Jānis Alfrēds Zibens bija pirmais akadēmiski izglītotais tēlnieks metālkalējs Latvijā, kurš ir pazīstams ar varkaļa un citu metāla materiālu interpretācijas meistarību mākslas darbā. J. A. Zibens izveidoja latviešu mākslas metāla kalēju skolai raksturīgo empātisko materiāla un formu izmantošanas kultūru.

J. A. Zibens piedzima zemnieka un būvgaldnieka Andreja un Antonijas Zibeņu sešu bērnu ģimenē. No 1918. līdz 1924. gadam J. A. Zibens mācījās Rugāju sešu klašu pamatskolā, no 1925. līdz 1930. gadam – Rīgas Skolotāju institūtā, kuru absolvēja ar pilnas pamatskolas skolotāja tiesībām. No 1932. gada J. A. Zibens studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Burkarda Dzeņa Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcā, kuru absolvēja 1942. gadā ar diplomdarbā izstrādāto skulptūru “Sēras” (uzstādīta Krieviņu dzimtai Balvu novada Garosilu kapos). 

Kā Brīvības pieminekļa celtniecības komitejas stipendiāts viņš 1935. gadā apguva vara kalšanas tehniku pie zviedru varkaļa Ragnara Mīrsmēdena (Ragnar Alexis Myrsmeden) darbnīcā Stokholmā, izstrādājot savu unikālo rokrakstu vara apstrādē. J. A. Zibens studēja kopā ar kalēju Arnoldu Naiku. R. Mīrsmēdena darbnīcā viņi izkala Brīvības pieminekļa zvaigznes. J. A. Zibens un A. Naika palīdzēja darbā R. Mīrsmēdenam, kad viņš pēc tēlnieka Kārļa Zāles modeļa darināja varā kalto Brīvības statuju. Zviedrijā apgūtajā vara kalšanas tehnikā J. A. Zibens ir veidojis visus savus nozīmīgākos darbos, arī Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbā izkalto Mātes tēlu cilvēka augumā. J. A. Zibens dēli Vilnis un Miervaldis, kā arī mazdēls Ģirts ir mākslinieki metālkalēji. 

J. A. Zibens visvairāk strādāja vara kaluma tehnikā. Mākslinieka izkoptajā plastiskajā metāla kaluma tehnikā ir jūtama elegance, dramatisms un kalēja spēks mērķtiecīgi koncentrētā izteiksmes stilā. Otrā pasaules kara laikā mākslas darbu pircējus ar savu plastiku ļoti interesēja ģipsī veidotas komerciālas sīkplastikas (piemēram, “Akts”, 1943, privātkolekcijā). 

Pēc Otrā pasaules kara J. A. Zibens vara kaluma tehnikā darināja portretus (“Sarkanarmieša galva, rakstnieka Indriķa Lēmaņa portrets”, 1945, privātkolekcijā), skulptūras, kapa pieminekļus un dažādas dekoratīvas kompozīcijas. 1946. gadā pēc tēlnieka Kārļa Jansona meta mākslinieks izkala vara ciļņus Cēsīs, Maija parka mākslīgā dīķa galā, un terases uzbūvētajam pirmajam dzelzsbetona piemineklim kritušajiem Padomju armijas karavīriem Latvijā (demontēts 1990. gadā, vara daļas glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzeja palīgkrājumā). Šajā laikā tēlnieka darinātos vara šķīvjos, vāzēs un svečturos ir brīvi izmantotas stilizētas latviešu tautas mākslas formas un ornamenti. 20. gs. 50. gadu beigās darinātajos vara traukos ir vērojama pakāpeniska atteikšanās no pārsātināta etnogrāfiska rotājuma.

J. A. Zibens no 1945. līdz 1967. gadam strādāja kombinātā “Māksla” un no 1944. līdz 1955. gadam bija arī Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļas pedagogs. No 1945. gada tēlnieks bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Mākslinieku savienības biedrs un pirmais organizācijas lietišķās mākslas sekcijas vadītājs. 20. gs. 60. gados dažādu sabiedriski pieejamu ēku arhitektūras eksterjera un interjera objektu mākslinieciskā izveidē J. A. Zibens metāla kalumi veidoja vērienīgas telpiski skulpturālas formas. To formveidē nozīmīga vieta bija pasaules modernās mākslas strāvojumu un Skandināvijas valstu dizaina ietekmei. Šajā laikā J. A. Zibens novatoriskie meklējumi metāla tehnoloģiju jomā izveidoja jaunu tehniku – plastisko melnā metāla kaluma sintēzi ar citiem materiāliem. J. A. Zibens plaši izmantoja arī brīvo vara kaluma tehniku, veidojot metālu brīvā modulācijā, kā arī atjaunoja un izkopa seno dzelzs uguns kaluma tehniku.

Mākslinieks no 1937. gada regulāri piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu un Latvijas daiļamatniecības izstādēs. Vairāki mākslinieka nozīmīgākie darbi atradās Cēsu pilsētas parkos. Obligātā kara dienesta laikā (1933–1934) Cēsīs mālā izveidoto sēdošo sievietes kailfigūru J. A. Zibens 1939. gadā izkala bronzas skārdā strūklakai “Jaunava” (nozagta 1996. gadā) Maija parkā Cēsis. Turpat atradās pēc tēlnieka Roberta Āboliņa meta varā kaltā Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijam veltītā trīsfigūru kompozīcija “Vienība” (1938, nozagta 1995. gadā), kas simbolizēja tautas vienprātību un sadarbību. Kompozīcijas centrā māte Latvija kā tautu meita, kreisajā pusē zemnieks ar labības kūlīti un arklu, bet labajā strādnieks ar āmuru un zobratu. Uz pieminekļa uzraksts “Cēsis – vienības un spēka simbols”.  1938. gadā pēc Jāņa Rozenberga meta un tēlnieka R. Āboliņa veidotā modeļa J. A. Zibens varā izkala pieminekli 2. Cēsu skolnieku rotai (demontēts 1950. gadā, jaunā versijā Maija Baltiņa atjaunoja 1992. gadā). 1943. gadā K. Jansona vadībā J. A. Zibens atjaunoja pirmās padomju okupācijas laikā iznīcināto Latgales atbrīvošanas pieminekli “Vienoti Latvijai” Rēzeknē. J. A. Zibens nozīmīgākie darbi 20. gs. 50. gadu beigās un 60. gados ir vara ciļņi un dekoratīvi eksterjera kalumi veikalam “Bērnu pasaule” (demontēti 20. gs. 60. gados), metāla kalumi Āgenskalna mikrorajona ēdnīcai un restorānam “Baltija” (1960–1961, kopā ar arhitektu Māri Gundaru), dekoratīvs metāla kalums Mākslinieku nama bijušajā grāmatnīcā, 11. novembra krastmalā 35 (1964, kopā ar V. Zibeni, mākslinieka Edgara Iltnera mets), dekoratīvs kalums “Kalnu āzis” bijušajai kafejnīcai “Saule” (1965, kopā ar Mihailu Furmanu). Padomju okupācijas laika darbi lielākoties ir gājuši bojā, pārveidoti un mūsdienās nav zināmi.

J. A. Zibens ar savu profesionālo pieredzi izveidoja Latvijas metāla mākslas nozari un radīja pamatus, uz kuriem balstījās vairākas nākamās profesionāļu paaudzes, pēctecīgi nododot zināšanas studentiem, kolēģiem un biedriem. Tehnikā, kādā strādāja J. A. Zibens, Latvijā viņam līdzvērtīgu vara kalēju nebija. Viņš bija novators vairākās nozarēs, un J. A. Zibens ir viens no ievērojamākajiem Latvijas metāla māksliniekiem, kura vārds ir sinonīms meistarībai vara kaluma skulptūru izpildījumā.