Pieminekļa darināšanu rosināja Jāņa Poruka piemiņas komiteja, kas 1924. gadā jau bija savākusi nepieciešamos līdzekļus un darbu uzticēja T. Zaļkalnam. Tēlniekam bija tuvi J. Poruka darbi, viņi abi iepazinās 1909. gadā un vairākkārt bija tikušies Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. Pēc J. Poruka pārbedīšanas Rīgas I Meža kapu kalniņā T. Zaļkalnam radās ideja par izteikti vertikālas formas pieminekli – “slaideni”, kā dēvēja autors, respektīvi, augšdaļā slaidinātu kolonnas formu, būtībā abstraktu pieminekli. Tēlnieks to skaidroja kā J. Poruka skatītu cilvēka ideālo būtību, kā viņa sapņu un ilgu strūklu, kas tiecas augšup, kur tiecas cilvēku ilgas. J. Poruka brālis Jēkabs Poruks iebilda pret šādas formas pieminekli. Pieminekļa komiteja divas reizes pieņēma metu, bet tā realizāciju neuzsāka. 1928. gadā tika sarīkots konkurss, kurā bez T. Zaļkalna uzaicināja piedalīties arī Gustavu Šķilteru un Kārli Zemdegu.
Konkursam T. Zaļkalns izveidoja slaidas jaunas sievietes tēlu kā dzejnieka mūzu. Māla modeli tēlnieks izveidoja 1930. gada pavasarī; gada beigās piemineklis bija jau izkalts. To svinīgi atklāja 1931. gada 31. maijā izglītības ministra vietnieks Dominiks Jaudzems, iesvētīja mācītājs Voldemārs Maldonis.
Pieminekļa skulptūra ir darināta no Somijas granīta.