Paleozoja un mezozoja ērā daudzveidīgas un plaši izplatītas, jūras lilijas mūsdienās ir izmirstoša grupa. Jūras lilijas apdzīvo gan seklus, gan dziļus okeānus un sāļās jūras.

Jūras lilijas ir viena no senākajām adatādaiņu grupām. Droši apstiprinātas jūras liliju fosilijas zināmas no ordovika perioda 485 miljonus gadu vecām nogulām. Pastāv divas jūras liliju izcelsmes hipotēzes. Pēc vienas no tām jūras lilijas ir cēlušās no blastozojiem (Blastozoa). Pēc otras, plašāk atzītas hipotēzes jūras lilijas ir atdalījušās no edrioasteroidejiem (Edrioasteroidea). Jūras lilijas uzskata par pārējo adatādaiņu klašu māsas grupu. Jūras liliju fosilijas un to skeleta elementus bieži atrod lielā skaitā, un tās mēdz būt nogulumiežu, īpaši kaļķakmens, pamata sastāvdaļa.

Jūras lilijas ir divpusēji simetriski dzīvnieki. Tām ir tikai viena iedomāta simetrijas plakne, kas sadala ķermeni divās vienādās daļās. Jūras lilijas ir otrmutnieki, un to dīgļa attīstības laikā primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere. Jūras lilijām sekundārā mute veidojās primārajai mutei pretējā zarnu galā. Jūras liliju tēka (ķermenis) ir kausveida, un gan fosilās, gan mūsdienās dzīvojošās jūras liliju sugas ir sastopamas dažādās, bieži spilgtās krāsās. Pieaugušās jūras lilijas ir piecstaraini simetriskas. Tām no ķermeņa atiet pieci stari, kas sazarojas desmit vai vairāk (līdz pat 100) sīkākos staros. Jūras liliju ķermeņa virspuses centrā atrodas mutes atvere, kas ir vērsta uz augšu. No mutes atiet barības vads, kas pāriet viduszarnā. Zarnas ir “U” veida formā un apkārtējā vidē atveras ar anālo atveri blakus mutei. Vairumam jūras liliju sugu ir kāts, kas atrodas ķermeņa aborālajā, mutei pretējā pusē. Kāts sastāv no kalcija karbonāta plātnītēm un skriemeļiem, kas kustīgi savienoti ar muskuļiem. Pie dažiem posmiem ir kustīgi izaugumi (sari) jeb cirras. Jūras liliju stari ir posmaini, un to skeleta skriemeļi ir kustīgi savienoti. No katra zara posma uz sāniem atiet sānzari jeb pinnulas. Dažām jūras lilijām nav kāta, un tās var aktīvi pārvietoties. Ķermeņa aborālajā pusē tām ir plātnīte, uz kuras atrodas sakņsariņi, ar kuriem piestiprināties pie substrāta. Dažām sugām sākumposmā ir kāts, bet vēlāk tas pie galotnes nolūst. Kāta pēdējais posms ar saru vainadziņu paliek pie jūras lilijas ķermeņa un veido centrālo plātnīti, ar kuras sariem piestiprinās pie substrāta. Jūras lilijas var pārvietoties, rāpojot vai brīvi peldot. Jūras liliju ambulakrālo sistēmu veido ap muti esošs apmutes gredzens, no kura radiāli atiet piecas ar skropstiņām izklātas ambulakrālās rievas. Tās atveras ķermeņa dobumā. Rievās atrodas ambulakrālās kājiņas, kurām nav piesūcekņu. Ar kājiņām jūras lilijas pārvieto barības daļiņas uz muti. Kājiņām ir arī taustes funkcijas. Ambulakrālās sistēmas šķidrums pārvieto barības vielas organismā, pilda elpošanas un izvadsistēmas funkcijas. Jūras lilijām nav atsevišķas izvadsistēmas un elpošanas sistēmas. Nervu sistēmu veido centrālais nervu gredzens ap muti un radiālie nervi, kas iestiepjas staros, ektoneirālā sistēma, kas kontrolē dzīvnieku kustības, un aborālā nervu sistēma, no kuras radiāli nervi iet uz stariem. Visas trīs nervu sistēmas ir cieši saistītas savā starpā. Jūras liliju asinsrites sistēmu veido apmutes gredzens, ko veido lakūnas – sūkļveida orgāns, kas, iespējams, pilda limfas dziedzeru funkcijas. Asinsrites lakūnas ir staros, zarnu kanālā un tēkas sienās.

Kopā ar kātu fosilās jūras lilijas sasniedza pat 20 m garumu. Mūsdienās dzīvojošās sugas ir 1–2 m garas.

Jūras lilijas ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Vairumam sugu dzimumdziedzeri atrodas pinnulās. Dzimumšūnas no pinnulām izkļūst caur plīsumu pinnulu sienās. Jūras lilijām ir ārējā apaugļošanās. Daļai sugu olas piestiprinās pie stariem ar īpašu sekrētu. Aukstos ūdeņos dzīvojošajām sugām olas attīstās maisiņos uz stariem. No olām izšķiļas divpusēji simetriski, brīvi peldoši kāpuri. Pēc dažām dienām kāpuri piestiprinās pie substrāta, tiem attīstās kātiņi. Šajā laikā kāpuriem attīstās radiālā simetrija, stari un bezkātainajām liliju sugām nokrīt kātiņš. Jūras lilijas spēj ataudzēt trūkstošās ķermeņa daļas.

 Jūras liliju Crinoidea (Miller, 1821) klase:

Jūras lilijas ir sāļu jūru iemītnieki, tās ir izplatītas visās jūrās un okeānos, izņemot Baltijas un Melno jūru. Jūras lilijām visā to dzīves laikā vai kādā atsevišķā attīstības posmā ir sēdošs dzīvesveids. Vairums mūsdienās dzīvojošo sugu ir bezkātainās jūras lilijas. Tās ir brīvi peldošas un bieži sastopamas seklos tropiskajos ūdeņos. Jūras lilijas ar kātu ir tipiski dziļūdens dzīvnieki un ir sastopamas līdz pat 9,7 km dziļumam. Latvijas augšdevona nogulumos ir atrastas jūras liliju kātu pārakmeņotās daļas. Paleozoja un mezozoja ērā jūras lilijas bija plaši izplatīta un daudzveidīga klase. Mūsdienās dzīvojošie ir apakšklases Articulata pārstāvji, aptuveni 700 sugas. Pašreiz ir aprakstītas vairāk nekā 5000 fosilās sugas. Jūras lilijas uzskata par izmirstošu grupu.

Jūras lilijas ir filtrētāji un pasīvi barojas ar detrīta daļiņām un sīkiem planktoniskajiem organismiem (vienšūņiem, bezmugurkaulnieku kāpuriem, sīkiem vēžveidīgajiem). Tām ir būtiska loma jūras ekosistēmās, un tās ir barība dažādiem dzīvniekiem. Daudzas sugas ir apdraudētas to dabisko dzīvotņu degradācijas dēļ. Jūras liliju aizsardzība ir būtiska jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. To fosilijas izmanto ģeoloģisko slāņu stratigrāfijā. Viduslaikos jūras liliju fragmentus izmantoja rotaslietās.