Nosaukums turku valoda
Nosaukums oriģinālvalodā Türkçe, Türk dili
Kopējais runātāju skaits ap 84 miljoniem
Ģenealoģiskā klasifikācija: saime tjurku
Tipoloģiskā klasifikācija aglutinatīva valoda
Oficiālā valoda
Valodas kods (ISO 1) tr
Valodas kods (ISO 2) tur
Valodas kods (ISO 3) tur
Ir ap 84 miljoniem turku dzimtās valodas runātāju. Turku valodā runā ne tikai Turcijā, bet arī Balkānos un Kiprā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Sīrijā, Gruzijā un citviet. Pēc runātāju skaita turku valoda ir divdesmit pasaules izplatītāko valodu starpā. Visradniecīgākā turku valodai ir azeru (azerbaidžāņu) valoda. Gagauzu valoda (jeb dialekts), ko lieto Moldovas Republikā un Balkānos, ir ļoti līdzīga turku valodai.
Turku valoda ir valsts valoda Turcijā, Ziemeļkiprā, tai ir reģionālās valodas statuss Kosovā, Ziemeļmaķedonijā un Rumānijā, un tā ir atzīta mazākumtautību valoda Bosnijā un Hercegovinā, Grieķijā un Irākā. Turku valoda tiek brīvi lietota it visās jomās. Turcijas Konstitūcijas 3. pants nosaka turku valodu kā valsts valodu Turcijā.
Turku valodā agrāk tika izmantots osmaņu turku alfabēts uz arābu un persiešu valodas bāzes, bet kopš 1928. gada Kemala Ataturka (Mustafa Kemal Atatürk) veikto valsts modernizācijas reformu laikā ieviests latīņu alfabēts. Šai alfabētā ir 29 burti:
A a, B b, C c, Ç ç, D d, E e, F f, G g, Ğ ğ, H h, I ı, İ i, J j, K k, L l, M m, N n, O o, Ö ö, P p, R r, S s, Ş ş, T t, U u, Ü ü, V v, Y y, Z z.
Burtu skaniskās atbilsmes starptautiskā fonētiskā alfabēta (International Phonetic Alphabet, IPA) zīmēm ir šādas:
[a], [b], [dʒ], [tʃ], [d], [e], [f], [ɡ]/[ɟ], [:]/[j], [h], [ɯ], [i], [ʒ], [k]/[c], [ɫ]/[l], [m], [n]/[ŋ], [o], [œ], [p], [ɾ], [s], [ʃ], [t], [u], [y], [v], [j], [z].
Aptuvenas turku burtu atbilsmes latviešu valodas burtiem ir šādas:
| a | b | c | ç | d | e | f | g | ğ | h | ı | i | j | k | l | m | n | o |
| a | b | dž | č | d | e | f | g / ģ | - / j | h | i | i | ž | k / ķ | l / ļ | m | n | o |
| ö | p | r | s | ş | t | u | ü | v | y | z |
| o | p | r | s | š | t | u | u | v | j | z |
Svešvārdos vēl var parādīties burti w, x un q, ko izrunā atbilstoši attiecīgās avotvalodas likumiem.
Turku valodā ir astoņi patskaņi un 21 līdzskanis.
| Turku valodas patskaņi (IPA) | |||
| artikulācijas veids | priekšējās rindas | centrāli | aizmugurējās (pakaļējās) rindas |
| nenoapaļoti noapaļoti | nenoapaļoti | nenoapaļoti noapaļoti | |
| augsta pacēluma | i y | ɯ u | |
| vidēja pacēluma | e œ | o | |
| zema pacēluma | a | ||
Uzskata, ka turku valodā nav divskaņu, tāpat kā krievu valodā.
| Mūsdienu turku valodas līdzskaņus skaņas (IPA) | |||||||||
| artikulācijas veids | artikulācijas vieta | ||||||||
| lūpeņi / bilabiāli | labiodentāli | dentāli / alveolāri | alveolāri | palatāli alveolāri, koronāli | mīkstās aukslējas, palatāli | cietās aukslējas, velāri | balss saites (glotāli, laringāli) | ||
| eksplozīvs slēdzenis (troksnenis) | nebalsīgs | p | t | <c> | k | ||||
| balsīgs | b | d | <ɟ> | g | |||||
| spraudzenis, afrikāta | nebalsīgs | f | ts | tʃ | h | ||||
| balsīgs | v | dz | dʒ | ||||||
| šņācenis, spirants | nebalsīgs | s | ʃ | ||||||
| balsīgs | z | ʒ | |||||||
| nazāls slēdzenis (nāsenis) | m | n | |||||||
| spraudzenis (laterāls) | <ɫ> | l | |||||||
| spraudzenis (vibrants) | ɾ | ||||||||
| puspatskanis | j | <ɰ> | |||||||
Turku valodā, tāpat kā somu valodā, ir patskaņu harmonija, tas ir, fonoloģisks saskaņošanās (asimilēšanās) process, kura rezultātā vienā vārdā ir kopīgas tādas patskaņu izšķirošās pazīmes kā 1) atrašanās vai neatrašanās priekšējā rindā un 2) noapaļotība/nenoapaļotība un atrašanās/neatrašanās priekšējā rindā. Izņēmums ir aizguvumi, kā arī salikteņi. Piemērs: turku valodas daudzskaitļa sufikss -lAr var būt -lar vai -ler. Ja vārdā ir priekšējās rindas patskanis, tad tas veido daudzskaitli ar -ler (ev ‘māja’ ev-ler ‘mājas’), ja nav priekšējās rindas patskaņa –ar -lar (kız ‘meitene’, kız-lar ‘meitenes’. Pielāgošanās pēc noapaļotības notiek ar sufiksiem, kuros ir augsta pacēluma patskaņi /i/, /ü/, /ı/, /u/. Piemēram, akuzatīva sufiksam -I var būt četras formas -ı, -i, -u, -ü atkarībā no tā, kāds patskanis ir vārda saknē. Ja saknē ir priekšējās rindas patskaņi, sufikss būs priekšējās rindas, e/i>-i, ö/ü >ü. Ja nav priekšējās rindas patskaņu, tad sufiksā arī to nebūs: a/ı>ı, o/u>u. Piemēri: göl ‘ezers’ > göl-ü, ev ‘māja’ > ev-i, utt. Šis process darbojas daudzos sufiksos, bet ir arī izņēmumi. Patskaņu harmonija nestrādā ar dažiem sufiksiem, kā arī nesenos aizguvumos. Salikteņos patskaņu harmonijas likums attiecas uz katru salikteņa daļu atsevišķi.
Turku valodā notiek arī dažādu līdzskaņu asimilēšanās pēc balsīguma – ja vārds beidzas ar balsīgu līdzskani vai ar patskani, sufiksa līdzskanis ir -d. Ja vārds beidzas ar nebalsīgu līdzskani, sufiksa līdzskanis ir -t. Piemēram, ablatīvā ev-den ‘no mājas’, park-tan ‘no parka’.
Turku valodai ir citāda noklusētā (nemarķētā) vārdu kārtība nekā latviešu valodā ‒ teikuma priekšmets, papildinātājs, izteicējs. Vārdu kārtība ir samērā brīva. Formveidē plaši tiek izmantota aglutinācija, savukārt indoeiropiešu valodas lielākoties ir fleksīvas. Tas nozīmē, ka turku valodā tiek izmantoti dažādi sufiksi, kas izsaka vārdu savstarpējās attieksmes. Pēc skaitļa vārdiem turku valodā lieto vienskaitli. Turku valodā nav gramatiskās dzimtes. Leksikas dalījums lietvārdos, īpašības vārdos, vietniekvārdos, darbības vārdos utt. ir ļoti nosacīts. Viena sakne yavaş- ‘lēn-’ var piederēt daudzām vārdšķirām: yavaş yavaş ‘lēni’, yavaşlamak ‘palēnināties’ yavaşlatmak ‘palēnināt’, yavaşça ‘lēni’, yavaşlık ‘lēnums, lēnīgums’ utt. Turku valodā ir septiņi locījumi: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, instrumentālis, ablatīvs un lokatīvs, ko izsaka ar sufiksiem. Nomeniem var būt dažādi sufiksi, piemēram, daudzskaitļa, piederības, locījuma un predikatīvie sufiksi: teyzelerim ‘manas tantes no mātes puses’, kur -ler izsaka daudzskaitli, bet -(i)m ir pirmās personas piederības sufikss. Ar ģenitīvu tiek veidota piederības konstrukcija, kur otrajam elementam (vārdam, kas apzīmē to, kas pieder) ir piederības sufikss -(s)I:
Ayșe’nin arabası ‘Aišes mašīna’
Turku valodā nav palīgdarbības vārdu vai saitiņas verbu, bet ir predikatīvi sufiksi, ar ko veido predikatīvus nomenus. Piemēram, pirmās personas predikatīvais sufikss (personas marķieris) ir –(y)Im.
doktor ‘ārsts’ doktor-um ‘es esmu ārsts’.
Noliegumu izsaka ar değil, kam pievieno tos pašus predikatīvos sufiksus:
doktor değil-im ‘es neesmu ārsts’.
Jautājuma partikula ir mI, kam pievieno personas marķierus, piemēram:
doktor mu-yum? ‘vai es esmu ārsts?’.
Turku valodā ir daudz nefinīto (nepersonas) formu, kas izsaka darbības veidu, ilgumu, secību utt.
Eksistenciālā konstrukcija var izsaka kaut kā esamību, bet yok – kaut kā trūkumu:
Arabada bir köpek var. ‘Mašīnā ir suns.’
Bu kafede Türk kahvesi yok. ‘Šajā kafejnīcā nav turku kafijas.’
Īpatnēja turku gramatikas iezīme ir vārdu reduplikācija jeb formu dubultošana (tā turku valodas ietekmē sastopama arī citās Balkānu valodās): hızlı ‘ātrs’ ‒ hızlı hızlı ‘ātri’, yavaș ‘lēns’ ‒ yavaș yavaș ‘lēni’. Lietvārdu dubultošana var izteikt pakāpeniskumu vai daudzskaitli: adım ‘solis’, adım adım ‘soli pa solim’, bardak ‘glāze’, bardak bardak ‘daudz glāžu’. Ir arī nepilna reduplikācija, kas atgādina atskaņas: Bilet milet almadık henüz ‘Mēs vēl nenopirkām tās biļetes vai kaut kā tā.’ Šis paņēmiens plaši izmantots sarunvalodā un atkarībā no konteksta liecina par runātāja rotaļīgu vai citāda veida subjektīvu attieksmi pret attiecīgo vārdu.
Turku valodā konsekventi tiek lietota pieklājības uzrunas forma, vietniekvārds siz ‘jūs’ un darbības vārda daudzskaitļa otrā persona kā latviešu valodā, sarunājoties ar vecākiem vai nepazīstamiem cilvēkiem. Ir arī īpaša pieklājības forma ļoti svarīgiem (formāliem gadījumiem), kad lieto vienskaitļa trešo personu ar saskaņojumu trešās personas daudzskaitlī:
Müdür Bey bu sabah geç gelecekler. ‘Direktora kungs šovakar ieradīsies vēlu.’
Turku valodā ir diezgan izteikta dialektālā dažādība. Standarta valoda ir veidota uz Stambulas dialekta bāzes. Osmaņu impērijas laikā turku valodas rumēliešu dialekti izplatījās Balkānos, kur to runā vēl šobrīd, piemēram, Bulgārijā, Grieķijā (galvenokārt Rietumtrāķijā), Serbijā, Ziemeļmaķedonijā, Kosovā, Albānijā un Rumānijā. Rumēliešu dialekti ir turku aizguvumu avots Balkānu valodās. Kiprā runā kipriešu turku valodā, kas mūsdienās kļūst aizvien līdzīgāka standarta turku valodai. Ir vēl anatoliešu dialektu grupa ar daudziem apakšdialektiem. Savdabīgs ir meshetīniešu dialekts Meshetijā, kā arī izceļošanas rezultātā izveidojies Sīrijas turkmēņu dialekts un turku valoda Irākā.
Senākie sentjurku valodas pieminekļi ir tā sauktie Orhonas uzraksti (datēti ar 7. gs. beigām– 8. gs. sākumu), kas atrasti mūsdienu Mongolijas teritorijā. Latviski tulkots vecoguzu eposs, “Mana vectēva Korkuda grāmata” (Dede Korkut Kitabı, 1993).
Pēc islāma pieņemšanas ap 10. gs. turku valodā ienāca daudz arābu un persiešu cilmes leksikas. Senākā vārdnīca ir 11. gs. Mahmuda Kašagari (Mahmud Kashagari) sastādītais turku valodu kompendijs (Dīwān Lughāt al-Turk). Osmaņu impērijas valsts valoda bija osmaņu turku valoda, ko rakstīja arābu un persiešu alfabēta burtiem. Neizglītotie un lauku ļaudis to nesaprata, un tas palielināja plaisu starp literāro valodu un vienkāršās tautas lietoto sarunvalodu. Tanzimata (Tanẓîmât) laikā uzsāktās reformas valsts modernizēšanai noveda pie jukām un kariem, pēcāk arī pie atteikšanās no vecās rakstības un pārejas uz latīņu alfabētu 1928. gadā. 30. gados tika sākta turku valodas reforma, lai to attīrītu no arābu un persiešu izcelsmes vārdiem un gramatikas iezīmēm. Lai arī tas daļēji izdevās, izskausto vārdu vietā tomēr drīz tika ieviesti citi Rietumu valodu aizguvumi. 1932. gadā, pēc K. Ataturka iniciatīvas, tika izveidota Turku valodas biedrība (Türk Dil Kurumu), oficiāla iestāde, kas nodarbojas ar valodas jautājumu risināšanu, pētniecību un leksikogrāfiju. Jaunākajā (2011) turku valodas skaidrojošajā vārdnīcā ir 117 000 šķirkļu un 93 000 vārdu. Turku valoda ir dzīva, bagāta un funkcionāla valoda it visās jomās. Turku literatūra ir novērtēta ar vienu Nobela prēmiju – tās laureāts 2006. gadā bija Orhans Pamuks (Orhan Pamuk).
Plakāts Stambulas Lielajā tirgū turku valodā vēsta “Mēs nosodām terorismu”. Turcija, 13.11.2017.
Izejas zīme uz ielas turku un angļu valodās. Stambula, Turcija, 10.10.2023.
Uz vārtiem uzraksts turku valodā “Uzmanību, suns!”. Turcija, 20.10.2017.
Smēķēšanas aizlieguma zīme pie Sofijas mošejas turku un angļu valodās. Stambula, Turcija, 20.09.2022.
Informācijas plāksne par tempļa vēsturi turku, angļu un arābu valodā. Stambula, Turcija, 2018. gads.
Vietējo laikrakstu virsraksti par premjerministra Erdogana partijas ietekmes samazināšanos pēc vēlēšanām. Ankara, Turcija, 29.03.2009.
Dens Dimiņš "Turku valoda". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/247046-turku-valoda (skatīts 26.09.2025)