Cirkumpolārs ligzdošanas areāls – ligzdo gan Ziemeļamerikas, gan Eirāzijas ziemeļu piekrastē, taču Kanādas un Krievijas ziemeļu centrālajā daļā izplatībā pārrāvumi, jo šajās vietās ledus ir visu gadu. Ziemošanas areāls daļēji pārklājas ar ligzdošanas areālu, bet sniedzas tālāk uz dienvidiem – līdz 41–44° platumam Atlantijas okeāna piekrastē, līdz 50–51° platumam Klusā okeāna piekrastē. Eiropas ligzdošanas areāls sniedzas no Nīderlandes līdz galējiem ziemeļiem, taču Baltijas jūras austrumu piekrastē tas nesniedzas tālāk par Igauniju. Populācijas fragmenti arī Šveicē, Vidusjūras piekrastē un Melnās jūras piekrastē. Pasaules populācijas tendence nav zināma.
Lai gan kopš 20. gs. 80. gadiem suga kā ligzdotāja izzudusi no Lielbritānijas dienvidu daļas un Francijas piekrastes, kopumā ligzdošanas izplatība nedaudz palielinājusies, lai gan pēdējā laikā novērojama populācijas lejupslīde.
20. gs. 30. gados literatūrā norādīts, ka Latvijā parastā pūkpīle sastopama tikai caurceļošanas laikā, turklāt ļoti reti. Arī 20. gs. 80. gadu sākumā norādīts tikai uz atsevišķiem novērošanas gadījumiem – pie Salacgrīvas (Juris Lipsbergs) un Kolkas (Jānis Vīksne), tomēr uzsvērts arī tas, ka mērķtiecīgu novērojumu trūkuma dēļ trūkst datu par sugas sastopamību. Šobrīd suga tiek uzskatīta par samērā bieži sastopamu caurceļošanas laikā. Jau 20. gs. 80. gadu beigās, veicot mērķtiecīgas uzskaites, reģistrēti vairāki simti caurceļojošu putnu, piemēram, 582 indivīdi laikā no 21. marta līdz 20. maijam Papē 1989. gadā (Agris Celmiņš u. c.), turpat vienā dienā – 1989. gada 26. martā – uzskaitīti 282 caurceļojoši putni (Valdis Roze). Pavasarī lielākais caurceļotāju skaits vienkopus atzīmēts 2014. gada 3. maijā, kad pie Ovišiem novēroti vismaz 200 putni (Ieva Mārdega, Māris Strazds). Lielākoties suga tiek novērota jūrā, tikai atsevišķi novērojumi iekšzemē. Latviju caurceļojošās populācijas tendenci nav iespējams novērtēt.
Nelielā skaitā parastā pūkpīle Latvijas piekrastē sastopama arī ziemā, taču ziemojošās populācijas tendence ir nezināma.
Lai gan pasaules populācijas tendence nav zināma, suga atzīta par gandrīz apdraudētu, ņemot vērā populācijas sarukumu Eiropā. Eiropā suga vērtēta kā apdraudēta. Apdraudētību Latvijā vērtēt nav atbilstoši.
Suga ir jutīga pret naftas piesārņojumu piekrastē, it īpaši naftas noplūdēm ziemošanas un spalvmešanas koncentrāciju vietās. Akvakultūra un gliemju pārzveja var noplicināt barības bāzi. Ligzdošanas vietās traucējums (gan rūpniecisks, gan rekreācijas) palielina plēsonības risku attiecībā uz jaunajiem putniem. Putni bieži iet bojā, sapinoties tīklos, un tiek pārāk intensīvi medīti.