Piestiņas apmetne ieņem nozīmīgu vietu Latvijas neolīta apmetņu vidū. Tā apdzīvota vidējā neolītā. Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.

Piestiņas apmetni 1961. gada rudenī atklāja Eglaines pamatskolas vēstures skolotāja kopā ar skolēniem, apsekojot apmetnes teritoriju pēc Piestiņas upes bagarēšanas un iztaisnošanas. Gar Piestiņas upes krastiem tika savākti vairāki simti māla trauka lausku, krama, kaula un dzintara priekšmetu, kā arī dzīvnieku kauli. Sistemātisku apmetnes pētīšanu uzsāka arheologs Francis Zagorskis no 1963. gada 3. jūlija līdz 3. augustam. Izrakumu nolūks bija noskaidrot apmetnes robežas un tās hronoloģiju, kā arī noteikt kultūrslāņa stratigrāfiju. Apmetnē izpētīja 56 m² un 12 m² ārpus apmetnes teritorijas, lai noskaidrotu tās robežas. 1963. gadā tika iegūtas apmēram 6455 māla trauku lauskas un 256 senlietas. Arheoloģiskos izrakumus turpināja no 1964. gada 6. līdz 15. jūlijam. Šajā gadā izrakumos par zīmētāju strādāja arī rakstnieks Alberts Bels. 1964. gada izrakumu mērķis bija noskaidrot apmetnes robežas dienvidu un austrumu virzienā, kā arī precizēt kultūrslāņa stratigrāfiju un atradumu raksturu dažādās apmetnes vietās. 24 m² un 16 m² lielos laukumos ārpus apmetnes teritorijas ieguva 93 senlietas un 1216 māla trauku lauskas. No apmetnes 6500 m² kopējās platības tika izpētīti 106 m².

Virs apmetnes kultūrslāņa no upes sanesumiem sakrājusies apmēram 1 m bieza smilšu kārta. Piestiņas apmetne ir tipiska kūdras purvu apmetne, jo apmetnes kultūrslāni klāj kūdras kārta. Šī kārta izveidojusies, paaugstinoties ūdens līmenim Lubāna ezerā un tam blakus esošajās upēs. Šādas apmetnes koncentrētas Lubāna mitrājā, kurā ūdens līmenis ir bijis mainīgs jau no vēlā neolīta, tāpēc Piestiņas apmetnes kultūrslāni klāj 1–1,25 m bieza kūdras kārta, bet tuvāk upei – kūdra ar smilšu uzskalojumiem. Kultūrslāņa biezums ir apmēram 0,5 m. To veido irdena kūdra ar nelielu smilšu, žagaru, koku un ezerriekstu čaulu piejaukumu. Pamatzeme pie upes ir zilā glūda un sapropelis, bet tālāk no krasta – sapropelis un tīra kūdra. Piestiņas apmetnei ir nesajaukts kultūrslānis, tāpēc var izsekot apmetnes apdzīvotības periodu. Nesajauktajā kultūrslānī var noteikt atsevišķu keramikas veidu tipoloģiju un precizēt to hronoloģiju, kā arī raksturot piekoptās saimnieciskās prasmes.

Celtņu un pavardu vietas apmetnē bija saglabājušās vāji un fragmentāri, tāpēc to forma un lielums ir grūti nosakāms. Konstatēti zemē iedzīti, kā arī horizontā stāvoklī esoši mieti ar noasinātiem galiem. Atklātas divas pavardu vietas. Vienu pavarda vietu veidoja apaļas formas 1 m diametrā izbūvēts smilšu paugurs, uz kura atradās keramikas lauskas ar sadegušu ezerriekstu čaulām. Šādi no smiltīm uzbērti pavardi konstatēti lielākajā daļā kūdras purva apmetņu. Otru pavardu iezīmēja no keramikas lauskām izveidojusies pusloka kaudze 0,5 m platumā un 1,5 m garumā, kurā atradās daži nelieli deguši akmeņi. Šie atradumi varētu liecināt par celtņu vietām. Celtnes būvētas no zemē iedzītiem mietiem, kuru starpas, iespējams, aizpītas ar žagariem, un celtnes pārklātas ar dzīvnieku ādām.

Visvairāk atradumu konstatēts apmetnes centrālajā daļā, un tos galvenokārt veidoja keramika. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtā keramika iedalāma divās lielās grupās. Viena no tām ir tipiskā ķemmes-bedrīšu keramika, kas izgatavota no māla ar zvirgzdu piejaukumu un poraina māla. Šai grupai var pieskaitīt dažas lauskas ar bedrīšu un stabiņu ornamentu. Otra keramikas grupa ir māla trauku lauskas, kas izgatavotas no poraina māla vai māla ar gliemežvāku vai kādu augu piejaukumu. Atšķiras arī šo trauku ornaments. Trauku lauskās redzami ķemmes vai vītas auklas iespiedumi, kā arī dažādi citi iespiedumi – svītras, pusloki, seklas bedrītes. Pēc māla masas sastāva porainā keramika apmetnē turpina agrā neolīta keramikas darināšanas tradīcijas, tomēr redzama arī ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras ietekme. F. Zagorskis, pateicoties šiem atradumiem, izveidoja Latvijas teritorijā neolīta kultūru attīstības shēmu, vidējā neolīta porainās keramikas grupai piešķirot Piestiņas tipa keramikas nosaukumu. Abas keramikas grupas stratigrāfiski neatdalījās. Pēc stratigrāfijas Piestiņas tipa keramika pastāvēja vienlaikus ar tipisko ķemmes-bedrīšu keramiku. Piestiņas tipa keramika ir bijusi lokāla keramikas tradīcija, kas attīstījusies, pārņemot no malas ienākošās keramikas izgatavošanas prasmes.

Apmetnē iegūti 349 akmens, krama, raga, kaula un dzintara priekšmeti, kā arī dzīvnieku kauli. Labi saglabājušies bija no priežu mizas gatavoti pludiņi. Izceļama no kaula izgatavota skulptūra, kurā attēlota aļņa vai brieža galva. Kaula harpūnas ir mazāk izplatītas vidējā neolīta apmetnēs, un tās galvenokārt atrastas fragmentos. Harpūnas vai to fragmenti atrasti arī Piestiņas apmetnē. Interesants ir apmetnē atrastais raga kalts, kam pietas vietā, sānos, ir izveidots iedobums, kas paredzēts kāta iestiprināšanai.

Atrasti dzintara izstrādājumi – pogas, piekariņi, riņķīši, krelles, kā arī dzintara atšķilas. Dzintara priekšmeti iegūti kultūrslāņa augšējos slāņos, kopā ar porainā sastāva māla trauku lauskām. Atradumi liecina, ka apmetnē apstrādāts dzintars, un tā bijusi viena no dzintara apstrādes vietām Lubāna līdzenumā.

Apmetne ir bijusi tipiska mednieku un zvejnieku dzīvesvieta. Cilvēki apmetās zvejai un medībām piemērotās vietās – upju un ezeru krastos. Saimniecībā dominējošā loma bija zvejai un medībām. Piestiņas apmetnē iegūti mežacūku, aļņu, caunu, bebru un daudz ūdensputnu kaulu, kā arī suņu kauli. Arheoloģiskajos izrakumos iegūti arī purva bruņurupuču kauli un ezerriekstu paliekas, kas Latvijas neolīta apmetnēs sastopami visai reti.

Piestiņas apmetne apdzīvota vidējā neolītā. Savukārt paņemtais koksnes paraugs datēts ar 3331.–3143. gadu p. m. ē. Pēc keramikas un dzintara priekšmetu atradumiem Piestiņas apmetne ieņem nozīmīgu vietu Latvijas neolīta apmetņu vidū.

Piestiņas apmetne atrodas Piestiņas vecupes kreisajā krastā, apmēram 1,5 km no tās ietekas Aiviekstē un 3 km attālumā no apdzīvotās vietas Osas. Tās teritorija ir purvaina, aizaugusi ar krūmiem. Apmetnes kultūrslānis sastāv no smiltīm, kūdras un sapropeļa. Piestiņas apmetne aizņem apmēram 6500 m² lielu teritoriju. Apmetne ir daļēji postīta, jo 1961. gadā, veicot meliorācijas darbus, tika iztaisnota un padziļināta Piestiņas upes gultne apmetnes teritorijā.