Pļavas bitene Geum rivale ir daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kas sastopams mitros zālājos, zāļu purvos, krūmājos un mitros lapkoku mežos.

Auga ģints nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda γένος, geno ‘tāds, kas izdala patīkamu smaržu’, jo augam piemīt krustnagliņām līdzīga smarža. Savukārt sugas apzīmētājs rivale cēlies no latīņu valodas vārda, kas apzīmē mitru vietu pie tekoša ūdens, jo pļavas bitenes aug pārmitrās vietās, arī nelielu strautu tuvumā. Latviešu valodā pļavas bitenes nosaukums, visticamāk, cēlies no tā, ka bites ir auga galvenie apputeksnētāji. Pļavas bitenei ir dažādi tautas nosaukumi latviešu valodā, piemēram, asiņu zāle, bābūksnīte, biškanniņas, brūnie vizbuļi, bullīši, dievmaizīte, dundurpuķe, Jāņa pogas, kaķu pautiņi, kalteņi, kašķu zāle, kazu poga, melnie āboli, meža rutks, putna galveņa, rumpauši, runčpauti, strautu ķerainīte, upju ķerainīte, vārnas kājas, vilka kauli, vucina kumoss, zaķpautiņi, zirgāboliņš un vairāki citi nosaukumi, kas raksturo auga izskatu, augšanas vietu vai tā izmantošanu.

Rožu dzimta ir liela dzimta, kas sadalīta trīs apakšdzimtās, 16 ciltīs un 88–101 ģintī. Filoģenētiskie un evolucinārie pētījumi norāda, ka rožu dzimta izveidojās aptuveni 101 miljonu gadu senā pagātnē krīta periodā. Uz šo laiku attiecināma arī pirmā rožu dzimtai piederīgā, atrastā suga Crataegites borealis, kuras vecums datējams pirms 85,8 miljoniem gadu. Mūsdienās rožu dzimtai piederīgo sugu klāsts varētu būt aptuveni 3000. Rožu dzimta plaši sastopama dažādās biomās visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Evolucionārie pētījumi vedina domāt, ka bitenes veidojušās no driādu (Dryas) subgrupas Ziemeļamerikas rietumu daļā paleogēna vai neogēna periodā. Lai gan biteņu putekšņus ir grūti atšķirt no citiem rožu dzimtas augu putekšņiem, piemēram, zemeņu (Fragaria) un retēju (Potentilla) senākie fosilie atradumi, kas varētu būt piederīgi bitenēm, attiecināmi uz Volstonas un Ipsvičas starpleduslaikmeta posmiem, t. i., tie varētu būt aptuveni 150 000 līdz 115 000 gadus veci. Mūsdienās biteņu ģintī ietilpst 56 sugas, kas ir izplatītas visā pasaulē, izņemot tropu apgabalus.

Pļavas bitenei ir cirkumpolārs izplatības areāls – tā sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Suga tiek uzskatīta par amfiatlantisku sugu, kas sastopama Atlantijas okeāna abās pusēs.

Daudzgadīgs, vidēja lieluma (20–70 cm garumā) rožu dzimtas lakstaugs. Sakneņi resni, ložņājoši, brūni. Stublājs stāvs, brūns, blīvi klāts ar atstāvošiem matiņiem, parasti augšdaļā nedaudz zaro. Lapas pamīšus, uz stublāja trīsstarainas, augšējās gandrīz sēdošas. Rozetes lapas koklesveidīgas (līdz 20 cm garumā, 4–10 cm platumā). Lapas mala zobaina. Stublāja trīsstaraino lapu pielapes brīvas. 2–5 nolīkuši ziedi, pa vienam vai nedaudzi stublāja vai zara galā. Vainaglapas sārti dzeltenas ar brūnām dzīslām, galā jomainas. Kauslapas sarkanīgi brūnas, blīvi apmatotas. Vainaga un kausa garums aptuveni vienāds (1,2–2,5 cm garumā). Auglis – riekstiņu kopauglis no 100–150 riekstiņiem ar paliekošu irbuli. Zied no maija līdz jūlijam.

Ziedēšanas sākumā zieds ir noliekts uz leju. Pļavas bitenes primāri apputeksnē bites, mazākā mērā – mušas un vaboles. Gadījumā, ja zieds nav apputeksnēts, ziedam nobriestot, tā putekšnīcas pagarinās, kas nodrošina pašapputi. Zieda drīksnas nobriest ātrāk nekā putekšnīcas. Augļu veidošanās stadijā ziedkāts pagarinās un paceļas augšup. Pļavas bitenēm raksturīga zoohorija, jo to sēklām ir spalvveida pagarinājumi ar nelieliem āķīšiem, kas nodrošina to ieķeršanos dzīvnieku vilnā, tādējādi tiek nodrošināta sēklu izplatīšanās plašākā ainavā. Galvenie sēklu izplatītāji ir mazie zīdītājdzīvnieki – truši, zaķi un citi grauzēji. Sēklu izkliede notiek dažu desmitu metru vai pat vairāku kilometru lielā attālumā no mātes auga. Sēklu dīgšanai nepieciešama aukstuma stratifikācija, tāpēc sēklas dīgst tikai nākamajā pavasarī pēc izsēšanās. Pļavas bitene arī izplatās veģetatīvi (ar sakneņiem). Augam raksturīga simbioze ar arbuskulārās mikorizas sēnēm.

Ar pļavas bitenes lapām barojas atsevišķu sugu kāpuri un pieaugušie kukaiņi, piemēram, baltblusiņas (Aleyrodoidea), laputis (Aphididae), pundurkodes (Stigmella splendidissimella) un citi, bet nav ziņu par to, ka kādai kukaiņu sugai tā būtu vienīgais barības augs. Uz pļavas bitenes lapām reizēm var novērot miltrasu, ko izraisījusi parazitāra sēne. Miltrasu biežāk novēro kultivētiem nekā savvaļā augošiem augiem.

Saskaņā ar Graima augu stratēģiju (plant strategy type according to Grime) pļavas bitenei raksturīga konkurences/strestoleranta/ruderāla (C/S/R) dzīves stratēģija. Šāda dzīves stratēģija ir raksturīga lielai daļai zālājiem raksturīgo sugu, kur tās ekosistēmā konkurē par pieejamiem resursiem, piemēram, gaismu, barības vielām u. c. Stresa tolerance izpaužas kā spēja pielāgoties dažādiem vides traucējumiem, piemēram, pārlieku lielam mitrumam, pļaušanai, ganīšanai, savukārt ruderālā stratēģija izpaužas kā augu spēja strauji savairoties pēc lielāka traucējuma un ātri aizņemt atbrīvojušās nišas. Pļavas bitenes ir daudzgadīgi hemikriptofīti, kas pārziemo zem lapu rozetēm. Lai arī liela daļa no lapām rudenī atmirst, nereti daļa lapu pārziemo un turpina fotosintēzi.

Pļavas bitenes aug vāji skābās vai neitrālās, mitrās, barības vielām mēreni nabadzīgās augsnēs. Suga nav sastopama sāļās augsnēs, bet pacieš mērenu noēnojumu. Pļavas bitenes aug avotu tuvumā, mitrājos, zemieņu, alpīnos, subalpīnos un arktiskos zālājos, krūmājos, mitros, auglīgos mežos. Suga spēj pārciest periodisku applūšanu, bet ir jutīga pret izžūšanu. Pļavas bitene ir diagnosticējošā suga fitosocioloģijas klasēm CM (MOL) Molinio-Arrhenatheretea, CS (MUL) Mulgedio-Aconitetea un diagnosticējošā suga EUNIS biotopam T12 Alnus glutinosa-Alnus incana forest on riparian and mineral soils.

Sēklas dīgst pavasarī. Augi attīstās lēni – pirmajos gados veidojas tikai lapu rozetes, bet ziedi parādās tikai 2.–7. sezonā. Sasniedzot pilnbriedu, pļavas bitenes zied un ražo sēklas katru sezonu. Viena auga mūža ilgumu ir grūti noteikt, bet, visticamāk, viens pļavas bitenes augs var sasniegt vecumu, kas mērāms vairākās desmitgadēs, jo ik gadu to sakneņu galos veidojas jaunas lapu rozetes, savukārt vecās auga daļas atmirst.

Vairāku gadu ilgušā pētījumā Lielbritānijā secināts, ka ierobežotos aitu ganību aplokos pļavas biteņu populācijas ir pakļautas negatīvam spiedienam, samazinās to ziedēšana un veģetatīvā vairošanās, savukārt, ierobežojot ganību slodzi, populācijas atjaunojas. Pļavas bitenes mēdz veidot blīvas populācijas – lielākoties kā augu veģetatīvu ekspansiju.

Atbilstoši Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) kritērijiem pļavas bitene atzīta par neapdraudētu sugu LC (Least Concern), kas savvaļā joprojām ir bieži sastopama un nav kvalificējama kā apdraudēta, gandrīz apdraudēta vai tāda, kas būtu atkarīga no saglabāšanas pasākumiem. Suga novērtēta ar zemāku izzušanas risku. Pļavas bitene netiek uzskatīta par invazīvu sugu; tā nav indīga.

Pļavas biteni Ziemeļamerikas Austrumu krastā dēvē par indiāņu šokolādi (Indian chocolate), visu kaišu ārstētāju (Cure All) un ūdens ziedu (Water flower). Tā tiek plaši izmantota tradicionālajā medicīnā plaušu saslimšanu un gremošanas traucējumu gadījumā, drudža mazināšanā, kā arī vispārējai organisma tonizēšanai.

No bitenēm var pagatavot šokolādei līdzīgu dzērienu. Smaržīgie pļavas bitenes sakneņi tiek izmantoti liķieru un uzlējumu aromatizēšanai, kā garšvielas un arī citur pārtikas industrijā. Tāpat tie tiek izmantoti zobu pastās un mutes skalojamos līdzekļos. Sakneņu ievākšanai labākais laiks ir pavasaris vai rudens.

Izžāvēti sakneņi atbaida kodes.

Pļavas bitene ir variabla suga, kurai piemīt plaša ģenētiskā variācija un fenotipiska plasticitāte. Tai tiek nodalīti vairāki ekotipi ar atšķirīgiem ziedkāta garumiem, lapu lielumu un ziedēšanas laiku. Sevišķi šīs atšķirības manāmas starp subalpīnajām un zemieņu populācijām. Subalpīnajām formām raksturīgi īsāki ziedneši, kompaktākas lapu rozetes nekā zemienēs augošajiem augiem. Kopumā pļavas bitenei tiek nodalītas vairāk nekā 20 formas un varietātes. Pļavas bitene arī nereti veido hibrīdus ar pilsētas biteni Geum urbanum.

Mūsdienās pļavas bitenes tiek selekcionētas un apstādījumos izmantotas kā segaugs. Izveidotas vairākas pļavas biteņu kultūršķirnes, piemēram, ‘Leonard’s Variety’. Suga tiek iekļauta sēklu maisījumos, kas tiek izmantoti dabisko pļavu atjaunošanā.

Pļavas bitene bieži sastopama visā Latvijā. Visbiežāk pļavas bitenes sastopamas mitrās pļavās, mežos un krūmājos, pārsvarā vietās ar zemu traucējuma pakāpi.