Krāšņā pūkpīle ir mazliet lielāka par meža pīli. Ligzdo Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē Ziemeļamerikā, Grenlandē un Eirāzijā (uz austrumiem no Kaņina pussalas). Ziemošanas areāls ir piekrastē uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, arī Islandes un Skandināvijas ziemeļu daļas piekrastē. Latvijā novērota caurceļošanas laikā pavasarī un rudenī, arī ziemā. Līdz šim reģistrēti astoņi novērojumi. Pārtiek no dažādiem augiem un ūdens bezmugurkaulniekiem.

Karls Linnejs (Carl Linnaeus) 1758. gadā sugai deva zinātnisko nosaukumu Anas spectabilis, taču mūsdienās krāšņās pūkpīles zinātniskais nosaukums ir Somateria spectabilis. Ģints nosaukums Somateria veidots no grieķu valodas vārdiem σώμα, soma ‘ķermenis’ un ἔριον, erion ‘vilna’, savukārt sugas apzīmējums spectabilis latīņu valodā nozīmē ‘krāšņs’.

Sugai netiek izdalītas pasugas.

Ķermeņa garums 47–63 cm, svars 1113–2000 g. Mazliet lielāka par meža pīli. Tēviņam riesta tērpā uz knābja pamata oranžs paugurs, koraļļsarkans knābis, galvas virsa un skausts zili ar purpursārtu nokrāsu, lašsārta kakla apakšdaļa un krūtis, balta mantija, mugura un plecu segspalvas melnas. Lidojumā uz priekšspārna balts laukums. Mātīte brūna ar tumšiem V veida raibumiem, tumšs knābis. Labi apskatot, redzams tumšs mutes kaktiņš, kas atgādina smaidu.

Tēviņam pavasarī zemi, vibrējoši saucieni “hruu, ruu, ruu-i”. Bara saucieni atgādina rubeņu rubināšanu.

Krāšņā pūkpīle ir gājputns. Latvijā novērota caurceļošanas laikā pavasarī (martā un aprīlī) un rudenī (oktobrī), arī ziemā (janvārī).

Ligzdo arktiskās tundras ezeros, purvos, dīķos un nelielās upēs, lielākoties piekrastes apgabalos. Lielāko daļu gada ārpus ligzdošanas sezonas pavada atklātā jūrā. Arī Latvijā visi novērojumi jūrā.

Ligzdošanas vietās pārtiek no grīšļiem, gundegām, ežgalvītēm un citiem augiem, arī ūdenskukaiņu kāpuriem, vēžveidīgajiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Ziemošanas vietās barojas galvenokārt ar gliemjiem, vēžveidīgajiem, adatādaiņiem un aļģēm.

Ligzda ir sekla bedrīte zālē vai viršos. Izklājumā nedaudz augu, bet bieza dūnu kārta.

Olas ir gaiši olīvbrūnas. Olu vidējais izmērs ir 66,5x43,9 mm. Dējumā parasti 4–7, reizēm – 3–8 olas. Gadā viens perējums. Mātīte perē viena pati. Perēšanas ilgums – 22–23 dienas.

Mazuļi ir ligzdbēgļi. Tos aprūpē tikai mātīte. Vairāku perējumu mazuļi var apvienoties, un tad tos pieskata tikai dažas no mātītēm vai pat tikai viena. Lidspēju mazuļi iegūst 50–60 dienu vecumā. 

Ligzdo Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē Ziemeļamerikā, Grenlandē un Eirāzijā (uz austrumiem no Kaņina pussalas). Ziemošanas areāls ir piekrastē uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, arī Islandes un Skandināvijas ziemeļu daļas piekrastē. Pasaules populācija sarūk.

Ligzdošanas areāls Eiropā ir ļoti neliels, kopš 20. gs. 80. gadiem tas nav būtiski mainījies. Ne ligzdojošās, ne Eiropā ziemojošās populācijas tendence nav zināma.

Līdz šim Latvijā krāšņā pūkpīle novērota astoņas reizes, pirmoreiz – 1990. gada 24. oktobrī (R. Ottvall, A. Elf, Māris Strazds), kad viena mātīte novērota Kolkā. Arī pārējos gadījumos novērots pa vienam putnam, visos gadījumos – jūrā.

Ne pasaulē, ne Eiropā suga netiek atzīta par apdraudētu. Apdraudētību Latvijā vērtēt nav atbilstoši.

Viens no draudiem sugai ir slikti regulētas medības, kuru dēļ iet bojā liels skaits putnu. Putni iet bojā arī piezvejā. Sugu apdraud arī naftas piesārņojums un dzīvotnes pārmaiņas klimata pārmaiņu ietekmē.

Krāšņā pūkpīle ir tradicionāls medījums Aļaskas un Kanādas pamatiedzīvotājiem. Tā tiek medīta arī Krievijā.

Krāšņā pūkpīle iekļauta Bernes konvencijas II pielikumā un Bonnas konvencijas II pielikumā.