Augusts Leimanis bija matemātikas skolotājs, mācību grāmatu autors, Franču liceja (tagad Rīgas Franču licejs) direktors no 1926. līdz 1944. gadam (ar pārtraukumu 28.12.1940.–06.07.1941.).

A. Leimanis dzimis Tūjas pagasta Kurpniekos saimnieka Pētera Leimaņa un viņa sievas Marijas ģimenē. No sešiem bērniem Augusts bija vidējais. Kristīts 17.08.1886. Liepupes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. A. Leimaņa brāļi bija pazīstami sabiedriski darbinieki. Vecākais brālis Jānis Leimanis bija ceļu inženieris un Latvijas Universitātes (LU) privātdocents, Latvijas Dzelzceļa virsvaldes biroja vadītājs, bet jaunākais brālis Oskars Leimanis – ceļu inženieris, Latvijas Dzelzceļa ceļu iecirkņa priekšnieks Jelgavā.

05.1943. A. Leimanis salaulājās ar žēlsirdīgo māsu Hildegardi Irmu (dzimusi Rence).

A. Leimanis mācījies Liepupes draudzes skolā un Nikolaja ģimnāzijā Rīgā (1899–1905). Studējis Pēterburgas Universitātē (Императорский Санкт-Петербургский университет) Fizikas un matemātikas fakultātē, ko 1911. gadā beidzis ar matemātikas zinātņu kandidāta (cand. math.) grādu.

Jau studiju gados A. Leimanis Pēterburgā strādāja kā mājskolotājs grāfa Teodora Līdera-Veimarna (Theodor Lieder-Weymarn) ģimenē.

Pēc augstskolas beigšanas A. Leimanis bija matemātikas skolotājs vīriešu ģimnāzijā Petrozavodskā (Олонецкая мужская императора Александра Благословенного гимназия), arī citur Krievijā (1912–1914) un Rīgā (no 1919. gada).

Sākotnēji A. Leimanis strādāja Rīgas pilsētas 1. vidusskolā (tagad – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), bet no 1923. gada – Franču licejā, kur bija inspektors (mācību pārzinis). Kad 1926. gadā Franču liceja pirmais direktors Etjēns Marsels Segrests (Etienne Marcel Segreste) atteicās no liceja direktora pienākumiem un palika tikai kuratora amatā, Izglītības ministrija apstiprināja A. Leimani par liceja direktoru (no 05.02.1926.).

Liceja direktors A. Leimanis panāca, ka licejam 1929. un 1930. gadā pēc arhitekta Indriķa Blankenburga projekta uzbūvēta jauna moderna ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48 (pēc toreizējās adreses Krišjāņa Valdemāra ielā 79, no 09.1933. – Aristīda Briāna ielā 1), ko svinīgi atklāja 12.10.1930. A. Leimanis gādāja, lai turpinātos ēkas otrās kārtas būvniecība un tiktu uzcelts jauns spārns ar plašu sporta zāli un daudzām klasēm. Tika izbūvēta arī patvertne no pretgaisa uzbrukumiem, ko pabeidza 1939./1940. mācību gadā.

Padomju okupācijas laikā (26.09.1940.) Franču liceju pārdēvēja par Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolu. 28.12.1940. A. Leimani atbrīvoja no darba, pēc paša rakstītā – slimības dēļ, taču faktiski atlaišanai bija citi iemesli, tostarp ideoloģiski motīvi (viņa 1939. gadā izdotā grāmata “Trīs atslēgas Kristus mācības izpratnei”). A. Leimanis 1941. gada pirmo pusgadu pavadīja savās dzimtajās mājās Tūjas pagastā; šī apstākļu sakritība paglāba viņu no deportācijas 14.06.1941., kad tika represēti vairāki liceja darbinieki.

Sākoties nacistiskajai okupācijai, A. Leimanis 07.07.1941. atguva liceja direktora amatu un turpināja to vadīt līdz 1944. gada vasarai. Skolai tika mainīti nosaukumi: Rīgas pilsētas 11. vidusskola (1941), Rīgas pilsētas 9. ģimnāzija (1942), Rīgas pilsētas 4. ģimnāzija (01.08.1942.–1944.). Vairākkārt tā pārcelta uz citām telpām (liceja ēkā bija ierīkots vācu kara hospitālis ar 500 gultām, jo tas atradās blakus Rīgas pilsētas 1. slimnīcai).

A. Leimanis dzīvoja Kurzemē, Īles pagasta Ilgās, kur 69 gadu vecumā mira no vēža. Šīs mājas, kur dzīvoja Leimaņu ģimene, bija Īles tuberkulozes sanatorijas pārziņā, jo A. Leimaņa sieva Hildegarde bija sanatorijas māsa un laborante.

Kopš studiju laikiem A. Leimanis bija studentu korporācijas “Fraternitas Petropolitana” (no 1924. gada – “Fraternitas Metropolitana”) biedrs.

A. Leimanis piedalījās Latviešu–franču tuvināšanās biedrības (L’association du Rapprochement franco-letton) dibināšanā 17.01.1926. Šī biedrība uzturēja un atbalstīja liceju. A. Leimani ievēlēja biedrības pirmajā valdē, un viņš bija valdes sekretārs visu biedrības pastāvēšanas laiku (līdz 09.1940.).

A. Leimanis sarakstījis vairākas mācību grāmatas matemātikā pirmsskolai un pamatskolai (pirmās matemātikas mācību grāmatas latviešu valodā pēc Latvijas Republikas proklamēšanas), kas vēlāk izdotas atkārtoti: “Skaitļu māksla: rēķinu grāmata pirmsskolām un mājmācībai” (1922, vēlāk 1925), “Skaitļu māksla: rēķinu grāmata pamatskolām” (1923, vēlāk 1927). Sastādījis “Ģeometriju pamatskolām” (vairākas burtnīcas 3., 4., 5., 6. klasei, izdotas atkārtoti 20. gs. 20. gados), metodiskos līdzekļus (“Īsi metodiski aizrādījumi aritmētikas pasniedzējiem”, 1923) u. c. Mācību grāmatas pārstrādātas, tās pilnveidojot un skolā vairākus gadus pārbaudot paša metodi.

Autora izdevumā iznāca A. Leimaņa reliģiski filozofiskais apcerējums “Trīs atslēgas Kristus mācības izpratnei”, kas balstījās uz ilggadēju pieredzi, iedziļinoties ticības mācībā un mēģinot izprast šķietami pretrunīgās vietas evaņģēlijā vai tās, kas nesaskanēja ar modernās sabiedrības prasībām.

A. Leimanis Franču licejam izstrādāja īpašu, saskaņotu mācību programmu, jo licejā bija apvienota pirmsskola, pamatskola, ģimnāzija.

A. Leimanis bija ievērojamākais Franču liceja direktors visā tā pastāvēšanas laikā; viņa nopelns bija liceja izaugsme un augstais novērtējums sabiedrībā, kā arī līdzekļu piesaiste skolas ēkas celšanai.

Triju Zvaigžņu ordenis (1930, IV šķira) par Franču liceja izveidošanu un ēkas celšanas jautājuma sekmēšanu. Francijas Goda leģiona ordenis (1926).

Rīgas Franču licejs 21.09.1991. iedibināja augstāko apbalvojumu – Augusta Leimaņa balvu. To pasniedz reizi gadā skolas abiturientam – vienam skolēnam, kurš tiek apbalvots par lojalitāti, aktīvu līdzdalību liceja sabiedriskajā dzīvē un izcilību mācībās.