AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 21. jūlijā
Laila Bremša

Jāņa Poruka kapa piemineklis

rakstnieka Jāņa Poruka kapa piemineklis (1931)

Saistītie šķirkļi

  • māksla Latvijā
  • monumentālā tēlniecība Latvijā
  • tēlniecība Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Mākslas darba autori
  • 3.
    Īsa vēsture
  • 4.
    Galvenās un atšķirīgās iezīmes mākslas darbā
  • 5.
    Atspoguļojums citās mākslās
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Mākslas darba autori
  • 3.
    Īsa vēsture
  • 4.
    Galvenās un atšķirīgās iezīmes mākslas darbā
  • 5.
    Atspoguļojums citās mākslās
Kopsavilkums

Kompozicionāli lakonisks statisks vienfigūras piemineklis, kas atveido jaunu meiteni ar nedaudz noliektu galvu un pievērtām acīm. Figūrai uz priekšu izvirzīta labā kāja, lakonisks asimetrisks tērps ar nelielu krokojumu. Uz pieminekļa postamenta ir rakstnieka vārds un uzvārds. Piemineklis atrodas I Meža kapos, Rīgā, Aizsaules ielā 2a.

Mākslas darba autori

Tēlnieks Teodors Zaļkalns.

Īsa vēsture

Pieminekļa darināšanu rosināja Jāņa Poruka piemiņas komiteja, kas 1924. gadā jau bija savākusi nepieciešamos līdzekļus un darbu uzticēja T. Zaļkalnam. Tēlniekam bija tuvi J. Poruka darbi, viņi abi iepazinās 1909. gadā un vairākkārt bija tikušies Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. Pēc J. Poruka pārbedīšanas Rīgas I Meža kapu kalniņā T. Zaļkalnam radās ideja par izteikti vertikālas formas pieminekli – “slaideni”, kā dēvēja autors, respektīvi, augšdaļā slaidinātu kolonnas formu, būtībā abstraktu pieminekli. Tēlnieks to skaidroja kā J. Poruka skatītu cilvēka ideālo būtību, kā viņa sapņu un ilgu strūklu, kas tiecas augšup, kur tiecas cilvēku ilgas. J. Poruka brālis Jēkabs Poruks iebilda pret šādas formas pieminekli. Pieminekļa komiteja divas reizes pieņēma metu, bet tā realizāciju neuzsāka. 1928. gadā tika sarīkots konkurss, kurā bez T. Zaļkalna uzaicināja piedalīties arī Gustavu Šķilteru un Kārli Zemdegu.

Konkursam T. Zaļkalns izveidoja slaidas jaunas sievietes tēlu kā dzejnieka mūzu. Māla modeli tēlnieks izveidoja 1930. gada pavasarī; gada beigās piemineklis bija jau izkalts. To svinīgi atklāja 1931. gada 31. maijā izglītības ministra vietnieks Dominiks Jaudzems, iesvētīja mācītājs Voldemārs Maldonis.

Pieminekļa skulptūra ir darināta no Somijas granīta.

Galvenās un atšķirīgās iezīmes mākslas darbā

Skulptūras stilistikā T. Zaļkalns panāca maksimālu lakoniskumu un formu harmoniju. Plastiskās formas ir noapaļotas, skulptūra ir neliela (1,42 m), tai ir izteikti vienkāršs tērps, kam, visticamāk, gūta ierosme no antīkās tēlniecības sieviešu skulptūrām ar vienu kailu plecu, minimalizējot ieloces. Figūras poza ir nepiespiesta, atstāj dabiskuma iespaidu. Vienkāršība, harmonija un tērpa lakoniskums ļauj zināmā mērā saistīt T. Zaļkalna stilu ar tajā laikā aktuālo neoklasicismu.

Atspoguļojums citās mākslās

Skulptūra ir fotografēta, tās attēli ir ievietoti lielākoties mākslas vēsturei vai tēlnieka daiļradei veltītos izdevumos.

Saistītie šķirkļi

  • māksla Latvijā
  • monumentālā tēlniecība Latvijā
  • tēlniecība Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Slava, G., ‘Jāni Poruku pieminot, Laikraksts “Latvietis”’, Nr. 445, 07.02.2017.

Ieteicamā literatūra

  • Baumanis, K., Teodors Zaļkalns, Rīga, Liesma, 1966.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Laila Bremša "Jāņa Poruka kapa piemineklis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/249902-J%C4%81%C5%86a-Poruka-kapa-piemineklis (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/249902-J%C4%81%C5%86a-Poruka-kapa-piemineklis

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana