Sporta peldēšanas vēsturē sacensībās pastāvīgi radās jauni efektīvāki un ātrāki peldēšanas veidi. Brasam konkurenci veidoja peldēšana uz sāna. Tas radās pēc tam, kad angļi no indiešiem iemācījās over-arm peldēšanas veidu (peldēšana ar roku izcelšanu virs ūdens). Laikā no 1870. gada līdz 1873. gadam peldētājs Džons Artūrs Tredžens (John Arthur Trudgen), ceļojot pa Dienvidameriku, mācījās peldēt kraulā uz krūtīm, kā peldēja vietējie izdzīvotāji. Kāju kustības notika uz leju – uz augšu. Būdams anglis, viņš labi peldēja brasā un uz sāna, veicot “šķērītes” kāju kustības. Nejauši apvienojot abus kāju kustību variantus, izveidojās hibrīda veids, ko nosauca par tredženu (trudgen). Tas kļuva populārs, jo bija ātrāks. Austrālijas peldētājs Ričmonds Kevils (Richmond Cavill) pilnveidoja tredženu – uz katru roku īrienu tika izpildīti divi kāju īrieni. R. Kevila brāļi Sīds Kevils (Syd Cavill) un Čārlzs Kevils (Charles Cavill) šo veidu 1902. gadā popularizēja Eiropā un 1903. gadā – Amerikā. 20. gs. sākās ar kraula – jauna, ātrāka veida ‒ rašanos. Pirmais šo veidu sacensībās demonstrēja Zālamanu salās dzimušais Aliks Vikems (Alick Wickham), kurš to it kā bija pārņēmis no Austrālijas iedzīvotājiem. A. Vikhems jau 1889. gadā peldēja gandrīz mūsdienīgā sešsitienu kraulā. Saskaņā ar aculiecinieku nostāstiem viņš peldēja ar augsti paceltu galvu, ritmiski to pagriežot gan uz vienu, gan uz otru pusi, it kā elpojot zem katra rokas vēziena, taču ieelpu viņš izdarīja vienā pusē un veica vienu īrienu ciklu. A. Vikems peldēja tā, ka viņa vilnas cepurīte nesamirka. Viņa peldēšanas veids atgādināja rāpojoša cilvēka kustības. No tā arī radies stila nosaukums (“rāpot” ‒ angliski crawl), tādēļ šādu stilu sāka saukt par kraulu. Sacensībās 1901.–1902. gadā peldētāji kraulā veiksmīgi peldēja, izmantojot divsitienu kāju darbību – vienas rokas īriena laikā tika veikta viena kājas kustība. Jau pilnveidotu kraula tehniku – četrsitienu tehniku (laikā, kad viena roka veic pilnu darbības apli, tiek izpildīti četri kāju sitieni – divi ar labo, un divi – ar kreiso) izmantoja havajietis, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) peldētājs Djūks Kahanamoku (Duke Paoa Kahinu Mokoe Hulikohola Kahanamoku), kurš kļuva par piekto olimpisko spēļu (1912) čempionu. Sešsitienu kraula pārākums neapstrīdami tika pierādīts ar amerikāņa Džonija Veismillera (Johnny Weissmuller) rekordiem sacensībās no 1922. līdz 1940. gadam.
krauls uz krūtīm
Saistītie šķirkļi
Francijas sportists Alēns Bernārs peld 100 m distanci kraulā uz krūtīm pasaules čempionātā peldēšanā 25 m baseinā. Berlīne, Vācija, 15.11.2008.
Satura rādītājs
Olimpiskajās spēlēs iekļauts 50 m, 100 m, 200 m, 400 m, 800 m, 1500 m peldējums. Kraula stils sacensībās iekļauts arī kompleksajā peldējumā un kompleksajā stafetē. Kraulu uz krūtīm kā visātrāko peldēšanas stilu izmanto arī brīvā stila sacensībās.
Kraula uz krūtīm attīstība. 1. – peldēšana uz sāniem ar īrieniem zem ūdens; 2. – roku pārnešanas veids; 3. – tredžens; 4. – mūsdienu krauls.
Peldēšana kraulā uz krūtīm.
Latvijas izlases peldētāja un rekordiste Ieva Maļuka demonstrē peldējumu kraulā uz krūtīm. Ķīpsalas peldbaseins, Rīga, 07.07.2023.
Kraulā uz krūtīm peldētāja ķermenis atrodas gandrīz horizontāli; ķermenim jābūt iztaisnotam. Peldot ķermenis nedaudz svārstās ap garenisko asi. Tas nepieciešams, lai atvieglotu roku pārvietošanu virs ūdens. Ķermeņa svārstību amplitūdu ap garenisko asi ietekmē pārvietošanās ātrums. Plecu joslas pagriešana izraisa visa ķermeņa svārstības, līdz ar to – arī gurnu kustības.
Rokas pārmaiņus izpilda īriena kustības. Viena roka tiek pārnesta virs ūdens, otra izpilda īrienu. Kustības pirmajā daļā roka elkonī tiek saliekta līdz 90–120 grādu leņķim, bet otrajā daļā – iztaisnojas. Pēc sasprindzinājuma īriena laikā, pārnesot roku, muskuļi jāatbrīvo. Rokas izcelšanas no ūdens un pārnešanas virs tā fāze sākas līdz ar īriena nobeigumu. Elkonis tiek virzīts virs ūdens uz priekšu – sānis, izceļot no ūdens apakšdelmu un plaukstu. Roku kustība virs ūdens laika ziņā ir īsāka nekā kustība ūdenī, tāpēc viena roka tiek ielikta ūdenī, kad otra vēl atrodas tajā. Īriena beigu daļa un rokas izcelšana no ūdens sakrīt ar otras rokas atbalsta fāzi un īriena sākuma posmu.
Veicot ieelpu, plecu josla ar galvu jāpagriež sānis, nepaceļot to augšup, brīdī, kad viena roka tiek izcelta no ūdens un otra atrodas priekšā – atbalsta fāzē. Nelielai elpas aizturei īriena sākuma daļā seko izelpa īriena beigu daļā. Ieelpa jāveic ātri un dziļi. Izelpa ir ilgāka par ieelpu. Lai novērstu liekas ķermeņa svārstības ap tā garenisko asi, peldētāji izmanto atšķirīgu elpošanas ritmu – veic ieelpu uz katru trešo īrienu vai arī pēc vairākiem kustību cikliem. Ieelpojot uz katru trešo īrienu, ķermenim jāpagriežas gan uz labo, gan uz kreiso pusi. Sacensību laikā bez elpošanas ieteicams izpildīt pirmos divus vai trīs kustību ciklus pēc starta, kā arī pirms un pēc apgrieziena.
Kāju darbība palīdz noturēt līdzsvaru ūdenī un rada papildu atbalstu peldētāja ķermenim. Kāju kustības tiek izpildītas pretējos virzienos – kad viena kāja veic kustību lejup, otra veic kustību uz augšu. Šīs kustības jācenšas izpildīt vertikāli, nepieļaujot kāju virzīšanu sānis. Ieelpas laikā notiek ķermeņa svārstības ap garenisko asi. Tajā laikā kājas nemaina kustību amplitūdu. Kustība sākas no gurna. Kāja un pēda – atbrīvota, pēda – ar pirkstgaliem nedaudz vērsta uz iekšu. Kustību amplitūda gurnu locītavā ir 20–25 grādi.
Pēc kāju kustību skaita viena roku kustību cikla laikā kraulu iedala sešu sitienu kraulā, četru sitienu kraulā un divu sitienu kraulā.
2000. un 2004. gada olimpiskajās spēlēs 100 m brīvā stila distancē vīriešiem uzvarēja Pīters van den Hogenbands (Pieter van den Hoogenband) no Nīderlandes. Sievietēm 2000. gadā uzvaru izcīnīja Inge de Bruina (Inge de Bruijn) no Nīderlandes, savukārt 2004. gadā ‒ Džordija Henrija (Jodie Clare Henry) no ASV. 2008. gada olimpiskajās spēlēs šajā distancē vīriešiem uzvarēja Francijas sportists Alēns Bernārs (Alain Bernard), sievietēm ‒ Vācijas sportiste Brita Štefena (Britta Steffen). 2012. gadā Londonā uzvarēja Neitens Eidrians (Nathan Adrian) no ASV un Ramoni Kromovidžodžo (Ramoni Kromowidjojo) no Nīderlandes. 2016. gada olimpiskajās spēlēs ‒ Kails Čelmerss (Kyle Chalmers) no Austrālijas, Simona Manuela (Simone Ashley Manuel) no ASV un Penelope Oleksiaka (Penelope Oleksiak) no Kanādas.
Ievērojami sportisti, olimpisko medaļu ieguvēji kraulā uz krūtīm ir arī Austrālijas peldētāji Jānis Konrads (arī Džons Konrads, John Konrads) un Ilze Konrade (Ilsa Konrads), kā arī Īans Torps (Ian James Thorpe), amerikāņu peldētāji Marks Spics (Mark Andrew Spitz) un Maikls Felpss (Michael Fred Phelps).
| Latvijas peldētāji brīvā stila distancē olimpiskajās spēlēs | ||||
| Autores veidota. | ||||
| Gads | Vārds, uzvārds | Distance | Laiks | Vieta |
| 1996 | Agnese Ozoliņa | 50 m brīvais stils | 00:27,65 | 47 |
| 2000 | Agnese Ozoliņa | 50 m brīvais stils | 00:27,28 | 44 |
| 100 m brīvais stils | 00:59,28 | 45 | ||
| 2004 | Romāns Miloslavskis | 100 m brīvais stils | 00:50,94 | 35 |
| 200 m brīvais stils | 1:50,83 | 23 | ||
| 2004 | Agnese Ozoliņa | 100 m brīvais stils | 00:59,03 | 43 |
| 2008 | Romāns Miloslavskis | 100 m brīvais stils | 00:50,40 | 46 |
| 200 m brīvais stils | 1:48,41 | 25 | ||
| 2012 | Uvis Kalniņš | 100 m brīvais stils | 00:49,96 | 30 |
| 2012 | Gabriela Ņikitina | 50 m brīvais stils | 00:26,26 | 39 |
Multivide
Francijas sportists Alēns Bernārs peld 100 m distanci kraulā uz krūtīm pasaules čempionātā peldēšanā 25 m baseinā. Berlīne, Vācija, 15.11.2008.
Kraula uz krūtīm attīstība. 1. – peldēšana uz sāniem ar īrieniem zem ūdens; 2. – roku pārnešanas veids; 3. – tredžens; 4. – mūsdienu krauls.
Roku kustību saskaņošana kraulā uz krūtīm.
Peldēšana kraulā uz krūtīm.
Latvijas izlases peldētāja un rekordiste Ieva Maļuka demonstrē peldējumu kraulā uz krūtīm. Ķīpsalas peldbaseins, Rīga, 07.07.2023.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Ieteicamā literatūra
Jeļena Solovjova "Krauls uz krūtīm". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/107266-krauls-uz-kr%C5%ABt%C4%ABm (skatīts 26.09.2025)