Piemiņas vieta ir veltīta Latvijas Neatkarības kara bermontiādes posma – Rīgas aizstāvēšanas no Rietumu brīvprātīgo armijas – militāro operāciju laikā kaujā kritušo un ievainoto Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīru piemiņai.

Atrodas Latvijas galvaspilsētas Rīgas Kleistu apkaimē, pie Hapaka grāvja, aptuveni 50 metrus dienvidrietumu virzienā no vietas, kur savienojas Strupu ceļš un Apakšgrāvja iela. 

Nosaukums norāda uz konkrētas Latvijas armijas vienības – 8. Daugavpils kājnieku pulka – dalību kaujā, kas norisinājusies Latvijas Neatkarības karā – 1919. gada 3. novembrī.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes izmantotais nosaukums “Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vīķu kroga” piesaista vietu toponīmam – kādreizējam Vīķu krogam, kas atradās aptuveni 70 metru attālumā no piemiņas vietas, un sniedz aptuvenas norādes par konkrēto vēsturisko notikumu.

Pastāv arī nosaukums “Piemiņas birzs pie Vīķu kroga”, kas ģeogrāfiski piesaistīta gan kādreizējam Vīķu krogam, gan 1938. gada 21. aprīlī iestādītajai egļu un bērzu piemiņas birzij, kas ir daļēji saglabājusies līdz mūsdienām.

Piemiņas vieta atrodas uz neliela eolo smilšu paugura, kas izvietots Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas atzarojumā, starp pamata grēdu ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā un Spilves pļavām dienvidaustrumu-dienvidu un dienvidu-dienvidrietumu virzienā.

Piemiņas vietā un tās apkārtnē 1919. gada 3. novembrī norisinājās viena no nozīmīgākajām kaujām gan Rīgas atbrīvošanā no Rietumu brīvprātīgo armijas, gan raugoties bermontiādes un visa Latvijas Neatkarības kara kontekstā. Kauja notika galvenokārts starp Latvijas armijas Latgales divīzijas 8. Daugavpils kājnieku pulka vienībām un Rietumu brīvprātīgo armijas Dzelzsdivīziju (vācu Eiserne Division, krievu Железная дивизия). Kaujas laikā krita 9 Latvijas armijas virsnieki un 25 instruktori un kareivji, bet 109 instruktori un kareivji tika ievainoti. Neskatoties uz smagajiem zaudējumiem, 8. Daugavpils kājnieku pulka vienībām izdevās ieņemt ļoti labi nostiprinātās Dzelzsdivīzijas aizsardzības pozīcijas Bolderājas-Priedaines kāpu grēdā un Spilves pļavās, kā arī ar kaujām ielauzties Pārdaugavas apdzīvotajā daļā – Kleistu apkārtnē, kur bija izvietotas Rietumu brīvprātīgo armijas kājnieku rezerves vienības un artilērija. Kaujas rezultātā tika radīti svarīgi priekšnoteikumi tālākajai Rīgas atbrīvošanai no Rietumu brīvprātīgo armijas, kas noslēdzās 1919. gada 11. novembrī, kad Rīga tika pilnībā atbrīvota.

1938. gada 21. aprīlī tika ierīkota tagadējā piemiņas vieta – iestādīta piemiņas birzs (31 bērzs un 109 egles) un košumkrūmi, ierīkoti 2 plienakmens pakāpieni un ielikts piemiņas zīmes pamatakmens, taču plānotais projekts pilnībā netika realizēts 1940.–1941. gada padomju okupācijas dēļ.

Līdz mūsdienām ir saglabājusies daļa no 1938. gadā iestādītajiem bērziem un piemiņas vietas terases ar 2 kāpņu posmiem, kā arī uz augšējās terases, apaļa zemes uzbēruma centrā, izveidotā pieminekļa pamatne. Piemiņas vietas saglabāšanā un uzturēšanā savu ieinteresētību izrādīja Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. 2009. gada 5. septembrī izsludinātās talkas ietvaros Latvijas Republikas Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji veica teritorijas sakopšanas darbus. Tika uzstādīta koka piemiņas plāksne, kurā zem 8. Daugavpils kājnieku pulka krūšu zīmes attēlojuma iegrebts teksts: “PAR LATVIJU 1919. gada 3. novembrī kritušo un ievainoto 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīru piemiņai. Piemiņas plāksne uzstādīta par NBS apvienotā štāba personāla ziedojumiem.’’ 2010. gada 22. aprīlī ar Kultūras ministrijas rīkojumu piemiņas vieta tika iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vēsturiska notikuma vieta, un tai piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Objekta īpašnieks – Rīgas domes Īpašuma departaments.

Piemiņas vietas apkārtnē regulāri tiek veiktas talkas, un tā ir sakopta. Ik gadu, laika posmā no 15. oktobra līdz 18. novembrim, arvien kuplākā skaitā tuvāku un tālāku Rīgas apkaimju iedzīvotāji piemiņas vietā noliek ziedus un aizdedz svecītes, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo Latvijas armijas un Sabiedroto valstu karavīru piemiņu.

Piemiņas vieta ir iekļauta Eiropas Savienības E9 dabas takas (9880 km) Baltijas valstu posma “Jūrtaka” Latvijas maršruta (581 km) 23. posma “Bulduri–Rīgas centrs” apskates objektu sarakstā. Tā nav plaši apmeklēta, tomēr 21. gs. 20. gados ir konstatējams apmeklētāju pieaugums, īpaši laika posmā no 3. līdz 18. novembrim, kas varētu liecināt par svarīgu vēsturisku notikumu izpratnes un nacionālās pašapziņas pieaugumu sabiedrībā.

2025. gada 11. maijā piemiņas vietā tika atklāts tēlnieka Paula Jaunzema veidotais piemineklis 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīriem. Tas ir pirmais no jauna veidotais un Rīgā atklātais piemineklis Latvijas Neatkarības kara kaujām kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Piemineklis ir astoņstūru kolonna, uz kuras attēlots 8. Daugavpils kājnieku pulka oriģinālās Ausekļa zīmotnes atveidojums un iegravēts teksts: “8. DAUGAVPILS KĀJNIEKU PULKA CĪNĪTĀJU PIEMIŅAI 1919.3.XI”.