Žanis Bergs bija viens no akadēmiski izglītotajiem samērā nedaudzajiem vecākajiem virsniekiem-kara topogrāfiem, kā rezultātā, neraugoties uz samērā ilgstošo dienestu Sarkanajā armijā, pēc atgriešanās Latvijā ieņēma atbildīgus amatus gan ierindā (par armijas sakaru nodrošināšanu atbildīgā Tehniskās divīzijas Elektrotehniskā diviziona komandieris), gan Armijas štābā (daļas priekšnieks).

Dzimis amatnieka Oto un Lavīzes (dzimusi Landmane) Bergu ģimenē (neilgi pirms tam ģimene mainījusi uzvārdu, pirms tam Kalniņi), kristīts Lielvircavas evaņģēliski luteriskajā draudzē. 06.1901. beidzis Jelgavas reālskolu. 06.1904. beidza Ufas mērnieku skolu (Уфимское землемерное училище). 10.1904. iestājās Kara topogrāfu skolā (Военно-топографическое училище) Pēterburgā (beidza ar I šķiru 05.1905.). 02.–06.1917. mācījās un beidza triju mēnešu kara laika sagatavošanas kursus Krievijas Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā (Николаевская академия Генерального штаба) Petrogradā, 23.10.1917. uzsāka mācības Ģenerālštāba akadēmijā (03.03.1918. beidza pilnu akadēmijas saīsināto kara laika kursu).

Precējies ar kara ārsta meitu Jevgeņiju Teļešņikovu, dēls Nikolajs, pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas režīma ieslodzījumā.

10.1904. brīvprātīgi iestājās dienestā Krievijas armijā. Pēc karaskolas beigšanas no 05.1906. podporučiks Kara topogrāfu korpusā, piekomandēts 115. Vjazmas kājnieku pulkam Rīgā. No 1907.04. dienēja Ziemeļrietumu pierobežas telpas kara topogrāfu pārvaldē Rīgā, topogrāfisko darbu izpildītājs. Poručiks (04.1909.). 04.1912.–10.1913. ierindas komandēšanas cenza iegūšanai piekomandēts Rīgā novietotajam 115. Vjazmas kājnieku pulkam. Štābkapteinis (04.1913.). 05.1914. sekmīgi nokārtoja pirmās kārtas iestājpārbaudījumu Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijas Ģeodēzijas nodaļā Viļņas kara apgabala štābā, iegūstot tiesības 08.1914. kārtot tiešos iestājpārbaudījumus Pēterburgā (kara sākuma dēļ tika atcelti). Kapteinis (04.1915.). Pirmā pasaules kara laikā no 02.09.1915. ģenerālštāba virsnieku amatos frontē pret Austroungārijas armiju Galīcijā, Ukrainā, virsnieks 41., no 04.01.1916. – 33. korpusa štābā (oberoficieris rīkojumiem), pēc sagatavošanās kursu pabeigšanas akadēmijā no 17.06.1917. bija 117. kājnieku divīzijas štāba Operatīvās nodaļas vecākais adjutants. 07.1917. piedalījās kaujās pie Staņislavovas (mūsdienās Ivanofrankivska Ukrainā). Pēc akadēmijas beigšanas no 06.1918. Padomju Krievijas Sarkanajā armijā, izgāja praktiskās apmācības kursu astronomijā un ģeodēzijā Galvenajā Pulkovas astronomiskajā observatorijā (Главная (Пулковская) астрономическая обсерватория) pie Petrogradas, no 04.1920. – Sarkanās armijas Kara topogrāfu korpusā, štāba Kara topogrāfijas daļas Ģeodēzijas nodaļā Maskavā. 28.03.1921. kā Latvijas pilsonis atvaļināts no armijas, 06.1921. no Maskavas atgriezies Latvijā, Rīgā.

12.07.1921. iesaukts kara dienestā Latvijas armijā (kapteinis), Galvenā štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas sevišķu uzdevumu virsnieks-ģeodēzists, no 16.09.1921. Kartogrāfijas nodaļas priekšnieks. 01.02.1922. iecelts par Tehniskās divīzijas štāba priekšnieku, pulkvedis-leitnants (18.11.1922.). 05.-22.06.1922. komandējumā Polijā. No 05.07.1924. Elektrotehniskā diviziona komandieris Rīgā. Pulkvedis (15.11.1926.). No 29.10.1931. arī matemātikas mācībspēks virsnieku elektrotehniskajos kursos. No 20.11.1933. Armijas štāba Ģeodēzijas-topogrāfijas daļas priekšnieks. 01.04.1936. iecelts par Armijas štāba Ierindas daļas priekšnieku. 22.09.–01.10.1934. komandējumā Vācijā, 06.–09.12.1934. – Igaunijā, 07.–11.03.1937. – Polijā. 30.06.1938. atvaļināts sakarā ar dienesta pakāpei pieļaujamā maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvoja Rīgā, piešķirta pensija.

Vācu okupācijas laikā 1944. gadā kopā ar dzīvesbiedri devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1947. gadā centās panākt atļauju izceļošanai uz Kanādu. Dzīvoja Minhenē.

Par nopelniem Krievijas armijas dienestā Ž. Bergs apbalvots ar Svētā Vladimira ordeni (IV šķira, ar šķēpiem), Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (II šķira; III šķira); par nopelniem Latvijas armijas dienestā ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira).