Teikuma priekšmeta un izteicēja, tas ir, teikuma virslocekļu apraksts Eiropas lingvistiskajā domā īpašu aktualitāti ieguva saistībā ar salīdzināmi vēsturiskās un tipoloģiskās valodniecības, kā arī indoeiropeistikas attīstību kopš 19. gs. pirmās puses. Apzinot un aprakstot indoeiropiešu saimes valodu skaņu un formu vēsturi, vienlaikus attīstījās arī izpratne par dažādu vārdšķiru gramatisko formu lomu teikuma struktūrā. Piemēram, lietvārda nominatīvs indoeiropiešu valodās ir tipisks teikuma priekšmeta locījums, akuzatīvs – papildinātāja locījums. Savukārt skaitlis kā gramatiska kategorija piemīt ne tikai lietvārdiem un citām deklinējamām vārdšķirām, bet arī darbības vārdam, turklāt darbības vārda, respektīvi, izteicēja skaitlis teikumā parasti ir atkarīgs no teikuma priekšmeta skaitļa formas, tie ir savstarpēji saskaņoti: Es las-u grāmatu. un Mēs las-ām grāmatu. Lietus ir sāc-ies. un Lietavas ir sākuš-ās.

Teikuma priekšmets valodās kopumā parasti ir lietvārds nominatīvā (Meitene iet pa ielu. Bites dūc. Pavasaris tuvojas.), bet var būt arī vietniekvārds (Es drīz došos uz teātri. Tā ir mūsu jaunā māja. Neviens neko nezina.), īpašības vārds (Jauns ar spēku, vecs ar prātu.), skaitļa vārds (Tūkstotis ir liels skaitlis. Viens nav cīnītājs.) vai lokāms divdabis (Paēdušais neēdušo nesaprot. Kurināmais ir sagādāts.).

Teikuma priekšmets iespējams arī ģenitīvā un datīvā, lai gan šie locījumi ir pārstāvēti salīdzinoši retāk. Latviešu valodā teikuma priekšmets ģenitīvā parasti ir tad, ja izteicējs izsaka dalāmības nozīmi (trūkt, pietikt) vai ir noliegumā (nebūt, netrūkt, nepietrūkt, nepietikt), piemēram, Mājās neviena nav. Šoreiz man trūkst padoma. Vasarā saules netrūkst. Kartupeļu šai ziemai pietiek. Nepietiek laika kārtīgi izgulēties. Tāpat teikuma priekšmets ir ģenitīvā, ja izteicējā kopā ar saitiņu ir lietvārds vai apstākļa vārds ar daudzuma nozīmi: Zemeņu šogad dārzā ir milzums. Biļešu uz šo teātra izrādi vēl ir daudz. Līdzīgas teikuma konstrukcijas ar teikuma priekšmetu ģenitīvā sastopamas arī lietuviešu valodā, kā arī dažādās slāvu valodās – poļu, čehu u. c.

Teikuma priekšmets datīvā nav tipiska parādība, taču latviešu valodā tas ir iespējams, turklāt vairākos gadījumos – ja izteicējs ir vajadzības izteiksmē (Māsai jāpaspēj uz lidmašīnu. Man jāaplej puķes.) vai arī ja saliktā izteicējā ietilpst modālas nozīmes darbības vārds vajadzēt, gadīties, laimēties, gribēties, kuru lieto tikai 3. personā, piemēram, Mums vajadzēja iet uz peldbaseinu. Brālim gadījās satikt senu paziņu. Ja izteicējs ir nenoteiksmē, arī tad teikuma priekšmets ir datīvā: Kā ģimenei dzīvot tālāk? To man nesaprast. Visiem apsēsties! Teikumi ar priekšmetu datīvā nekad nav neitrāli, jo parasti izsaka kādu modālu nozīmi, piemēram, vajadzību, nepieciešamību, šaubas, arī visai kategorisku prasību. Šāda tipa teikuma konstrukcijas ar datīvu iespējamas arī, piemēram, lietuviešu, latīņu un dažādās slāvu valodās (poļu, čehu u. c.).

Kā teikuma priekšmets var būt lietota arī darbības vārda nenoteiksme, piemēram:

(1) Apstāties aizliegts.

(2) Peldēties ir prieks.

(3) Cīnīties ir uzvarēt.

(4) Tādā troksnī atpūsties nav iespējams.

(5) Sapņot ir jauki.

Parasti šais teikumos izteicējs ir vai nu darbības vārda ciešamās kārtas formā (1), vai arī ar saitiņu piesaistīts lietvārds (2), nenoteiksme (3), lokāms divdabis (4) vai apstākļa vārds (5). Arī šādi teikumi nav neitrāli, jo izsaka vispārinātu norādījumu kaut ko darīt vai nedarīt, kā arī pozitīvu vai negatīvu vērtējumu par kādu cilvēka vai, retāk, dzīvnieka veiktu darbību vai paradumu. Darbības vārda nenoteiksme kā teikuma priekšmets sastopama arī lietuviešu valodā, kā arī slāvu valodās.

Iespējami arī citi teikuma priekšmeta izteikšanas gadījumi, kas valodās kopumā tomēr nav plaši pārstāvēti. Pirmkārt, teikuma priekšmeta funkcijā var būt prievārda savienojums – Krastā atplūst pa vilnim. Ar sāpošu zobu ir grūti. Otrkārt, teikuma priekšmets var būt vārdu savienojums, ko veido vietniekvārds kas kādā locījuma formā vai apstākļa vārds kur, kurp kopā ar darbības vārdu nenoteiksmē, turklāt izteicējs ir darbības vārds būt, nebūt, pietikt, nepietikt, trūkt, netrūkt – Ir kurp doties. Pietiek ko darīt. Nav kad lasīt. Netrūkst kam pajautāt. Var uzskatīt, ka šādos gadījumos robežojas vienkāršs un salikts teikums.

Valodā var būt arī teikumi ar ietverto teikuma priekšmetu, tas ir, teikuma priekšmets nav minēts, taču uz to nepārprotami norāda izteicēja personas un skaitļa forma. Latviešu valodā šāds ietvertais teikuma priekšmets parasti sastopams, ja izteicējs ir vienskaitļa un daudzskaitļa 1. un 2. personā, piemēram, Nāk-u mājās. Ies-i uz teātri šovakar? Vakar bij-ām pie jūras. Atbildi, protams, jau zina-āt. Tas iespējams tādēļ, ka teikuma priekšmetu un izteicēju saista formu atbilsme, un šai gadījumā izteicējs, resp., darbības vārds ar savu personas un skaitļa formu sniedz skaidru un pietiekamu informāciju par teikuma priekšmetu. Sintaksē šādus teikumus uzskata par divkopu teikumiem, jo tajos ir abi virslocekļi – teikuma priekšmets un izteicējs.

Teikuma priekšmeta iztirzājums mūsdienu valodniecībā atrodams ikvienas valodas gramatiskās sistēmas apraksta sintakses daļā, piemēram, “Latviešu valodas gramatikā” (2013, atkārtots izdevums 2015) Dainas Nītiņas un Jura Grigorjeva redakcijā, Andras Kalnačas un Ilzes Lokmanes “Latviešu valodas gramatikā” (Latvian Grammar, 2021), “Mūsdienu lietuviešu valodas gramatikā” (Dabartinės lietuvių kalbos gramatika, 1996) Vītauta Ambraza (Vytautas Ambrazas) redakcijā. Teikuma priekšmets tiek analizēts arī tad, ja sintakse ir atsevišķs izpētes objekts, piemēram, latviešu valodā Laimdota Ceplīša, Jāņa Rozenberga un Jāņa Valdmaņa “Latviešu valodas sintaksē” (1989), Maigones Beitiņas “Mūsdienu latviešu literārās valodas sintaksē” (2009), lietuviešu valodā Vīta Labuša (Vytas Labutis) “Lietuviešu valodas sintaksē” (Lietuvių kalbos sintaksė, 1998).

Valodniecībā pieejami arī īpaši teikuma priekšmetam veltīti pētījumi, piemēram, “Kanoniskie un nekanoniskie teikuma priekšmeti konstrukcijās” (Subjects in Constructions – Canonical and Non-Canonical, 2015) Marjas Līsas Helasvuo (Marja-Liisa Helasvuo) un Tuomasa Hūmo (Tuomas Huumo) redakcijā, tāpat arī kolektīvā monogrāfija “Nekanonisko teikuma priekšmetu un papildinātāju izteikšana” (Non-Canonical Marking of Subjects and Objects, 2001) Aleksandras Aihenvaldes (Alexandra Aikhenvald), Roberta Diksona (Robert Malcolm Ward Dixon) un Masajuki Oniši (大西 昌之, Masayuki Onishi) redakcijā.