Kopsavilkums
EitardigrÄdi ir kosmopolÄ«ti, kas sastopami saldÅ«dens un jÅ«ras dzÄ«votnÄs. EitardigrÄdi kriptobiozes stÄvoklÄ« spÄj ilgstoÅ”i izturÄt pilnÄ«gu Ä·ermeÅa izžūŔanu, augstu un zemu temperatÅ«ru un badoÅ”anos.
eitardigrÄdi
eitardigrÄdu klase (classis Eutardigrada) pieder pie gauskÄju tipa (phylum Tardigrada), kutikulÄro dzÄ«vnieku virstipa (superphylum Ecdysozoa), pirmmutnieku apakÅ”nodalÄ«juma (subcladus Protostomia), divpusÄji simetrisko dzÄ«vnieku nodalÄ«juma (cladus Bilateria), daudzŔūnu dzÄ«vnieku apakÅ”valsts (subregnum Eumetazoa), dzÄ«vnieku valsts (regnum Animalia), eikariotu impÄrijas (dominium Eukaryota), neomÅ«ru virsimpÄrijas (superdominium Neomura)
Saistītie Ŕķirkļi
Satura rÄdÄ«tÄjs
EitardigrÄdu izcelÅ”anÄs un evolÅ«cija
EitardigrÄdiem ir mÄ«ksts Ä·ermenis, tÄdÄļ to fosilijas tiek atrastas ļoti reti. PaÅ”reiz zinÄmas tikai divas dzintarÄ ieslÄgtas eitardigrÄdu fosilijas no KanÄdas. Uzskata, ka eitardigrÄdi, tÄpat kÄ pÄrÄjie gauskÄji, veidojuÅ”ies pirms kembrija perioda un gauskÄju tipa dalÄ«Å”anÄs klasÄs notikusi kembrija perioda vidusdaļÄ.
EitardigrÄdu vispÄrÄ«gs raksturojums
EitardigrÄdi ir divpusÄji simetriski dzÄ«vnieki. Tiem iedomÄtai simetrijas plaknei abÄs pusÄs ir simetriski novietoti pÄra skaita orgÄni. EitardigrÄdi ir pirmmutnieki. To dÄ«gļa ontoÄ£enÄzÄ pirmatnÄjÄ mute (blastopora) pÄrveidojas par pieauguÅ”a dzÄ«vnieka muti, bet anÄlÄ atvere veidojas vÄlÄk Ä·ermeÅa pretÄjÄ galÄ. EitardigrÄdu Ä·ermenis ir cilindrisks, posmots, gluds un elastÄ«gs. AtŔķirÄ«bÄ no heterotardigrÄdiem (Heterotardigrada) tiem uz Ä·ermeÅa virsmas nav sklerotizÄtu kutikulas plÄtnÄ«Å”u. EitardigrÄdu Ä·ermeÅa apvalku veido Äetri slÄÅi. Kutikula ir izturÄ«gs ÄrÄjais skelets, kas pasargÄ dzÄ«vnieku no Å«dens iztvaikoÅ”anas, plÄsÄjiem un citas negatÄ«vas apkÄrtÄjÄs vides ietekmes. EitardigrÄdiem novilkÅ”anÄs notiek reizi 5ā10 dienÄs. Galvas nodalÄ«jums tiem nav norobežots no Ä·ermeÅa; atŔķirÄ«bÄ no heterotardigrÄdiem uz galvas nav kutikulas izaugumu ar sajÅ«tu receptoriem. EitardigrÄdiem ir Äetri kÄju pÄri. KÄjas ir neposmotas, un to galos atrodas vairÄki nadziÅi. DažÄm sugÄm nadziÅi var bÅ«t daļÄji vai pilnÄ«bÄ reducÄjuÅ”ies. EitardigrÄdu mutes aparÄtu veido mutes gredzens, mutes dobums un uz priekÅ”u vÄrstu stiletu sistÄma. Ar stiletiem eitardigrÄdi pÄrdur augu, sÄÅu vai bezmugurkaulnieku Ŕūnapvalkus un izsÅ«c Ŕūnu saturu. RÄ«klÄ eitardigrÄdiem atrodas muskuļi, kas sekmÄ Å”Å«nu satura izsÅ«kÅ”anu, un atveras siekalu dziedzeri. BarÄ«bas vads savieno rÄ«kli ar zarnÄm. EitardigrÄdu zarnu kanÄls ir taisns un aizÅem lielÄko Ä·ermeÅa daļu. ZarnÄs notiek barÄ«bas sagremoÅ”ana. EitardigrÄdu nervu sistÄmu veido virsrÄ«kles ganglijs, rÄ«kles konektÄ«vi un ventrÄlÄs nervu Ä·ÄdÄ«tes. EitardigrÄdiem ir primitÄ«vas acis, bet nav elpoÅ”anas orgÄnu un asinsrites sistÄmas. SkÄbekli tie uzÅem ar visu Ä·ermeÅa virsmu. EitardigrÄdi ir Ŕķirtdzimuma dzÄ«vnieki. Tiem raksturÄ«ga dzimumvairoÅ”anÄs, partenoÄ£enÄze un hermafrodÄ«tisms. EitardigrÄdiem ir nepÄra dzimumdziedzeri, dzimumizvadkanÄls apÅem zarnu. EitardigrÄdiem gonopora nav nodalÄ«ta no anÄlÄs atveres (atŔķirÄ«bÄ no heterotardigrÄdiem, kuriem ir preanÄlÄ gonopora). EitardigrÄdiem dzimumizvadkanÄls atveras galazarnÄ. Caur anÄlo atveri dzimumproduktus izvada ÄrÄjÄ vidÄ. EitardigrÄdiem ir ÄrÄjÄ apaugļoÅ”anÄs. Olas dÄj novilkÅ”anÄs laikÄ nomestajÄ vecajÄ kutikulÄ. Jaunie dzÄ«vnieki izŔķiļas pÄc 14 dienÄm. EitardigrÄdiem ir tieÅ”a attÄ«stÄ«ba. No olas izŔķīluÅ”ies mazuļi ir lÄ«dzÄ«gi vecÄkiem. Tie iziet vairÄkas novilkÅ”anÄs stadijas.
EitardigrÄdu sistemÄtika
Eutardigrada (Richters, 1926) ir gauskÄju tipa lielÄkÄ klase. TajÄ aprakstÄ«tas vairÄk nekÄ 700 sugas.
| KÄrta | Virsdzimta | Dzimta | Ä¢ints |
| Apochela (Schuster, Nelson, Grigarick, Christenberry, 1980) | Milnesiidae (Ramazzotti, 1962) | ||
| Parachela (Schuster, Nelson, Grigarick, Christenberry, 1980) | Aerobius (Mapalo, Wolfe, Ortega-HernĆ”ndez, 2024), izmiruÅ”i | ||
| Paradoryphoribius (Mapalo, Robin, Boudinot, Ortega-HernĆ”ndez, Barden, 2021), izmiruÅ”i | |||
| Eohypsibioidea (Bertolani, Kristensen, 1987) | Eohypsibiidae (Bertolani, Kristensen, 1987) | ||
| Hypsibioidea (Pilato, 1969) | Amphibolidae (Bertolani, 1981) | ||
| Calohypsibiidae (Pilato, 1969) | |||
| Hypsibiidae (Pilato, 1969) | |||
| Microhypsibiidae (Pilato, 1998) | |||
| Ramazzottiidae (Sands, McInnes, Marley, Goodall-Copestake, Convey, Linse, 2008) | |||
| Isohypsibioidea (Sands, McInnes, Marley, Goodall-Copestake, Convey, Linse, 2008) | Hexapodibiidae (Cesari, Vecchi, Palmer, Bertolani, Pilato, Rebecchi, Guidetti, 2016) | ||
| Isohypsibiidae (Sands, McInnes, Marley, Goodall-Copestake, Convey, Linse, 2008) | |||
| Halobiotidae (GÄ siorek, Stec, Morek, Michalczyk, 2019) | |||
| Doryphoribiidae (GÄ siorek, Stec, Morek, Michalczyk, 2019) | |||
| Macrobiotoidea (Thulin, 1928) | Adorybiotidae (Stec, Vecchi, Michalczyk, 2020) | ||
| Beornidae (Cooper, 1964) | |||
| Macrobiotidae (Thulin, 1928) | |||
| Murrayidae (Guidetti, Rebecchi, Bertolani, 2000) | |||
| Necopinatidae (Ramazzotti, Maucci, 1983) | |||
| Richtersiusidae (Guidetti, Schill, Giovannini, Massa, Goldoni, Ebel, Fƶrschler, Rebecchi, Cesari, 2021) | |||
| Richtersiidae (Guidetti, Schill, Giovannini, Massa, Goldoni, Ebel, Fƶrschler, Rebecchi, Cesari, 2021) |
EitardigrÄdu sastopamÄ«ba
EitardigrÄdi ir kosmopolÄ«ti, brÄ«vi dzÄ«vojoÅ”i dzÄ«vnieki. Tie primÄri ir saldÅ«dens iemÄ«tnieki, bet daļa sugu sekundÄri pielÄgojuÅ”Äs dzÄ«vei jÅ«ras Å«denÄ«, piemÄram, Ä£ints Halobiotus (Hypsibiidae). Suga Milnesium tardigradum (DoyĆØre, 1840) (Milnesiidae) ir sastopama visÄ pasaulÄ. TÄ sasniedz 1,4 mm garumu un ir viena no lielÄkajÄm gauskÄju sugÄm. EitardigrÄdi, lÄ«dzÄ«gi kÄ visi gauskÄju tipa pÄrstÄvji, nelabvÄlÄ«gos vides apstÄkļos ieiet kriptobiozes stÄvoklÄ« (galÄjÄ anabiozes stadijÄ) un spÄj izturÄt ekstrÄmi zemas un augstas temperatÅ«ras, spÄcÄ«gu radiÄciju un gadiem ilgu dehidratÄciju.
LatvijÄ eitardigrÄdi ir pÄtÄ«ti maz.
EitardigrÄdu nozÄ«me
EitardigrÄdi barojas ar vienŔūÅiem, virpotÄjiem, citiem bezmugurkaulniekiem, sÄnÄm un augiem. EitardigrÄdi pirmie sÄk apdzÄ«vot jaunas dzÄ«votnes un veidot sev un citiem dzÄ«vajiem organismiem labvÄlÄ«gu dzÄ«ves vidi. PartenoÄ£enÄtiskÄ vairoÅ”anÄs un kriptobiozes stÄvoklis sekmÄ eitardigrÄdu pasÄ«vu izplatÄ«Å”anos. DažÄm eitardigrÄdu sugÄm raksturÄ«ga fluorescence, kas pasargÄ tos no ultravioleto staru kaitÄ«gÄs ietekmes.
Ineta Salmane "EitardigrÄdi". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-eitardigr%C4%81di (skatÄ«ts 28.05.2026)