Ūdenī cilvēks pārvietojas, saskaņojot roku, kāju un ķermeņa kustības, lai radītu hidrodinamisku spēku, kas nodrošina kustību noteiktā virzienā. Dažādos peldēšanas veidos roku un kāju ieguldījums ir atšķirīgs, atšķiras pašas kustības.
Ūdenī cilvēks pārvietojas, saskaņojot roku, kāju un ķermeņa kustības, lai radītu hidrodinamisku spēku, kas nodrošina kustību noteiktā virzienā. Dažādos peldēšanas veidos roku un kāju ieguldījums ir atšķirīgs, atšķiras pašas kustības.
Ar vispārēju kustību saskaņotību kāju kustību radītais virzītājspēks ir mazāks salīdzinājuma ar virzītājspēku, ko rada rokas, tomēr kāju kustības nodrošina ķermeņa stabilitāti, uztur to horizontālā stāvoklī, tādējādi atvieglojot roku darbību un elpošanu, kā arī uzturot vispārējo kustību ritmu.
Kāju kustības nodrošina peldētāja ķermeņa horizontālo stāvokli, veic līdzsvara funkciju, rada vilces spēku, piedalās peldētāja vispārējā kustību koordinācijā, uztur visu posmu ritmisko kustību, palīdz saglabāt atbalstu un radīt saķeri ar ūdeni. Kāju darbība atšķiras atkarībā no peldēšanas veida un distances garuma.
Kāju kustība tauriņstilā, kraulā uz muguras un krūtīm tiek realizēta ar “pātagas” mehānismu, radot viļņveidīgu kustību. Viļņveidīga kājas posmu ieslēgšanās darbībā sakas no iegurņa un beidzas ar pēdas spērienu. Darbība ir īpaši efektīva, ja tā notiek ar paātrinājumu. Liela nozīme peldētāja kāju kustībās ir pēdai ‒ tā ir galvenā kājas darba daļa. Īpaša nozīme kāju darbībā ir potītes un ceļa locītavas kustīgumam un lokanībai. Cilvēkam ar lielāku potīšu un ceļu locītavu mobilitāti kāju darbība būs efektīvāka.
Ciklogrāfiskā analīze rāda, ka kāju kustības ātrums no augšas uz leju un no apakšas uz augšu ir vienāds. Tomēr tas nenozīmē, ka kāju darba efektivitāte abos virzienos ir vienāda. Šajā ziņā kustība uz leju ir priekšrocīgāka.
Atšķirībā no kraula uz krūtīm un muguras, kur kājas vienlaikus kustas pretējos virzienos (pārmaiņus), tauriņstilā kājas kustas vienlaikus, un to spēka momenti summējas. Kustības laikā celtspēks ir lielāks par grimšanas spēku, bet virzošais spēks ‒ lielāks par bremzējošo.
Peldētāji bieži izmanto kāju viļņveida kustības pēc katra starta un apgrieziena. Tas palīdz saglabāt ātrumu, kas tiek iegūts pēc starta lēciena vai atgrūdiena no baseina malas.
Peldot kraulā uz krūtīm un uz muguras, atkarībā no sportista individuālajām īpašībām kāju sitienu skaits vienā roku ciklā (divi īrieni) variē no diviem līdz sešiem. Visizplatītākā ir sešu sitienu tehnika. Peldot ar sešu sitienu kraulu, gurnu kustības notiek ar ātru virziena maiņu. Peldot ar četru sitienu kraulu, kājas veic krusteniskas kustības: viena virzās pa diagonāli lejup un uz iekšu, kamēr otra – vienmērīgi augšup, īslaicīgi krustojoties. Šo kustību amplitūda ir neliela. Divu sitienu kraula variantā kājas kustība lejup atgādina spēcīgu slaucīšanas sitienu, līdzīgi kā tauriņstilā, ar aktīvu iegurņa iesaisti šajā kustībā.
Galvenā atšķirība starp peldēšanas veidiem, peldot kraulā uz krūtīm un kraulā uz muguras, ir kāju un roku darbības koordinācijas saskaņošana. Šīs atšķirības ietekmē ne tikai ķermeņa pozīciju ūdenī, bet arī kustību biomehāniku un enerģijas izlietojumu. Kraulā uz krūtīm kāju kustības tiek saskaņotas ar roku darbu pēc pretējās puses atbalsta principa. Tas nozīmē, ka tad, kad viena roka veic īrienu, pretējā kāja veic spēcīgu sitienu uz leju, kas palīdz uzturēt ķermeņa līdzsvaru un nodrošina vienmērīgu virzību uz priekšu. Šī koordinācija ļauj saglabāt ķermeni stabilā horizontālā pozīcijā, kas ir būtiski efektīvai peldēšanai.
Kraulā uz muguras koordinācija ir vienpusēja, jo roku īriena sākums sakrīt ar vienas puses kājas sitienu. Šāda kustību saskaņošana ir īpaši svarīga, jo, peldot uz muguras, peldētājs nevar izmantot vizuālu informāciju, lai kontrolētu kustību un līdzsvaru. Tāpēc pareiza kāju un roku koordinācija kļūst par galveno mehānismu, kas ļauj peldētājam palikt stabili virs ūdens un saglabāt virzību uz priekšu.
Peldot tauriņstilā, sportists vienā roku īriena ciklā veic vienu vai divus kāju sitienus (biežāk – divus). Pirmais sitiens notiek īriena beigās, bet otrais, ievadot rokas ūdenī, pabeidzot īriena ciklu.
Kāju kustības brasā atgādina vardes kustības. Kāju darbība sākas ar pēdu pievilkšanu pie gurniem, ceļgali nedaudz izplesti, bet gurni izstiepti atpakaļ. Kad pēdas ir tuvu gurniem, tās ātri izgriežas ar pirkstiem uz āru, pēc tam veic strauju atgrūšanu atpakaļ. Pēdas pārvietojas pa loka trajektoriju, kājas iztaisnojas, pēdas saskaras kopā. Pabeidzot atgrūšanos, kājas saskaras un atslābst. Pēc atgrūšanās fāzes tiek veikts īss pārtraukums, kura laikā peldētājs slīd uz priekšu. Uz vienu roku īrienu ir viena kāju kustība.
Kāju darbības ieguldījums cilvēka virzībā uz priekšu ūdenī ir ļoti individuāls un atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, sacensību distances garuma, peldēšanas veida, cilvēka antropometrijas un potīšu un ceļu locītavas mobilitātes. Saskaņā ar dažu autoru datiem, peldot maksimāli ātri kraulā uz krūtīm, kājas nodrošina aptuveni no 10 līdz 30 % no kopējās cilvēka pārvietošanās ūdenī. Kāju nozīmīgā loma ātruma palielināšanā ir saistīta ar kinemātiskajām izmaiņām pēdas kustības zemūdens trajektorijā.
Roku kustības ir būtiska peldēšanas sastāvdaļa, jo tās nodrošina galveno virzīšanos uz priekšu un palīdz uzturēt ķermeņa līdzsvaru ūdenī. Peldēšanā plaukstai ir galvenā loma efektīva īriena veidošanā. Tā darbojas kā airis, satverot ūdeni un nodrošinot virzību uz priekšu.
Konkrētu optimālās tehnikas vadlīniju izstrāde katram peldētājam ir sarežģīta, jo jāņem vērā daudz faktoru, tomēr zinātne var sniegt pierādījumos balstītas zināšanas, lai uzlabotu virzību uz priekšu. Pētījumi galvenokārt par kraulu uz krūtīm norāda uz šādām vadlīnijām:
Roku darbība atšķiras atkarībā no peldēšanas veida.
Kraulā uz krūtīm katra roka veic secīgus apļveida vēzienus. Šie vēzieni sastāv no iegremdēšanas, vilkšanas, spiešanas un atgriešanās fāzes. Kustību biežums atkarīgs no distances garuma un svārstās no 65 kustībām vienā minūtē spirta disciplīnās līdz 40 grajās distancēs. Kraulā uz muguras rokas kustas pretējā virzienā nekā kraulā uz krūtīm, un sportists atrodas uz muguras. Kustību biežums ir no 55 līdz 35 kustībām minūtē. Brasā abas rokas vienlaicīgi veic pusloka kustību, nodrošinot ritmisku virzību uz priekšu. Kustību biežums ir no 70 līdz 40 kustībām minūtē. Tauriņstilā abas rokas vienlaicīgi veic platas apļveida kustības, kas prasa spēku un sinhronizāciju ar kāju viļņveida kustībām. Kustību biežums ir no 70 līdz 40 kustībām minūtē.
Roku kustību pareiza koordinācija ar kājām un elpošanu ir būtiska, lai sasniegtu maksimālu efektivitāti un ātrumu ūdenī. Pilna roku kustību cikla ilgums kraulā uz krūtīm svārstās no 0,92 līdz 1,36 sekundēm un atkarīgs no peldēšanas ātruma. Kustību cikla ilgums kraulā uz muguras ir 1,10–1,4 sekundes. Kopējā roku kustību cikla ilgums brasā ir 1,0–1,1 s. Pilna roku kustību cikla ilgums tauriņstilā ir 1,07–1,20 sekundes.
No sacensību peldēšanas veidem tikai brasā galvenā virzība uz priekšu tiek radīta ar kāju palīdzību. Roku kustības brasā galvenokārt palīdz pacelties virs ūdens un uzturēt inerci, kamēr spēcīgs pātagveida kāju vēziens nodrošina peldētāja virzību uz priekšu.
Kraulā uz krūtīm un uz muguras, kā arī tauriņstilā galvenais virzītājspēks nāk no rokām, bet kājas galvenokārt nodrošina stabilitāti un pareizu ķermeņa stāvokli. Daudzi peldētāji, īpaši garās distancēs vai triatlonā, izmanto minimālu kāju darbību, lai taupītu enerģiju un vienlaikus saglabātu labu ķermeņa pozīciju.
Vilces spēkam, ko rada rokas un kājas, ir galvenā loma peldētāja virzībā uz priekšu. Lai gan precīzi vilces spēka rādītāji var atšķirties atkarībā no dzimuma, vecuma, peldēšanas tehnikas, fiziskās sagatavotības un citiem faktoriem, ir šādi novērtējumi.
Krauls uz krūtīm un krauls uz muguras | |
Kājas | vilces spēks ir ap 7,5–12,6 kg |
Rokas | vilces spēks ir aptuveni 8,8–16 kg |
Pilnā koordinācijā | 11,3‒25 kg |
Brass | |
Kājas | nodrošina galveno vilces spēku 20–30 kg |
Rokas | vilces spēks ir aptuveni 9,9–16,7 kg |
Pilnā koordinācijā | vilces spēks ir aptuveni 30–35 kg |
Tauriņstils | |
Kājas | aptuveni 10 līdz 12 kg |
Rokas | var svārstīties no 25 līdz 30 kg virzošā spēka |
Pilnā koordinācijā | 25–32 kg |
Sniegtie dati ir orientējoši un var mainīties atkarībā no individuālajām īpašībām un peldēšanas apstākļiem. Lai iegūtu precīzākus rādītājus, ieteicams veikt specializētus pētījumus, izmantojot atbilstošu aprīkojumu.
Germans Jakubovskis "Kāju un roku darbība peldēšanā". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/261564-k%C4%81ju-un-roku-darb%C4%ABba-peld%C4%93%C5%A1an%C4%81 (skatīts 26.09.2025)