Vienfigūras kapa piemineklis atveido latviešu tautumeitu, kura godbijībā un sērās noliekusi galvu, apliecinot mūžīgu piemiņu Zigfrīdam Annam Meierovicam un viņa veikumam Latvijas valsts labā.

Tēlnieks Žanis Smiltnieks.

Pieminekļa darināšanu iniciēja Z. A. Meierovica piemiņas fonds (1925–1940), kas organizēja koncertus un citus pasākumus līdzekļu vākšanai. Projektu konkursu izsludināja 1927. gadā, un tajā piedalījās 23 mākslinieki, konkursā uzvarēja tēlnieks Ž. Smiltnieks.

Pieminekli Rīgas I Meža kapos uzstādīja 1928. gada beigās, tā figūra ir 3,25 m, bet kopā ar postamentu – 6 m augsta; piemineklis ir darināts no pelēka Somijas granīta. Pieminekli 1929. gada 26. janvārī – Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienā – atklāja valsts prezidents Gustavs Zemgals. Pirms pieminekļa atklāšanas notika dievkalpojums Doma baznīcā, pēc tā notika Latviešu Zemnieku savienības rīkots atceres pasākums savienības klubā (Elizabetes ielā 55) un Latvijas konservatorijā (mūsdienās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) notika profesora Hermaņa Albata uzruna un koncerts. Uz pieminekļa postamenta ir uzraksts: “Zigfrīdam Meierovicam latvju tauta”.

Turpat, blakus vīram Z. A. Meierovicam, ir apbedīta 1925. gadā pašnāvību izdarījusī viņa sieva Kristīne Meierovica (dzimusi Bakmane).

Pieminekļa kompozīcija ir vienkārša un lakoniska, pēc noskaņas tā sasaucas ar Teodora Zaļkalna, Kārļa Zāles un Kārļa Jansona veidotajiem sēru tēliem, atbilst vispārīgai tā laika kapa pieminekļu mākslas tendencei. Sievietes figūra ar tērpa plastisko risinājumu un ar skaistajām bizēm ir uztverama kā tautumeita vai kā sērojošās Latvijas alegorija. Pieminekļa stilistikā noteicošais ir nacionālā romantisma akcents, bet skulptūras vispārinātās plastikas pamatā var saskatīt neoklasicisma elementus. 

Piemineklis ir iekļauts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.