AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 23. augustā
Laila Bremša

piemineklis “Strēlnieks”

piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem Tukumā (1940)

Saistītie šķirkļi

  • māksla
  • māksla Latvijā
  • monumentālā tēlniecība Latvijā
  • tēlniecība Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Mākslas darba autors
  • 3.
    Īsa vēsture
  • 4.
    Galvenās un atšķirīgās iezīmes mākslas darbā
  • 5.
    Restaurācija
  • 6.
    Nozīmīgums
  • 7.
    Izmantojums citās mākslās
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Mākslas darba autors
  • 3.
    Īsa vēsture
  • 4.
    Galvenās un atšķirīgās iezīmes mākslas darbā
  • 5.
    Restaurācija
  • 6.
    Nozīmīgums
  • 7.
    Izmantojums citās mākslās
Kopsavilkums

Pieminekļa skulptūra atveido uz viena ceļa nometušos jaunu latviešu karavīru ar šauteni rokā, kurš sargā mirušo mūžīgās atdusas vietu. Skulptūra atrodas Tukuma Meža kapu vecākajā daļā (Melnezera ielā 3).

Mākslas darba autors

Tēlnieks Kārlis Zemdega.

Īsa vēsture

Pieminekli pasūtīja un līdzekļus gādāja Brāļu kapu komitejas Tukuma nodaļa, kura pieminekļa metu realizācijai pieņēma 1938. gadā.

Skulptūra ir kalta granītā, novietota uz vidēja augstuma divdaļīga granīta postamenta ar zigzagveida ģeometrisku ornamentu tā augšdaļā. Uz postamenta fasādes ir uzraksts: “Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt.”

Skulptūra tika atklāta 1940. gada 19. maijā, atklāšanā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa uzdevumā piedalījās ģenerālis Hermanis Buks; arī Tukuma Meža kapu ieejas vārti kapsētā ir darināti pēc K. Zemdegas meta. 

Pieminekli iesvētīja Latvijas armijas mācītājs Pēteris Apkalns. Kapsētā ir apbedīti Pirmā pasaules kara laikā kritušie 38 karavīri – vāciešu ar nāvi sodītie izlūki un dažas privātpersonas; kritušo identitāte tika noskaidrota jau 1925. gadā.

Galvenās un atšķirīgās iezīmes mākslas darbā

Lakoniskā un kompaktā vienfigūras kompozīcija ir darināta K. Zemdegam raksturīgā stilā ar minimālu detalizāciju, noapaļotām formām. Skulptūras interpretācijā nozīme ir jaunā vīrieša nedaudz noliektās galvas atveidojumam ar aizvērtām acīm, kas tēlu padara sevī koncentrētu, pildot godbijības pilno sargkareivja lomu.

Restaurācija

Piemineklis mūsdienās ir labi saglabājies. Padomju okupācijas laikā, 1980. gada novembrī, nezināmas personas nodauzīja skulptūrai deguna fragmentu; tas tika atjaunots 1988. gadā.

Nozīmīgums

Piemineklis ir nozīmīgs kā Pirmā pasaules kara piemiņas iemūžinātājs un ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (1983).

Izmantojums citās mākslās

Skulptūras fotogrāfijas ir reproducētas periodiskajā presē K. Zemdegam veltītos izdevumos.

Saistītie šķirkļi

  • māksla
  • māksla Latvijā
  • monumentālā tēlniecība Latvijā
  • tēlniecība Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • ‘Pirmajā pasaules karā kritušo brāļu kapi Tukumā’, Militārais mantojums. Tūrisms

Ieteicamā literatūra

  • ‘Atklāts Tukuma brāļu kapu piemineklis’, Zemgales Balss, Nr. 112, 22.05.1940.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • ‘Brāļu kapu komitejas biedru sapulce’, Zemgales Balss, Nr. 92, 24.04.1940.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • ‘Piemineklis kritušiem varoņiem Tukuma Brāļu kapos’, Jaunākās Ziņas, Nr. 111, 20.05.1940.
  • ‘Pieņemts Tukuma brāļu kapu pieminekļa mets’, Jaunā Tukuma Balss, Nr. 16, 24.04.1938.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rudovska, O., ‘Kārlis Zemdega’, Students, 15.04.1940.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Laila Bremša "Piemineklis “Strēlnieks”". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/249291-piemineklis-%E2%80%9CStr%C4%93lnieks%E2%80%9D (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/249291-piemineklis-%E2%80%9CStr%C4%93lnieks%E2%80%9D

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana