Būdams Latvijas Tautas padomes loceklis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts, kā arī Rīgas pilsētas domnieks bija iesaistīts jaunās valsts veidošanā Latvijas Republikas pirmajos pastāvēšanas gados. Vēlākajos gados bija pazīstams sociāldemokrātu mazinieku partijas aktīvists, finanšu darbinieks un uzņēmējs.

K. Benze dzimis strādnieka Friča un Karolīnas Benzes (dzimusi Kestnere) ģimenē. Beidzis Nikolaja Mironova komercskolu Rīgā. No 1905. gada studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, no kura 1907. gadā tika izslēgts par piedalīšanos studentu streikā. 1914. gadā K. Benze beidza Maskavas komercinstitūtu (Московский коммерческий институт) ar ekonomisko zinātņu kandidāta grādu.

Precējies ar Almu Markusu; meitas Ilga, Astra, dēli Juris (miris agrā bērnībā), Ģirts Zigfrīds, Jānis.

12.1906.–06.1907. K. Benze bija Lazdonas draudzes skolas pārzinis un skolotājs. Studiju laikā Maskavā viņš iesaistījās sociāldemokrātu pulciņā, par ko īslaicīgi bija apcietināts. Pēc studijām K. Benze atgriezās Rīgā, darbojās strādnieku krājaizdevu sabiedrībā “Feniks” par grāmatveža palīgu, vēlāk strādāja par grāmatvedi Rīgas pilsētas savstarpējā kredītbiedrībā un Lauksaimnieku centrālajā savstarpējā kredītbiedrībā. Pirmā pasaules kara laikā K. Benze devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur 14.02.1916.–17.10.1918. strādāja Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā, sākumā par grāmatvedi, vēlāk par kontrolieri. Šajā laikā viņš vadīja arī Latviešu labdarības biedrības Bēgļu biroju.

1918. gada rudenī K. Benze atgriezās Rīgā, 12.1918. viņš bija Rīgas pilsētas valdes loceklis. No 07.1919. K. Benze bija Latvijas Tautas padomes loceklis no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP); darbojās Finanšu un budžeta komisijā. 25.07.1919.–01.06.1920. K. Benze strādāja Iekšlietu ministrijā, sākumā par vecāko sevišķu uzdevumu ierēdni, no 15.09.1919. vadīja Pašvaldības departamenta Vispārēju lietu nodaļu; no 15.11.1919. bija Pašvaldības departamenta direktora palīgs. 18.01.1920. K. Benzi ievēlēja Rīgas pilsētas domē no LSDSP saraksta. 01.1920. K. Benzi ievēlēja Satversmes sapulces Centrālajā vēlēšanu komisijā, bet 04.1920. ievēlēja arī Satversmes sapulcē no LSDSP saraksta; darbojās Finanšu un budžeta un Pašvaldības lietu komisijā. 17.06.1921. K. Benze, kopā ar citiem bijušajiem sociāldemokrātiem izstājās no LSDSP frakcijas un izveidoja Latviešu sociāldemokrātu strādnieku partijas mazākuma frakciju. Vēlāk uz šīs frakcijas pamata tika izveidota partija un 20. gs. 20. gados K. Benze bija Latvijas Strādnieku sociāldemokrātu mazinieku partijas Centrālās komitejas loceklis. 1922., 1925., 1928., un 1931. gadā K. Benze no sociāldemokrātu mazinieku (no 1930. gada Progresīvā apvienība) sarakstiem kandidēja gan Rīgas pilsētas domes vēlēšanās, gan arī 1.–4. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. No 1932. gada viņš bija Ķemeru pilsētas domes loceklis.

01.11.1922.–15.06.1923., 09.08.1923.–15.06.1925. un 24.09.1925.–14.03.1927. K. Benze bija Latvijas Bankas padomes loceklis. 21.04.1932.–01.04.1938. K. Benze strādāja Finanšu ministrijā, sākumā par Tirdzniecības un rūpniecības departamenta Norēķināšanās biroja vadītāja vietas izpildītāju, no 10.02.1933. bija Valsts saimniecības departamenta vicedirektora vietas izpildītājs, no 10.02.1938. šī departamenta vicedirektors.

No 1924. gada K. Benze bija “Metalurģiskās un metālu apstrādāšanas sabiedrības (bij. “Felser”)” priekšsēdētājs, 1934. gadā šīs sabiedrības likvidācijas komisijas priekšsēdētājs; darbojās arī kredītbiedrībā “Izstāde” (līdz 1927. gadam bija tās revīzijas komisijas loceklis). 1932. gadā K. Benze bija viens no akciju sabiedrības “Metālists” dibinātājiem un tās revīzijas komisijas loceklis. 02.1938.–09.1939. apdrošināšanas un transporta akciju sabiedrības “Daugava” direktors rīkotājs (no 01.1939. tās valdes loceklis); no 10.1939. apdrošināšanas akciju sabiedrības “Drošība” pilnvarotais.

Pēc Kārļa Ulmaņa organizētā valsts apvērsuma, 1935. gadā K. Benzi iecēla par Progresīvās apvienības, kā arī Latgales zemes arāju savienības likvidācijas komisijas locekli. No 10.1935. viņš darbojās Latvijas Aizsargu organizācijā, no 31.05.1936. bija Aizsargu aviācijas pulka štāba eskadriļas kasieris. K. Benze darbojās Latviešu–zviedru tuvināšanās biedrībā, kā arī bija akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs. 03.–10.1939. K. Benze pensionējās.

Pēc Latvijas okupācijas K. Benze bija Apvienoto čuguna lietuvju grāmatvedis, 12.1940.–06.1941. mašīnu un armatūras fabrikas “MAF” galvenais grāmatvedis. 14.06.1941. K. Benzi arestēja par darbību Latvijas Aizsargu organizācijā un kopā ar ģimeni izsūtīja uz Krasnojarskas novada Tasejevas rajonu Sibīrijā. No 03.1942. K. Benze strādāja Tasejevas rajona virsmežniecībā par grāmatvedi, 11.1945.–09.1950. K. Benze bija Tasejevas rajona slimnīcas grāmatvedis. 02.1951. K. Benze pensionējās. 06.1956. viņu atbrīvoja no specnometinājuma un K. Benze atgriezās Latvijā, kur 14.11.1960. mira.

K. Benze apbalvots ar Latvijas Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu; Francijas Melnās Zvaigznes ordeņa lielvirsnieks (1936).