Džimijs Konorss ir astoņu Grand Slam turnīru uzvarētājs, viņam pieder visvairāk titulu mūsdienu tenisā – 109.

Dž. Konorss uzaudzis Ilinoisas pavalstī Belevilā netālu no Sentluisas. Tēvs Džims Konorss (Jim Connors) strādāja par maksas tilta dežurantu, māte Glorija Konorsa (Gloria Connors) bija tenisa trenere, vecāmāte ‒ agrāk labi pazīstamā tenisiste Berta Tompsone (Bertha Thompson). Ģimene mājas priekšā ierīkoja tenisa laukumu, lai māte varētu trenēt turpat pie mājas. Māte cerēja par izcilu čempionu izaudzināt vecāko dēlu Džonu (John), bet viņam nebija tādas intereses par tenisu kā Džimijam. Vecākais brālis vēlāk kļuva par treneri. Pirmo reizi Dž. Konorss paņēma rokās raketi divu gadu vecumā. Jau deviņu gadu vecumā Dž. Konorss spēlēja Amerikas Savienoto Valstu čempionātā U-11 vecuma grupā. Viņš uzvarēja prestižajā jaunatnes turnīrā Orange Bowl U-12 un vēlāk arī U-14 vecuma grupā. Dž. Konorss ir viens no deviņiem pasaulē, kam tas izdevies divreiz šī turnīra vēsturē.

Māte Dž. Konorsu 1968. gadā 16 gadu vecumā aizveda uz Dienvidkaliforniju, Santabarbaru, kur viņu trenēja Francisko Segura (Francisco Olegario Segura Cano). Jaunībā Dž. Konorss spēlēja zemāka līmeņa turnīros, bet 1972. gadā kļuva par profesionāli, pametot studijas Kalifornijas Universitātē (University of California, Los Angeles, UCLA). Jau janvārī Džeksonvilā Dž. Konorss uzvarēja pirmajā profesionālajā Profesionālo tenisistu asociācijas (Association of Tennis Professionals, ATP) turnīrā. Togad viņam kopā bija seši tituli, turklāt Vimbldonas turnīrā sportists tika līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja rumānim Iliem Nastasem (Ilie Theodoriu Năstase). Dž. Konorss spēlēja ne tikai ATP turnīros, bet paralēli līdz pat 1978. gadam arī profesionāļu Baltimoras Banners komandā Pasaules tenisa tūres (world tennis tour, WTT) seriālā. Šī iemesla dēļ French Open rīkotāji viņam ilgi neļāva piedalīties šajā turnīrā.

1973. gadā kopā Dž. Konorsam jau bija 11 tituli, Grand Slam turnīros Vimbldonā un US Open viņš aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, pasaules reitingā tenisists nonāca labāko desmitniekā. 1974. gadā Dž. Konorss uzvarēja 94 vienspēlēs un piedzīvoja tikai četrus zaudējumus, sezonā viņš ieguva 15 titulus, no tiem trīs Grand Slam turnīros – Australian Open, Vimbldonā un US Open. Jūlijā Dž. Konorss pasaules reitingā jau ieņēma pirmo pozīciju, ko vēlāk noturēja 160 nedēļas pēc kārtas. 1975. gadā Dž. Konorss spēlēja trīs Grand Slam finālos – Australian Open, Vimbldonā un US Open, taču visos zaudēja. Sezonas laikā ieguva deviņus titulus mazāka mēroga turnīros un pirmo pozīciju reitingā nosargāja.

1976. gadā viņš sezonā kopā izcīnīja 100 uzvaras vienspēlēs un zaudēja tikai deviņas reizes. Ieguva 12 titulus, tostarp US Open. Līdz pat 1977. gada augusta beigām Dž. Konorsam izdevās noturēt pirmo pozīciju pasaules reitingā, kaut togad viņš neuzvarēja nevienā Grand Slam turnīrā. Dž. Konorsam bija vairāki savainojumi, viņš spēlēja mazāk un sezonas beigās zaudēja pasaules pirmās raketes godu. 1978. gadā turpinājās Dž. Konorsa sāncensība ar zviedru tenisistu Bjernu Borgu (Björn Rune Borg). Vimbldonas finālā uzvarēja B. Borgs, savukārt US Open (kas pirmo reiz notika cietā seguma jeb hard laukumos) ‒ Dž. Konorss. Amerikānis atguva pirmo vietu pasaules reitingā, taču ATP par gada sportistu tomēr pasludināja B. Borgu.

Nākamajās sezonās Dž. Konorss atkal spēlēja gana sekmīgi, kaut vērā ņemamu uzvaru lielajos turnīros nebija. 1979. gadā viņš trijos Grand Slam turnīros tika līdz pusfinālam, tāpat arī 1980. gadā. 1981. gadā aizkļuva līdz diviem pusfināliem Grand Slam turnīros, savukārt jau nākamajā gadā triumfēja gan Vimbldonā, gan US Open. Pēc šiem panākumiem uz astoņām nedēļām Dž. Konorss atkal atguva pirmo vietu pasaules reitingā. ATP viņu beidzot atzina par gada spēlētāju un Starptautiskā Tenisa federācija (International Tennis Federation, ITF) pasludināja par pasaules čempionu. 1983. gadā Dž. Konorss vairākkārt dalīja līdera pozīciju reitingā ar Džonu Makenroju (John Patrick McEnroe) un Ivanu Lendlu (Ivan Lendl), atkal uzvarēja US Open, sezonu pabeidzot trešajā vietā. Uzvara Ņujorkā bija 100. turnīra čempiona tituls Dž. Konorsa karjerā.

1984. un 1985. gadā Dž. Konorss vēl spēlēja French Open finālā, taču šajā turnīrā viņam karjeras laikā tā arī neizdevās iegūt titulu. Reitingā līdz pat 1985. gada vasarai Dž. Konorss noturējās labāko trijniekā, lai gan pirmais vairs nebija nekad. Līdz 1989. gada maijam Dž. Konorss vienmēr bija labāko desmitniekā pasaules reitingā vienspēlēs (līdz gandrīz 37 gadu vecumam). Karjeras noslēgumā izdevās iegūt vēl deviņus turnīra uzvarētāja titulus, pēdējos 1989. gada oktobrī Tulūzā un Telavivā. 1990. gadā Dž. Konorss spēlēja tikai trijos turnīros, zaudējot jau pirmajās kārtās, un noslīdēja uz 936. pozīciju reitingā. Pēc dažādām traumām viņš tenisā atgriezās tikai 1991. gadā, piedaloties 13 turnīros. Augtākais sasniegums bija iekļūšana US Open pusfinālā gandrīz 38 gadu vecumā. Tur piedzīvots zaudējums. Pēdējā Grand Slam turnīra spēle Dž. Konorsam bija 1992. gada US Open jau 40 gadu vecumā (otrajā kārtā zaudējums I. Lendlam). 1992.gadā Lasvegasā Dž. Konorss piedalījās dzimumu mačā pret Martinu Navratilovu (Martina Navratilova). Viņam katrā izspēlē bija atļauta tikai viena serve, M. Navratilova turklāt drīkstēja sist arī dubultspēļu laukumā, bet tik un tā uzvarēja Dž. Konorss. Pēdējo spēli karjerā Dž. Konorss aizvadīja 1996. aprīlī nepilnu 44 gadu vecumā, Atlantā zaudējot jau pirmajā kārtā.

Dž Konorsam ir visvairāk čempionu titulu mūsdienu tenisā (109), tostarp astoņi Grand Slam. Karjerā sasniedzis 164 finālus, kas joprojām ir rekords. Dž. Konorss spēlēja profesionālā līmenī 24 gadus (1972‒1996). Ieskaitot laiku profesionālajā komandā, karjerā aizvadījis 1535 spēles un uzvarējis 1256 no tām (abi ir rekordi). Visveiksmīgākais no lielajiem turnīriem Dž. Konorsam bija US Open, kurā viņš triumfējis piecas reizes. Dž. Konorsam bija lieliska fiziskā sagatavotība, viņš nekad ne par ko neatvainojās laukumā ne pretiniekam, ne tiesnešiem. Sportists bija kreilis, backhand sitienu izpildīja ar abām rokām, viņam bija lieliska atņemšana (break), pārsvarā tenisists spēlēja no gala līnijas un reti devās pie tīkla.

Turnīru laikā Dž. Konorss nekontaktējās ne ar vienu, bet maksimāli koncentrējās tikai spēlei. Pats savu nostāju formulēja tā, ka viņš ir tenisā nevis tāpēc, lai spēlētu ar saviem draugiem, bet lai uzvarētu turnīros. Dž. Konorss ir vienīgais tenisists pasaulē, kas uzvarējis US Open trijos dažādos laukuma segumos (zāles laukumos 1974. gadā, māla 1976. gadā un cietā seguma jeb hard laukumos 1978. gadā). Līdz pat 1984. gadam Dž. Konorss spēlēja ar hromētu tērauda raketi, kaut tolaik jau bija daudz modernākas kompozītmateriālu (šķiedra, kevlars, grafīts) raketes. Tikai karjeras beigās Dž. Konorss sāka spēlēt ar grafīta raketi. Dž. Konorss bija pirmais pasaules ATP reitingā 160 nedēļas pēc kārtas (no 1974. gada jūnija līdz 1977. gada augustam), kas bija rekords līdz 2007. gadam, kad to pārspēja šveicietis Rodžers Federers (Roger Federer). Kopā karjerā Dž. Konorss pasaules reitingā pirmais bijis 268 nedēļas. Pazīstams ar savu ietiepīgo raksturu. 1977. gadā Dž. Konorss Vimbldonā atteicās piedalīties svinīgajā ceremonijā par godu turnīra simtgadei, par ko līdzjutēji viņu vēlāk izsvilpa. Tenisists ne vienmēr piekritis pārstāvēt savu valsti Deivisa kausa izcīņā vīriešu komandām, to darīja reti (tikai trīs sezonas). 1998. gadā Dž. Konorss uzņemts Starptautiskajā Tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame) Ņūportā.

Vairākkārt bijis komentētājs un eksperts lielajos turnīros NBC, Tennis Chanell un citos televīzijas kanālos. 2013. gadā izdeva autobiogrāfiju “Nepiederošais” (The Outsider). Britu sporta grāmatu apvienība (British Sports Books) to nodēvēja par labāko savā kategorijā togad.