Pētnieki pašlaik intensīvi strādā pie vairākām jomām, lai padziļināti izprastu deguna dobuma un blakusdobumu fizioloģiju un slimību attīstību. Viens no galvenajiem virzieniem ir gaisa plūsmas dinamikas modelēšana deguna dobumā un blakusdobumos, kas palīdz labāk izprast gan normālu funkcionēšanu, gan slimību patoģenēzi. Tāpat tiek aktīvi pētīti mukociliārā transporta mehānismi un to traucējumi, kas ir būtiski gļotādas attīrīšanās procesā. Liela uzmanība tiek pievērsta arī blakusdobumu attīstības (pneimatizācijas) variācijām un to klīniskajai nozīmei, lai labāk izprastu individuālās atšķirības.
Pasaulē un Latvijā norisinās plaši pētījumi, kas vērsti uz deguna dobuma un blakusdobumu fizioloģijas un slimību padziļinātu izpratni. Zinātnieki pēta gaisa plūsmas dinamiku šajos dobumos, lai labāk izprastu gan normālas funkcijas, gan slimību, piemēram, sinusīta, attīstību. Tā izzināšana ir ļoti aktīva un dinamiska sfēra, kas nepārtraukti attīstās, meklējot jaunas diagnostikas un ārstēšanas metodes, lai uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti un samazinātu komplikāciju risku to izpausmes gaitā. Būtiska joma ir anatomisko faktoru nozīmes izpēte hroniska rinosinusīta attīstībā, kā arī individualizētu ārstēšanas pieeju izstrāde. Tas nozīmē, ka tiek meklētas metodes, kā pielāgot terapiju katram pacientam. Pastāvīgi tiek pilnveidotas endoskopiskās ķirurģijas tehnikas, precizēti anatomiskie orientieri un izstrādāti jauni instrumenti, lai operācijas būtu vēl efektīvākas un drošākas. Līdztekus tiek paplašināta attēldiagnostikas metožu, īpaši augstas izšķirtspējas CT un MRI, pielietošana un uzlabota to interpretācija, nodrošinot precīzāku diagnostiku. Pētniecība aptver arī iedzimtu anomāliju ģenētisko un molekulāro pamatu izpēti, kā arī gļotādas imūnās atbildes pētījumus deguna dobumā un blakusdobumos, lai labāk izprastu organisma aizsardzības mehānismus un to traucējumus. Arvien vairāk tiek pētīta arī bioloģisko preparātu izmantošana polipu izraisīta hroniska rinosinusīta ārstēšanā.
Latvijā deguna blakusdobumu un LOR jomas pētniecība galvenokārt notiek ar augstskolu un klīniku starpniecību. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedra un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aktīvi veic pētījumus par dažādām LOR saslimšanām, tai skaitā deguna gļotādas imūnhistoķīmisko raksturojumu hroniska rinosinusīta gadījumā un biofilmu nozīmi. Arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) veic pētījumus par deguna un blakusdobumu slimībām bērnu populācijā. Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultāte arī iesaistās šīs jomas zinātniskajā darbā. Lai gan Latvijā nav specifisku pētniecības institūtu, kas veltītu uzmanību tikai deguna blakusdobumiem, nosauktās iestādes un to struktūrvienības nodrošina būtisku zinātnisko darbību saistībā ar tiem.
Pasaulē šīs jomas pētniecība ir daudz plašāka. Vadošais centrs ir Džonsa Hopkinsa Sinusa centrs (Johns Hopkins Sinus Center) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kas ir līderis rinoloģijas pētniecībā un koncentrējas uz sinusīta iekaisuma un imunitātes mehānismiem. Arī Pitsburgas Universitātes Medicīnas skolas (University of Pittsburgh School of Medicine) un Pensilvānijas Universitātes Otolaringoloģijas nodaļas (University of Pennsylvania, Department of Otolaryngology) ASV ir aktīvi iesaistītas rinosinusīta un galvaskausa pamatnes ķirurģijas pētniecībā. Viena no lielākajām medicīnas iestādēm, Meijo klīnika (Mayo Clinic) ASV, veic plašus pētījumus visās LOR jomās. Eiropā nozīmīgu darbu veic, piemēram, Karolinskas institūts (Karolinska Institutet) Zviedrijā un Londonas Universitātes koledža (University College London) Apvienotajā Karalistē. Šīs iestādes bieži sadarbojas starptautiska līmeņa pētniecībā, lai virzītu un attīstītu zināšanas par deguna blakusdobumu slimībām un to ārstēšanu.