Latvijas teritorijā 01.11.1852. atvērta viena no pirmajām telegrāfa līnijām pasaulē Rīga–Bolderāja. 1868. gadā ieguldīts zemūdens kabelis no Liepājas līdz Dānijai, bet 1907. gadā – līdz Pēterburgai. 1914. gadā darbojušies 206 telegrāfa aparāti. Neatkarības gados, starpkaru periodā, Latvijai bija telegrāfa līniju savienojums ar Ļeņingradu, Berlīni, Helsinkiem, Varšavu. Kopējais telegrāfa vadu garums 1939. gadā bija 4944 km ‒ viens no labākajiem telegrāfu līniju blīvumu rādītājiem pasaulē tolaik. 27.12.1939. Latvijā sāka darboties pasaulē garākā telegrāfu līnija Rīga–Nagasaki (vairāk nekā 11 000 km garumā).

Pirmie telefonsakari Rīgā izmēģināti 1877. gadā. Pirmā 3000 numuru telefoncentrāle nodota ekspluatācijā Rīgā 01.07.1882., kur ar gaisvadu līnijām tika  pieslēgti 53 telefonaparāti.  Jau 1900. gadā Rīgā darbojās 1070 telefonaparāti. Salīdzinot ar citām Krievijas pilsētām, Rīgā bija vislielākais līniju skaits uz 100 iedzīvotājiem. Telefona centrāles Liepājā ierīkotas 1886. gadā, Cēsīs – 1897. gadā, Daugavpilī 1899. gadā. Pirmajā pasaules karā telefonsakari gandrīz pilnībā iznīcināti ‒ 1920. gadā darbojās tikai 34 telefoncentrāles ar 1830 abonentiem. 1926. gada aprīlī pirmie 5460 abonenti Rīgā varēja uztvert radio programmu. Jau 1937. gadā šo abonentu skaits sasniedzis 100 101 visā Latvijas teritorijā.

1940. gadā Latvijā bija 81 373 telefonaparāti. Pēc telefonaparātu skaita uz 100 iedzīvotājiem Latvija apsteidza Franciju, bet Rīga ‒ tādas pilsētas kā Varšavu, Tokiju. 1920.‒1940. gadā vidējais abonentu pieaugums bijis 5400 gadā. 1950. gadā atvērta pirmā fototelegrāfa līnija Rīga–Maskava.

1963. gadā uzstādīta automātiskā telegrāfu centrāle ATA–M (automātiskā telegrāfu centrāle); 1978. gadā Latvijā ieviests avīžu, laikrakstu sleju sakaru mezgls. 1958.‒1990. gadā pamatā sakaru attīstība tika vērsta uz telefonaparātu skaita pieaugumu. Padomju okupācijas laikā kvalitātes jautājumiem uzmanība netika pievērsta. Kopējie ieguldījumi bija divreiz mazāki, nekā vajadzēja, lai kvalitatīvs tīkls tiktu izveidots. Rezultātā tika izveidots nedrošs sakaru tīkls ar lieliem zudumiem, novecojušu iekārtu, ar vāju kabeļlīniju kvalitāti.

1971. gadā Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā starppilsētu telefonu centrāle, kas nodrošināja sakarus ar 780 telefoncentrālēm Latvijā un ar vairāk nekā 90 pilsētām Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). 20. gs. 80. gados Latvijā pārbaudīja iespēju starp datoriem nodrošināt informācijas apmaiņu, izmantojot telefonsakaru līnijas. Toreiz Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts izmēģināja datu pārraides iespējas starp lieliem datoriem ar ātrumu no 1,2 līdz 9,6 kbit/s. Tika nodrošināti sakari ar Bulgāriju un Čehiju. 1990. gada vidū tika pārbaudīta e-pasta darbība. Pēc gada to piedāvāja jau vairākas firmas Latvijā. 1992. gadā tika izveidots pirmais starptautiskais interneta pieslēgums Rīga–Tallina un tālāk līdz Helsinkiem.

1954. gadā nodrošināta pirmā televīzijas pārraide Rīgā, kur darbu bija sācis ceturtais telecentrs PSRS pēc Maskavas, Kijevas un Ļeņingradas. 1989. gadā pabeigta Rīgas televīzijas torņa celtniecība. Sākot ar 1994. gadu, Latvijas pilsētās strauji attīstījās kabeļtelevīzijas pakalpojumi.

Pirms vērienīgiem ieguldījumiem 1993. gadā Latvijas telekomunikāciju nozare bija viena no vislabāk attīstītajām Austrumeiropas valstu vidū, taču atpalika no Rietumeiropas. Latvijas telekomunikāciju uzņēmumam “Lattelekom” pirms daļējas privatizācijas kopējais telefonu pieslēgumu skaits bija 602 000, nodrošinot telefonu blīvumu uz 100 iedzīvotājiem 24,2. Neskatoties uz šiem rādītājiem, bija 175 000 oficiāli rindā gaidītāji, tīkla attīstībā bija nepieciešams ieguldīt ievērojamus līdzekļus.

1993. gadā pieņemts likums “Par telekomunikācijām”, kas noteica monopolstāvokli Latvijas valsts uzņēmumam “Lattelekom”. Saskaņā ar likumu 1993. gadā izveidots Baltijas valstīs pirmais nozares regulators ‒ Telekomunikāciju tarifu padome. Padome noteikusi tarifus monopola uzņēmumiem, kontrolējusi tīklu kvalitāti un operatora darbību. Likuma pieņemšana nozarei atvieglojusi stratēģisko investoru piesaisti telekomunikāciju tīklu modernizācijai. Ar valdības atbalstu sākta telekomunikāciju sistēmas modernizācija, vienlaikus to privatizējot, piesaistot trūkstošos resursus.

03.11.2001. stājies spēkā telekomunikāciju likums, kurā noteikta telekomunikāciju tirgus liberalizācija ar 01.01.2003. Rīgā 2003. gadā visi “Lattelecom” sakari pārslēgti uz ciparu tīklu, bet 2008. gadā Latvijā pabeigta pilnīga pāreja uz ciparu tīklu. 08.2008. fiksētā un mobilā tīkla tālākas attīstības nodrošināšanai Latvija pārgāja uz astoņciparu numerāciju.

2002. gada vasarā Brīvdabas muzejā veikts pirmais sekmīgais digitālās televīzijas raidīšanas paraugmēģinājums, kas uzskatāms par ciparu televīzijas ēras sākums. 2009. gada beigās sagatavoti pirmie trīs ciparu televīzijas izplatīšanas tīkli. 2016. gadā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošināja sešu virszemes ciparu televīzijas bloku un septiņu radio tīklu izplatīšanu valstī. Analogā apraide tika pārtraukta naktī no 31.05.2010. uz 01.06.2010. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs 2016. gadā nodrošināja sešu virszemes ciparu televīzijas bloku un septiņu radio tīklu izplatīšanu valstī. Tika ieviesta interaktīvā televīzija un interneta televīzija. Sākot ar 2004. gadu, pakāpeniski tika izveidoti optisko tīklu savienojumi ar Zviedrijas, Krievijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas operatoriem.

2013. gadā LMT saviem klientiem piedāvāja ceturtās paaudzes 4G/LTE mobilo internetu. Pēc gada to piedāvāja arī “Tele2”, bet 2015. gadā ‒ “BITE Latvija”. Mājsaimniecību pieslēgums internetam 2014. gadā fiksētajā tīklā pārsniedza 55 %, mobilajā tīklā ‒ 9,3 % un fiksētajā un mobilajā ‒ 7,8 %. 2016. gadā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 50 % no Latvijas iedzīvotājiem.

Līdz 2008. gadam nozares apgrozījums auga katru gadu, 2008. gadā sasniedzot 746 miljonus eiro. Ekonomikas krīzes, asas konkurences un Eiropas Savienības (European Union) regulējuma iespaidā līdz 2015. gadam nozare izjuta apgrozījumu apjoma kritumu, sasniedzot minimumu 2015. gadā ‒ 512 miljonus eiro. Lielākais kritums bija balss telefonijas pakalpojumu apgrozījumā, kur apgrozījums no 405 miljoniem 2007. gadā samazinājies līdz 168 miljoniem eiro 2015. gadā.

Realizējot savstarpējos infrastruktūras ieguldījumus mobilajā un fiksētajā tīklā, sākot no 2012. gada, Latvija bija viena no vadošajām valstīm pasaulē pēc ātrgaitas interneta pieslēgumiem. Nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2010. gadā veidoja 3,6 %.

Telekomunikāciju nozares īpatsvars tautsaimniecībā 2012.‒2015. gadā bija tuvs Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Vairāk nekā 30 % no nozares apgrozījuma veidoja pievienotā vērtība. Produktivitāte telekomunikācijās ir ievērojami augstāka nekā Latvijas ekonomikā kopumā.

Kopējie klientu izdevumi par telekomunikāciju pakalpojumiem samazinās katru gadu. Galvenais cēlonis ir mobilo pakalpojumu cenu kritums (2008.‒2014. gadā par 41 %). Cenu krituma dēļ mobilo un fiksēto sakaru pakalpojumi kļuva pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas stimulē telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanu tautsaimniecībā.

01.01.2016. Latvijā darbojušies 357 telekomunikāciju operatori un pakalpojumu sniedzēji. Telekomunikāciju nozarē pieci nozīmīgākie uzņēmumi Latvijā ir SIA “Lattelecom”, SIA “Latvijas Mobilais telefons”, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija”, SIA “Baltcom”.

SIA “Lattelecom” ir lielākais fiksēto sakaru operators Latvijā. Uzņēmums pirmais plaši izvērsa optiskā interneta un publiskā bezvadu interneta (WiFi) tīklus, ienāca ne vien televīzijas pakalpojumu tirgū, bet arī televīzijas satura ražošanas biznesā un tehnikas mazumtirdzniecībā, kā arī piedāvāja daudzveidīgus risinājumus biznesam – no telefonijas līdz individuālas programmatūras izstrādei un mākslīgā intelekta risinājumiem. “Lattelecom” uzvarēja konkursā par Latvijas pāreju uz digitālo televīziju, 2009. gadā ieviešot virszemes ciparu televīziju. 2013. gadā uzņēmums ieguva tiesības nodrošināt virszemes televīzijas maksas pakalpojumus līdz 2021. gadam.

SIA “Latvijas Mobilais telefons” (02.01.1992.) ir pirmais un jau vairāk nekā 25 gadus nozīmīgākais mobilo sakaru operators Latvijā, pēc pieslēgumu skaita, apgrozījuma un investīciju apjoma arī lielākais Baltijā.

Uzņēmums pirmais Latvijā ieviesa dažādas tehnoloģiju un pakalpojumu inovācijas, tostarp 2G, 3G un 4G pārklājumu, neierobežotu mobilo balss un datu pakalpojumu tarifus, tiešraides televīziju “LMT Straume”, “LMT mājas viedtelevīzija”, kas darbojas 4G tīklā, viedpalīgus, viedo tehnoloģiju risinājumus biznesam, pilsētu infrastruktūrai un tā tālāk. 2017. gada sākumā sadarbībā ar Somijas mobilo sakaru infrastruktūras uzņēmumu “Nokia” un Rīgas Tehnisko universitāti “Latvijas Mobilais telefons” sāka darbu pie piektās paaudzes sakaru tīkla 5G ieviešanas. Uzņēmums sniedzis būtisku ieguldījumu, nostiprinot Latvijas līderpozīcijas starptautiskā mērogā attiecībā uz telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un inovācijām.

SIA “Tele2” ienāca Latvijā 07.10.2000. un kļuvis par vienu no produktīvākajiem un pelnošākajiem uzņēmumiem Baltijā, t. sk. Latvijā. Ienākot Latvijas tirgū, uzņēmums izvēlējās cenu līdera stratēģiju, samazinot cenu tarifus un sākot mazcenu telefonu tirdzniecību. 2009.‒2011. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija “Tele2” atzina par runas pārraides kvalitātes līderi Latvijā.

2005. gadā Latvijas tirgū ienāca “Bite Latvija”. Tas bija pirmais operators Latvijā, kas ieviesa drošības pakalpojumus, ar kuru palīdzību iespējams kontrolēt izmaksas.

Uzņēmums “Baltkom TV” sāka savu darbību kā pirmais daudzkanālu abonenttelevīzijas operators Austrumeiropā un pašlaik ar nosaukumu “Baltcom” piedāvā maksas televīzijas, interneta un fiksētās telefonijas, kā arī elektroenerģijas pakalpojumus. 1997. gadā uzņēmums veica Latvijā pirmo optiskās kabeļtelevīzijas pieslēgumu. 2004. gadā “Baltcom” pirmais Latvijā sāka ieviest digitālo televīziju un veidot tirgū pirmo komplekso pakalpojumu (internets, televīzija, telefonsakari). 1997. gadā tas ieguva GSM licenci un kļuva par pirmo privāto mobilo sakaru operatoru “Baltkom GSM”, ieviešot konkurenci un nodrošinot tarifu samazinājumus gan par pakalpojumiem, gan par mobilo telefonu aparātiem. 09.12.1994. “Baltkom GSM” Latvijas tirgū piedāvāja jaunumu – priekšapmaksas karti “Zelta Zivtiņa”, kas vēlāk kļuva par pazīstamāko priekšapmaksas zīmolu Latvijā.

A/s “Telekom Baltija” ar zīmolu “Triatel” Latvijā ienāca pirmais CDMA – 2000 tehnoloģiju mobilā tīkla operators. Tas bijis pirmais CDMA ciparu mobilais tīkls Eiropā. Ar “Triatel” operatora darbību veiksmīgi atrisināta problēma par telefonu ciparu tīkla modernizāciju laukos. Nomainītas visas “Lattelecom” garās gaisvada līnijas, un vairāk nekā 38 000 klientu saņēma iespēju strādāt ciparu tīklā.

VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) ir vienīgā 100 % valstij piederošā kapitālsabiedrība. LVRTC visā Latvijas teritorijā vienlaicīgi nodrošina gan televīzijas, gan radio apraides pakalpojumus. Līdz 2016. gadam LVRTC izveidoja vienu no lielākajiem datu optiskajiem tīkliem Latvijā gan maģistrāles, gan vidējās jūdzes līmenī. No 2015. gada LVRTC optisko tīklu papildināja arī maršruts Ventspils‒Gotlande.

SIA “Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde sniedzis nozīmīgu ieguldījumu telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, nostiprinot “Latvijas Mobilo telefonu” kā nozares tehnoloģiju inovāciju un biznesa līderi.

2008. gadā par “Lattelecom” valdes priekšsēdētāju kļuva Juris Gulbis. Viņa darbības laikā uzņēmums strauji attīstījās un sāka jaunas darbības jomās, kļūstot par elektronisko sakaru nozares līderi. J. Gulbja vadībā Latvijā tika īstenota vērienīgā optiskā tīkla izbūve, palīdzot Latvijai kļūt par Eiropas un pasaules interneta lielvalsti.

Telekomunikāciju, elektronikas un biznesa speciālists Gundars Strautmanis panāca telekomunikāciju nozares modernizāciju un fiksētā tīkla pilnīgu pāreju uz ciparu tehnoloģijām.

“Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs izvirzījis uzņēmumu līderpozīcijās Latvijā tīkla pārklājuma, sakaru kvalitātes, mobilā interneta veiktspējas un klientu skaita ziņā.  Pēteris Šmidre, piesaistot amerikāņu partnerus, dibinājis “Baltcom TV”, kas kļuva par pirmo kabeļtelevīzijas operatoru.

Pēteris Videnieks pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bijis pirmais sakaru ministrs. Devis ieguldījumu uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” izveidē. 1994. gadā kļuva par uzņēmuma “Lattelekom” direktoru. P. Videnieka darbības laikā uzņēmums sāka vērienīgus modernizācijas plānus, kā arī sākās “Lattelekom” attīstības rādītāju uzlabošanās.

Latvijā telekomunikāciju nozarē darbojas vairākas nozīmīgas organizācijas. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā (1995) apvienojušies Latvijas uzņēmumi, pētniecības un izglītības iestādes, kas darbojas elektronikas un elektrotehnikas, optisko iekārtu, informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru, aizsardzības aprīkojuma, aviācijas un kosmosa tehnoloģiju jomās.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācija (1997) darbības mērķis ir sakārtot informācijas tehnoloģiju tirgu, nodrošināt vienādus uzņēmējdarbības noteikumus šajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem.

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (1998) mērķis ir veicināt telekomunikāciju nozares attīstību un perspektīvas, īpašu uzmanību pievēršot telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu attīstībai lauku rajonos, racionāli izmantojot visu (fiksēto, mobilo un arī specializēto tīklu) esošo telekomunikāciju infrastruktūru.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (1998) mērķi ir sekmēt nozares izaugsmi Latvijā, veicinot informācijas sabiedrības attīstību un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izglītību, ceļot Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Latvijas Interneta asociācijas (2000) galvenais mērķis ir plaši pieejamas interneta vides nostiprināšana, attīstība un popularizēšana Latvijā.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (2003) biedri ir elektronisko sakaru komersanti, kuru pamatdarbība ir kabeļtelevīzijas un interneta piekļuves pakalpojumu nodrošināšana. Asociācijas aktīvi piedalās vairāku svarīgu jautājumu risināšanā Saeimā, Saeimas komisijās, ministrijas darba grupās, komitejās.

Telekomunikāciju nozares žurnāls “Sakaru Pasaule” atspoguļo telekomunikāciju vēsturi mūsdienu tehnoloģiju ieviešanas sākumposmā. Kopā ar nozares avīzi “Sakaru Vēstis” žurnāls iznāca 1991.‒2008. gadā. Šajos periodiskajos izdevumos tika atspoguļotas tādas nozīmīgas tēmas kā mobilo un fiksēto telefonu jaunumi, pasts, radio, satelīttelevīzija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, datortīklu drošība, internets, e-pakalpojumi un citas. Ļoti svarīga vieta “Sakaru Pasaulē” bija analogo tehnoloģiju nomaiņai pret digitālajām.