Latvijas teritorijā 01.11.1852. atvērta viena no pirmajām telegrāfa līnijām pasaulē Rīga–Bolderāja. 1868. gadā ieguldīts zemūdens kabelis no Liepājas līdz Dānijai, bet 1907. gadā – līdz Pēterburgai. 1914. gadā darbojušies 206 telegrāfa aparāti. Neatkarības gados, starpkaru periodā, Latvijai bija telegrāfa līniju savienojums ar Ļeņingradu, Berlīni, Helsinkiem, Varšavu. Kopējais telegrāfa vadu garums 1939. gadā bija 4944 km ‒ viens no labākajiem telegrāfu līniju blīvumu rādītājiem pasaulē tolaik. 27.12.1939. Latvijā sāka darboties pasaulē garākā telegrāfu līnija Rīga–Nagasaki (vairāk nekā 11 000 km garumā).
Pirmie telefonsakari Rīgā izmēģināti 1877. gadā. Pirmā 3000 numuru telefoncentrāle nodota ekspluatācijā Rīgā 01.07.1882., kur ar gaisvadu līnijām tika pieslēgti 53 telefonaparāti. Jau 1900. gadā Rīgā darbojās 1070 telefonaparāti. Salīdzinot ar citām Krievijas pilsētām, Rīgā bija vislielākais līniju skaits uz 100 iedzīvotājiem. Telefona centrāles Liepājā ierīkotas 1886. gadā, Cēsīs – 1897. gadā, Daugavpilī 1899. gadā. Pirmajā pasaules karā telefonsakari gandrīz pilnībā iznīcināti ‒ 1920. gadā darbojās tikai 34 telefoncentrāles ar 1830 abonentiem. 1926. gada aprīlī pirmie 5460 abonenti Rīgā varēja uztvert radio programmu. Jau 1937. gadā šo abonentu skaits sasniedzis 100 101 visā Latvijas teritorijā.
1940. gadā Latvijā bija 81 373 telefonaparāti. Pēc telefonaparātu skaita uz 100 iedzīvotājiem Latvija apsteidza Franciju, bet Rīga ‒ tādas pilsētas kā Varšavu, Tokiju. 1920.‒1940. gadā vidējais abonentu pieaugums bijis 5400 gadā. 1950. gadā atvērta pirmā fototelegrāfa līnija Rīga–Maskava.
1963. gadā uzstādīta automātiskā telegrāfu centrāle ATA–M (automātiskā telegrāfu centrāle); 1978. gadā Latvijā ieviests avīžu, laikrakstu sleju sakaru mezgls. 1958.‒1990. gadā pamatā sakaru attīstība tika vērsta uz telefonaparātu skaita pieaugumu. Padomju okupācijas laikā kvalitātes jautājumiem uzmanība netika pievērsta. Kopējie ieguldījumi bija divreiz mazāki, nekā vajadzēja, lai kvalitatīvs tīkls tiktu izveidots. Rezultātā tika izveidots nedrošs sakaru tīkls ar lieliem zudumiem, novecojušu iekārtu, ar vāju kabeļlīniju kvalitāti.
1971. gadā Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā starppilsētu telefonu centrāle, kas nodrošināja sakarus ar 780 telefoncentrālēm Latvijā un ar vairāk nekā 90 pilsētām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). 20. gs. 80. gados Latvijā pārbaudīja iespēju starp datoriem nodrošināt informācijas apmaiņu, izmantojot telefonsakaru līnijas. Toreiz Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts izmēģināja datu pārraides iespējas starp lieliem datoriem ar ātrumu no 1,2 līdz 9,6 kbit/s. Tika nodrošināti sakari ar Bulgāriju un Čehiju. 1990. gada vidū tika pārbaudīta e-pasta darbība. Pēc gada to piedāvāja jau vairākas firmas Latvijā. 1992. gadā tika izveidots pirmais starptautiskais interneta pieslēgums Rīga–Tallina un tālāk līdz Helsinkiem.
1954. gadā nodrošināta pirmā televīzijas pārraide Rīgā, kur darbu bija sācis ceturtais telecentrs PSRS pēc Maskavas, Kijevas un Ļeņingradas. 1989. gadā pabeigta Rīgas televīzijas torņa celtniecība. Sākot ar 1994. gadu, Latvijas pilsētās strauji attīstījās kabeļtelevīzijas pakalpojumi.
Pirms vērienīgiem ieguldījumiem 1993. gadā Latvijas telekomunikāciju nozare bija viena no vislabāk attīstītajām Austrumeiropas valstu vidū, taču atpalika no Rietumeiropas. Latvijas telekomunikāciju uzņēmumam “Lattelekom” pirms daļējas privatizācijas kopējais telefonu pieslēgumu skaits bija 602 000, nodrošinot telefonu blīvumu uz 100 iedzīvotājiem 24,2. Neskatoties uz šiem rādītājiem, bija 175 000 oficiāli rindā gaidītāji, tīkla attīstībā bija nepieciešams ieguldīt ievērojamus līdzekļus.
Andris Gūtmanis (centrā) konkursa komisijas sēdē nosauc starptautiskos uzņēmumus, kas iesnieguši piedāvājumus Latvijas telekomunikāciju tīkla modernizācijai. 1993. gads.
1993. gadā pieņemts likums "Par telekomunikācijām", kas noteica monopolstāvokli Latvijas valsts uzņēmumam “Lattelekom”. Saskaņā ar likumu 1993. gadā izveidots Baltijas valstīs pirmais nozares regulators ‒ Telekomunikāciju tarifu padome. Padome noteikusi tarifus monopola uzņēmumiem, kontrolējusi tīklu kvalitāti un operatora darbību. Likuma pieņemšana nozarei atvieglojusi stratēģisko investoru piesaisti telekomunikāciju tīklu modernizācijai. Ar valdības atbalstu sākta telekomunikāciju sistēmas modernizācija, vienlaikus to privatizējot, piesaistot trūkstošos resursus.