Staiceles pagasts atrodas Ziemeļvidzemē, Limbažu novadā. Tas robežojas ar Limbažu novada Pāles, Salacgrīvas, Ainažu un Alojas pagastu, ar Valmieras novada Skaņkalnes un Ramatas pagastu, kā arī ar Igaunijas Pērnavas apriņķa Hēdemēstes un Sārdes pagastu. Attālums līdz novada centram Limbažu pilsētai – 42 km.

Pagasta platība – 257,9 km². Pagasta administratīvais centrs – pilsēta Staicele. Apdzīvotās vietas pagastā: Karogi (mazciems), Ķila (mazciems), Limšeni (arī Limšēni, mazciems), Līciems (mazciems), Mārciemi (mazciems), Puršeni (mazciems), Rozēni (vidējciems), Vīķi (aprūpes ciems). 

Staiceles pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta robežās. Pagastā atrodas daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Salacas ielejas dabas parka. Tā ir nozīmīga teritorija vairāku Eiropas Savienības biotopu – smilšakmens atsegumu, netraucētu alu, nogāžu mežu, avoksnāju un citu – aizsardzībai. Ainaviskā vērtība daudzos upes posmos.

Pagasta teritoriju šķērso upe Salaca un tās pietekas: Īģe, Spaļupe, Karogupīte, Jogla, Glāžupe, Maldupīte un Pužupe. Salacas ielejas dziļums sasniedz 20 metrus. Upes krastos pie Streņču mājām, Limšēniem, Vīķiem, Kūliņiem, Vīksnām atrodas smilšakmens klintis, vairākās vietās arī krāces (Ģedertu un Lielais jeb Ežu, Vīķu un Rozēnu tacis).

Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Vīksnu klintīs, atrodas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Vīksnu alas”.

Pagastā ir daudz purvu: Ziemeļu purvi, Dzērves purvs, Lielpurvs, Limšēnu purvs, Pirtsmeža purvs un Kalna purvs. Nozīmīgākais ir dabas liegums “Ziemeļu purvi” (dibināts 1977. gādā, kā dabas liegums kopš 2011. gada), kas iekļauts Natura 2000 teritorijā. Tas ir augstais purvs ar ciņu un lāmu kompleksiem un distrofiem ezeriem. Sastopami arī pārejas purvi, purvaini priežu meži un melnalkšņu staignāji. Putnu aizsardzībai nozīmīga teritorija.

Nozīmīgs ir arī dabas liegums ”Ungurpils meži” (1999), kas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un iekļauts Natura 2000 teritorijā. Liegums izveidots biotopu – melnalkšņu staignāju, pārmitru platlapju mežu, boreālo mežu, smilšakmens atsegumu, netraucētu alu, upju straujteču, minerālvielām bagātu avotu un avotu purvu – aizsardzībai.

Pagasta teritorijā atrodas arī dabas piemineklis “Staiceles dzelzsavoti”. Dabas pieminekli veido divi vāji kāpjoši avoti Salacas upes kreisajā krastā. Avotu strautu gultnes ir daļēji aizpildītas ar dzelzs (Fe) savienojumu izgulsnējumiem. Faktiski avota izplūde nav koncentrēta vienā vietā, bet ir vairākas, apmēram 5x8 m plašā laukumā izkliedētas, atsevišķas izplūdes vietas

Netālu no Karogu karjera, apmēram pēc 300 m Karogupītes kreisā krasta nogāzes visdusdaļā, atrodas Dzelzāmura svētkakmens. Otrs svētkmens atrodas Salacas labajā krastā, tā sauktajā Ozoliņu lejā, apmēram 200 m uz rietumiem no Ozoliņu mājām, 1 km lejpus Staiceles skolas.

Teritorijā ir divi dižkoki: Ķirķu ozols (4,5m) un Līkā jeb Lielā priede (2,2 m), kas ir apmēram 300 gadus veca.

Staiceles pagastā ir smilts, grants, kūdras, krāsu zemes (okera), sladūdens kaļķiežu un dzelzs kvarcīta iegulas. Iegūta tiek smilts Karogu ieves vietā. Kristāliskajā pamatklintājā, apmēram 700 m dziļumā, ir dzelzsrūdas iegula (dzelzs saturs 28–32 %). Prognozētie krājumi līdz 1200 m dziļumam – 2,9 miljardi tonnu. Neiegūst, jo ir pārāk dziļi, un līdz ar to ieguve dārga. Netālu no Staiceles atrodas Rēciema okera atradne – vienīgā izmantotā atradne Latvijā. 20. gs. 60.–70. gados Staicelē (Rēciemos) darbojās kolhoza “Staicele” minerālkrāsvielu (okera) cehs.

Pagastā atrodas lieli meža masīvi. Sastopami galvenokārt gāršas un vēra tipa egļu un platlapju meži ar bērza un apses piejaukumu, kā arī priežu meži.

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde.

2024. gadā iedzīvotāju blīvums Staiceles pagastā – 1,9 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Pagastu šķērso reģionālās nozīmes autoceļš P15 (Ainaži–Matīši), kā arī vietējas nozīmes autoceļš V163 (Staicele–Mazsalaca). Sabiedriskais transports kursē maršrutos Salacgrīva–Ainaži–Valmiera–Cēsis, Rīga–Limbaži–Aloja–Staicele–Ainaži, Limbaži–Aloja–Staicele–Vīķi. Sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz a/s “CATA” un SIA “VTU Valmiera“

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” pakalpojumus var saņemt Staiceles pasta nodaļā. Pagastā tiek nodrošināti mobilie sakari un interneta pārklājums. 

SIA “Rudzo” (2011) tiek audzētas krūmmellenes un ražots brandavīns, tiek piedāvātas ekskursijas, kā arī iespēja iegādāties produktus. Pagasta teritorijā ir vairākas zemnieku saimniecības. ”Jaunminkiņi” (1992) nodarbojas ar biškopību un tās produktu – medus, bišu maizes, propolisa izstrādājumu un sveču –  ražošanu. “Ābeļziedi” (1995) piedāvā stādus, grieztus ziedus un dārzeņus. “Mikas” (1992) audzē hortenzijas. “Āpškalni” (1992) un SIA “GreenFarm” (2020) nodarbojas ar lopkopību un augkopību. “Krākavas” (1995) nodarbojas ar putnkopību.

Pagasta teritorijā atrodas kokapstrādes un būvniecības uzņēmums SIA “Draugu dārzs” (2003) un SIA ”MARKO K” (1998), kas piedāvā transporta pakalpojumus, kokvedēja un smagsvara treilera pakalpojumus, birstošo kravu pārvadājumus, tehnikas, graudu, kartupeļu un grants pārvadājumus. Piedāvā mežu izciršanu, veic mežizstrādi, ražo, piegādā un pārdod šķeldu, pērk mežus, zarus cirsmās un krautuvēs, kā arī attīra aizaugušās platības.

Vīķos no 2000. līdz 2015. gadam atradās darba terapijas un rehabilitācijas centrs “Vīķi”, kam 2015. gadā tika mainīts nosaukums, un mūsdienās tas darbojas kā rekreācijas centrs “Vīķi”.

Izglītības sākumi Staiceles pagastā saistāmi ar 19. gs. 50. gadiem, kad Rozēnos, tā sauktajā lūgšanu namā, blakus pagasta valdes telpām tika iekārtota 1. pakāpes pamatskola. Skolas ēku uzcēla 1878. gadā. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, mācības tika pārtrauktas. Skolas darbība tika atjaunota 1945./1946. gadā, kad skola tika pārveidota par septiņgadīgo skolu, bet 1962. gadā – par astoņgadīgo skolu. Nelielā skolēnu skaita dēļ 1970. gadā skolu tika slēgta. Skolas darbība Rozēnos tika atjaunota 1991. gadā. Sākumā bija 1.–4. klase, bet 1994. gadā – līdz 6. klasei. Tika izveidota Rozēnu sākumskola, kura pastāvēja līdz 2001. gadam.

Ap 1870. gadu tika izveidota 1. pakāpes pamatskola Puršānos, kura likvidēta 1950. gadā. Kopš 1860. gada mācības notika arī Vīķu apkārtnē. Sākotnēji dažādās zemnieku sētās, bet vēlāk skolas ēka kopā ar pagasta namu tika uzcelta Strautiņu mājas vietā. Ap 1883. gadu skolas ēka nodega, un 1885. vai 1886. gadā tika uzcelta jauna Vīķu un Limšānu pagastskola. Kopš 1900. gada tās nosaukums bija Rozēnu pagasta Vīķu skolu, bet no 1919. gada – Vīķu I pakāpes pamatskola ar četrām klasēm. 1939. gadā Vīķu I pakāpes pamatskola tika pārcelta uz Vīķu muižas kungu māju, kur darbojās līdz 1966. gadam.

Staiceles pagasta bērni izglītības programmas var apgūt Staiceles pamatskolā, kuras pirmsākumi saistāmi ar Veronikas Zenkas 1904. gadā dibināto privātskolu, Staiceles pirmskolas izglītības iestādē “Stārķītis” (dibināta 1977. gadā) un Jāņa Zirņa Staiceles Mūzikas un mākslas skolā (dibināta 2006. gadā).

Pagasta teritorijā atrodas Līciema mototrase.

Medicīnisko palīdzību var saņemt ģimenes ārstu praksēs Alojā un Ainažos. 

12. gs. beigās tagadējais Staiceles pagasts atradās Vidzemes lībiešu Metsepoles novada ziemeļu malā. 13. gs. tas nonāca Rīgas arhibīskapijas pārvaldībā. Teritoriju līdz 19. gs. pirmajai pusei apdzīvoja tā sauktie Salacas lībieši. Pagastam cauri plūst upe Salaca, kas mudināja cilvēkus šeit veidot savas apmetnes. Viena no šādām apmetnēm varēja būt Ķeņču pilskalns pie Ķeņčupītes. 10 m augstajā Salacas krastā Ķeņču pilskalnu ieskauj dziļas gravas un avotiņš. Tā tuvumā atrodas arī senkapi.

Sena apmetnes vieta bijusi Mežgalā, pie Tauču mājvietas. Mūsdienās tur pļavā atrodas Tauču bļodakmens, kas ir 1,55 m plats, 1,68 m garš un 76 cm augsts, akmens apkārtmērs ir 5,6 m. Bļoda 15 cm dziļa, 50 cm plata un 75 cm gara.

Pie Igaunijas robežas, Kodaja (Sokas) ezera krastā, atrodas sena kapu vieta. Šeit 17. gs. beigās atradās igauņu ciems Katakulāna. Ziemeļu kara laikā (1700–1721) ciems tika nopostīts. 

Pagasta teritorijā savulaik atradās trīs muižas – Rozēnu (Koddiak), Vīķu (Zarnau), Limšēnu (Limschen) – un viena privātmuiža – Dripatu (Ramenhof).

Karogu sila apkārtnē un Karogos atradās Ungurpils barona Mežamuiža ar tai piederošām ēkām. No 1986. gada līdz 2000. gadam tur atradās Ungurpils mežniecības kantoris, bet no 2000. gada līdz 2005. gadam – Staiceles mežniecība. Netālu slejas Karogu upurkalniņš ar upurakmeni. Karogu silam cauri pa dziļu gravu plūst neliela upīte – Karogupīte jeb Dzelzāmura upīte. Tās krastā laikā no 17. gs. beigām līdz 20. gs. sākumam darbojās “Dzelzāmurs” – dzelzs lietuve. Mūsdienās redzami tikai lietuves pamati.

Pirmie kolhozi “Stars” un “Uzvara” Staiceles pagastā tika izveidoti 1947. gadā, bet 1948. gadā – kolhozi “Jaunā zeme”, “Sarkanā zvaigzne”, “Komunārs” un “Mūsu nākotne”. 1949. gadā Rozēnos tika izveidoti kolhozi “Jaunais darbs”, “Padomju Latvija, “Gaišais ceļs” un “8. marts”. Apvienojot kolhozus “Stars”, “Uzvara” un “Jaunā zeme”, 1950. gadā tika izveidots kolhozs “Uzvara”, bet, apvienojot kolhozus “Sarkanā zvaigzne”, “Komunārs” un “Mūsu nākotne”, tika izveidots kolhozs “Sarkanā zvaigzne”. Abi jaunveidotie kolhozi 1955. gadā tika apvienoti un izveidots kolhozs “Staicele”. Kolhozi, kas izveidoti 1949. gadā Rozēnu apkaimē, tika apvienoti kolhozā “Cīņa”, kas 1966. gadā tika pārdēvēts par “Rozēniem”. Kolhozs “Uzvara” tika pievienots kolhozam “Staicele”, 1972. gadā tika apvienoti kolhozi “Staicele” un “Rozēni” un izveidots viens kolhozs “Staicele”, kura centrs atradās Rēciemā. 

1962. gadā tika uzbūvēts apvedceļš ap Staiceli un tilts pār Salacu. Līdz 1959. gadam darbojās šaursliežu dzelzceļa Ainaži–Valmiera–Smiltene atzars uz Staiceli. 

Staiceles pagasta priekštecis ir Rozēnu pagasts, kas kā Valmieras apriņķa teritoriālā vienība pastāvēja līdz 1949. gadam, kad to likvidēja. 1945. gadā Rozēnu pagastā tika izveidoti Staiceles, Vīķu un Rozēnu ciemi un ciemu padomes. 1958. gadā Staicelei tika pievienoti Vīķu un Rozēnu ciemi un izveidota Staiceles lauku teritorija. 1977. gadā nelielas platības no Staiceles lauku teritorijas pievienotas Alojas pilsētciematam un Ramatas ciematam. 2009. gadā Staiceli ar lauku teritoriju iekļāva Alojas novadā, bet 2010. gadā lauku teritoriju pārdēvēja par Staiceles pagastu. Kādreizējā Rozēnu pagasta teritorija mūsdienās ietilpst Staiceles pagastā.   

Staiceles pagastā atrodas dabas taka Karogu silā. Takas sākumā ir a/s “Latvijas Valsts meži” ierīkota atpūtas vieta pie dīķa un sporta laukums. Dabas taka ved uz Dzelzāmura dižakmeni. Planču purva dabas taka izveidota neskartā augstajā purvā ar izteiktu ciņu un lāmu kompleksu un ir aizsargājama dabas teritorija. Purvs atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Purva taka ir 0,5 km gara, un tā ir vienīgā purva dabas taka Latvijā, kurā informācijas zīmes izvietotas Braila rakstā. Dabas takā uz Rungu avotiņu var aplūkot klintis Salacas krastā, kas atrodas netālu no Rungu mājām, ceļa Staicele–Vecpuršēni malā, noejai uz to stāvajā krastā izbūvētas kāpnes. Vīķu muižas kompleksā atrodas Vīķu dzirnavu ezers. Salacas upes krastā ir vairākas atpūtas vietas un telšu vietas.

Staiceles pagasta Saču mājās dzimis gleznotājs naivists Kārlis Kere.