Mikrorajonu vÄsturiskÄ attÄ«stÄ«ba LatvijÄ Mikrorajonu projektus izstrÄdÄja Latvijas PSR Valsts celtniecÄ«bas komitejas Latvijas valsts pilsÄtu celtniecÄ«bas projektÄÅ”anas institÅ«ts āLatgiprogorstrojā (āPilsÄtproektsā). Mikrorajonu bÅ«vniecÄ«ba RÄ«gÄ sÄkÄs 50. gadu beigÄs, kad 1958.ā1962. gadÄ tika bÅ«vÄts mikrorajons āÄgenskalna priedesā (arhitekts Nikolajs Rendels). SÄkumÄ Å”eit tika bÅ«vÄtas Ä·ieÄ£eļu mÄjas, bet pÄc tam, kad 1956. gadÄ uzsÄka darbu RÄ«gas 1. Äku celtniecÄ«bas kombinÄts, parÄdÄ«jÄs arÄ« pirmÄs 464. sÄrijas lielpaneļu sekciju mÄjas. NozÄ«mÄ«gÄko Purvciema, Pļavnieku, Mežciema un DreiliÅu mikrorajonu celtniecÄ«ba notika atbilstoÅ”i 1975. gadÄ izstrÄdÄtajam Austrumu plÄnoÅ”anas rajona projektam (arhitekti Ävalds Fogelis, Ivars Millers un Meinards Medinskis). CeltniecÄ«ba notika arÄ« citos mikrorajonos: JuglÄ, ĶengaragÄ, IļģuciemÄ, ImantÄ, ZolitÅ«dÄ un ZiepniekkalnÄ.
Mikrorajonu projektÄtÄji demonstrÄja profesionÄlu un cilvÄcisku pieeju dzÄ«vojamo mÄju apbÅ«vei. TomÄr bÅ«vniecÄ«bÄ nebija konkurences, un tÄpÄc Äku kvalitÄte bija viena no galvenajÄm problÄmÄm. NevienÄ mikrorajonÄ netika uzbÅ«vÄtas visas Äkas, kas bija paredzÄtas to plÄnojumÄ. PiemÄram, ImantÄ netika uzbÅ«vÄts peldbaseins, MežciemÄ ā sabiedriskais centrs. Nepabeigtas bija arÄ« citas vietas.
JuglÄ pÄc plÄnojuma projekta (arhitekti Aina TÄ«tmane, Daina Danneberga un Oļģerts Krauklis) 1961.ā1971. gÄdÄ tika uzbÅ«vÄtas PSRS vadÄ«tÄja Å
ikitas HruÅ”Äova (ŠŠøŠŗŠøŃа Š”ŠµŃŠ³ŠµŠµŠ²ŠøŃ Š„ŃŃŃŃŠ²) laikmetam raksturÄ«gÄs Äkas (tÄ sauktÄs āhruÅ”Äovkasā) no baltajiem silikÄta Ä·ieÄ£eļiem; vietÄm saglabÄjuÅ”Äs arÄ« vecÄs Äkas. VÄlÄk apbÅ«vÄ dominÄja 5 stÄvu paneļu Äkas, bet pie BrÄ«vÄ«bas ielas un Juglas krustojuma tika uzbÅ«vÄtas RÄ«gÄ pirmÄs 12 stÄvu Ä·ieÄ£eļu mÄjas.
ĶengaragÄ tika uzbÅ«vÄti divi mikrorajoni. PÄc plÄnojuma projekta (arhitekti GunÄrs Melbergs, Aldona BerÄ·e un citi) 1961.ā1971. gadÄ pirmajÄ mikrorajonÄ tika uzceltas septiÅas 467. sÄrijas 5 stÄvu Äku grupas ar trapeces formas pagalmiem, savukÄrt otrajÄ mikrorajonÄ pagalmi tika veidoti taisnstÅ«ra formÄ. 12 stÄvu torÅa tipa Ä·ieÄ£eļu mÄjas tika uzbÅ«vÄtas 70. gados. VÄlÄk apbÅ«vi papildinÄja koridoru tipa mazÄ£imeÅu mÄjas.
IļģuciemÄ pirmÄs 303. sÄrijas tipveida mÄjas tika uzbÅ«vÄtas 50. gados. 1968. gadÄ izstrÄdÄtais mikrorajona plÄnojuma projekts (arhitekti Raitis Lelis, Lilija Muntere un Ruta Paikune) paredzÄja radikÄlu Ŕīs teritorijas rekonstrukciju, jauna ielu tÄ«kla izveidoÅ”anu, trÄ«s mikrorajonus, publisko centru un parku NordeÄ·u teritorijÄ. Tika nojauktas daudzas no vecajÄm koka mÄjÄm un izveidots jauns ielu tÄ«kls. ApbÅ«vÄ izmantotas 5 stÄvu lielpaneļu 464. sÄrijas mÄjas.
Imantas 1967. gada plÄnojuma projektÄ lielÄkÄ mÄrÄ nekÄ citos projektos ir realizÄts mikrorajona struktÅ«ras veidoÅ”anas princips (arhitekti R. Lelis, R. Paikune, L. Muntere un Laimonis StÄ«pnieks). Äetras radiÄlÄs maÄ£istrÄles sadala Imantu piecos mikrorajonos, un katrs Imantas mikrorajons sastÄv no piecÄm ā seÅ”Äm dzÄ«vojamo mÄju grupÄm ar plaÅ”iem pagalmiem. Imantas apbÅ«vÄ dominÄ 5 (464. un 467. sÄrija) un 9 (602. sÄrijas) stÄvu paneļu Äkas, tomÄr apkaimes siluetÄ dominÄ dzÄ«vojamo augstceltÅu Äkas Imantas centrÄ, ap AnniÅmuižas bulvÄri. ImantÄ tika uzbÅ«vÄti pieci mikrorajoni.
Purvciema 1964. gada plÄnojumÄ (arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere) 5 stÄvu (467. sÄrijas), 9 stÄvu (602. sÄrijas) un 12 stÄvu mÄjas ir izvietotas pilnos vai daļÄjos seÅ”stÅ«ros. Katra seÅ”stÅ«ra Ŕķautne sastÄv no ÄetrÄm lÄ«dz seÅ”Äm 5 stÄvu mÄjÄm, un platÄ«ba starp tÄm veido atklÄtu pagalmu. Pie maÄ£istrÄlÄm izvietotas 9 stÄvu vairÄku sekciju mÄjas ā āsienasā. 80. gadu vidÅ« Madonas ielÄ 21 un 23 uzbÅ«vÄtas divas (19 stÄvu un 23 stÄvu) monolÄ«tÄ dzelzsbetona Äkas (arhitektes Lidija Plakane un Olita Upaciere).
Pļavnieku dzÄ«vojamÄ rajona plÄnojumu 1978. gadÄ izstrÄdÄja arhitekti Ä. Fogelis un I. Millers. DzÄ«vojamais rajons sastÄv no pieciem mikrorajoniem, kuros dominÄ 9 stÄvu (602. sÄrijas) un 16 stÄvu Äkas, kÄ arÄ« sabiedriskais un tirdzniecÄ«bas centrs pie Andreja Saharova ielas. ApbÅ«ves projektu 80. gados izstrÄdÄja arhitekte Lilija SaÅ”ko.
Mežciema plÄnojuma projekts tika izstrÄdÄts 1971. gadÄ (arhitekti M. Medinskis, Ä. Fogelis, I. Millers un Andris VÄ«tols). Tas sastÄv no diviem mikrorajoniem, sabiedriskÄ un tirdzniecÄ«bas centra. ApbÅ«ves projektu izstrÄdÄja arhitekti Modris Ä¢elzis, Juris Paegle un Andris Kronbergs. No 1975. lÄ«dz 1978. gadam tika bÅ«vÄtas daudzstÄvu Äkas ā 602. sÄrijas mÄjas (ar divstÄvÄ«gu dzÄ«vokļu modifikÄcijÄm), 464. sÄrijas mÄjas un 16 stÄvu mÄjas.
ZolitÅ«des dzÄ«vojamÄ rajona plÄnojumu 1971. gadÄ izstrÄdÄja arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere, bet projektu vajadzÄja koriÄ£Ät, jo 80. gados aktualizÄjÄs RÄ«gas metro bÅ«vniecÄ«bas plÄns, tÄdÄļ Äku izvietoÅ”anÄ bija jÄÅem vÄrÄ plÄnotÄ metro lÄ«nija. ZolitÅ«des apbÅ«ves projektu izstrÄdÄja arhitekti Juris Gertmanis, Zane Kalinka, AinÄrs ÄboliÅÅ” un Vladimirs Neilands. BÅ«vniecÄ«ba notika 80. gados, izmantojot 119. sÄrijas mÄjas. ZolitÅ«dei raksturÄ«gs regulÄrs plÄnojums, Äkas savÄ starpÄ ir saistÄ«tas un bÅ«vÄtas grupÄs, veidojot daļÄji slÄgtus iekÅ”Äjos pagalmus.
Ziepniekkalna dzÄ«vojamÄ rajona plÄnojumu, kas sastÄvÄja no Äetriem mikrorajoniem, 1972. gadÄ izstrÄdÄja arhitekti G. Melbergs, A. BerÄ·e un L. Muntere, bet projektu vajadzÄja koriÄ£Ät, izmantojot 119. sÄrijas mÄjas. DzÄ«vojamÄ Äka Ozolciema ielÄ 18, sarunvalodÄ saukta par āĶīnas mÅ«riā, ir garÄkÄ dzÄ«vojamÄ Äka LatvijÄ ā 343 metri (arhitekts MÄrcis ApsÄ«tis). LÄ«dz ar PSRS sabrukumu Ziepniekkalna projekts netika pilnÄ«bÄ realizÄts un āguļamrajonsā nenodroÅ”inÄja gandrÄ«z nekÄdus pakalpojumus iedzÄ«votÄjiem.
VecmÄ«lgrÄvÄ« tika uzbÅ«vÄti trÄ«s mikrorajoni.
LiepÄjÄ ievÄrojamÄkais ir Ziemeļu priekÅ”pilsÄtas Laumas mikrorajons, kas bÅ«vÄts 1968.ā1972. gadÄ (arhitekti Ausma SkujiÅa un citi). Mikrorajona dzÄ«vojamo Äku kvartÄli strukturÄ telpu ā sabiedriskÄ, daļÄji sabiedriskÄ un individuÄlÄ.
Mikrorajoni tika bÅ«vÄti arÄ« DaugavpilÄ«, RÄzeknÄ un JelgavÄ, bet neviens no projektiem netika Ä«stenots pilnÄ«bÄ.