli dabaszinātņu mācīšanai, atvieglotu nosacījumu radīšanu augstas kvalifikācijas ārzem­ju darbaspēka piesaistei nozares uzņēmumiem, zināšanu mērķtiecīgu pārvēršanu produktos, lai paaugstinātu eksporta apjomus. 2016. gadā LAĶĪFA uzņēmumu apgrozījums bija 358 miljoni eiro.