Sākotnēji mūsdienās izmirušo klasi Paracrinoidea iekļāva krinozoju apakštipā. Vēlāk šo klasi izņēma no krinozoju apakštipa, un pašreiz tajā ir palikusi tikai jūras liliju klase. Īpaši lielu daudzveidību jūras lilijas sasniedza paleozoja ērā, bet mūsdienās tās uzskata par izmirstošu klasi. Jūras lilijām raksturīga piecstarainā simetrija un gari, lokani stari. 

Krinozoji ir vissenākie mūsdienās dzīvojošo adatādaiņu pārstāvji. Pirmās jūras liliju fosilijas atrastas kembrija perioda 540 miljonus gadu vecos nogulumiežos. Pastāv divas jūras liliju izcelšanās teorijas. Pirmā: jūras lilijas ir cēlušās no blastozojiem (Blastozoa). Otrā – plašāk atzītā – hipotēze: jūras lilijas ir atdalījušās no edrioasteroidejiem (Edrioasteroidea). Paleozoja un mezozoja ērā jūras lilijas bija daudzveidīga klase. 

Krinozoji bija divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem bija tikai viena iedomāta simetrijas plakne, kas sadalīja ķermeni divās vienādās daļās. Krinozoji bija otrmutnieki, un to dīgļa attīstības laikā primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere. Krinozojiem sekundārā mute veidojās primārajai mutei pretējā zarnu galā. Apakšklases Articulata pārstāvji ir vienīgie pašreiz dzīvojošie jūras liliju klases dzīvnieki. Pieaugušajiem jūras liliju īpatņiem raksturīga piecstarainā simetrija. Jūras lilijām ir kausveida, maisveida vai lodveida ķermenis. No tā uz augšu iziet pieci zaroti, gari stari. Zari pie pamatnes dalās uz pusēm, tādēļ šķiet, ka ir desmit stari. Dažām sugām stari sazarojas vēl sīkāk. Stari ir posmaini, un to skeleta skriemeļi ir kustīgi savienoti, tādēļ jūras liliju stari ir lokani. No katra zaru posma uz sāniem iziet sānzari jeb pinnulas. Pa staru virspusi un visiem tās atzarojumiem iet ambulakrālā rieva ar ambulakrālo taustekļu rindu. Jūras lilijas piestiprinās pie substrāta ar garu kātu, kas atrodas ķermeņa aborālajā, mutei pretējā pusē. Kāts sastāv no kaļķa posmiem un plātnītēm, kuras kustīgi savieno muskuļi. Pie dažiem posmiem ir kustīgi izaugumi (sari) jeb cirras. Ar kāta apakšējo posmu sariem jūras lilijas piestiprinās pie substrāta. Kopā ar kātu fosilās jūras liliju formas sasniedza pat 20 m garumu. Mūsdienās dzīvojošās sugas ir 1–2 m garas. Dažām jūras lilijām nav kāta, tās aktīvi pārvietojas. Tām ķermeņa aborālajā pusē ir plātnīte, uz kuras atrodas sakņsariņi. Ar tiem jūras lilijas piestiprinās pie substrāta. Dažām sugām sākumā ir kāts, bet vēlāk tas pie galotnes nolūst. Kāta pēdējais posms ar saru vainadziņu paliek pie jūras lilijas ķermeņa, veido centrālo plātnīti un pie substrāta piestiprinās ar šīs plātnītes sariem. Jūras lilijas var rāpot ar cirru palīdzību. Jūras liliju ķermeņa virspuses centrā atrodas mutes atvere. Atšķirībā no citiem adatādaiņiem, jūras lilijām mute ir vērsta uz augšu. No mutes iziet barības vads, kas pāriet neīstā kuņģī. Tas ir tieši saistīts ar zarnām. Zarnas veido loku, pagriežas uz augšu, un resnā zarna atveras anālajā atverē. Zarnas savienojas ar vairākiem aknu pievadiem. Blakus mutes atverei ir īpašs paugurs, uz kura atrodas anālā atvere, kas ir vērsta uz augšu. Jūras liliju ambulakrālo sistēmu veido ap muti esošs apmutes gredzens, no kura radiāli iziet piecas ar skropstiņām izklātas ambulakrālās rievas. Tās pāriet uz stariem un stiepjas pa to iekšējo virsmu. Rievās atrodas ambulakrālās kājiņas jeb taustekļi. Kājiņām nav piesūcekņu. Ar tām jūras lilijas elpo un satver barību; kājiņām ir arī taustes funkcijas. Jūras liliju ķermeņa virsmā ir daudz ūdens poru, kas saista ķermeņa dobumu ar apkārtējo ūdeni. Ambulakrālās sistēmas šķidrums pārvieto barības vielas organismā un pilda elpošanas un izvadsistēmas funkcijas. Jūras liliju nervu sistēmu veido orālā (ektoneirālā), hiponeirālā un aborālā (endoneirālā) daļa. No ektoneirālā apmutes gredzena iziet radiāli nervi, kas stiepjas pa ambulakrālajām rievām. Šī sistēma veic sensorās funkcijas. Ektoneirālās nervu sistēmas atrašanās ārējā epitēlijā ir klases primitīvisma pazīme. Hiponeirālā nervu sistēma ir izvietota nedaudz dziļāk, un no tās nervu gredzena iziet nervi uz zariem un pinnulām. Šie nervi kontrolē dzīvnieku kustības. Jūras lilijām ir spēcīgi attīstīta aborālā nervu sistēma. Tā aborālajā ķermeņa pusē veido nervu gredzenu, no kura radiāli nervi iziet uz stariem. Visas trīs nervu sistēmas ir cieši saistītas savā starpā. Jūras lilijām nav atsevišķas elpošanas un izvadsistēmas. Perihemālā sistēma ir vāji attīstīta un sastāv no gredzenkanāla un pieciem radiālajiem staru kanāliem. Jūras liliju celoms ir reducējies un daļēji aizaudzis ar irdeniem audiem. Pilnīgi nošķirts celoma nodalījums ir pieckameru sinuss. Jūras lilijas ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Gonādas atrodas pinnulās, un to sienu šūnas attīstās par olšūnām un spermatozoīdiem. Dzimumprodukti no pinnulām izkļūst caur īpašu plīsumu pinnulas sienā. Jūras lilijām ir ārējā apaugļošanās. Divpusēji simetriskie kāpuri brīvi peld planktonā. Kāpuri nebarojas un pārtiek no ķermenī esošā dzeltenuma krājuma. Pēc dažām dienām kāpuri piestiprinās pie substrāta, tiem attīstās kātiņi. Šajā laikā kāpuriem attīstās radiālā simetrija. Kāpuri pārvēršas par cistodejiem. Tiem attīstās stari, un bezkātainajām liliju sugām nokrīt kātiņš. Jūras lilijas spēj reģenerēt zaudētās ķermeņa daļas. 

Apakštipā krinozoji Crinozoa (Matsumoto, 1929) pašreiz zināmas aptuveni 300 fosilās ģintis un aptuveni 700 mūsdienās dzīvojošas sugas. 

Sākotnēji mūsdienās izmirusī adatādaiņu klase Paracrinoidea (Regnéll, 1945) bija iekļauta krinozoju apakštipā. Vēlāki pētījumi pierādīja to piederību mūsdienās izmirušajam adatādaiņu apakštipam – blastozojiem.

Jūras lilijas ir sāļūdens jūru iemītnieces. Tās ir izplatītas visās jūrās un okeānos, izņemot Baltijas un Melno jūru. Vairumam izmirušo krinozoju bija raksturīgs sēdošs dzīvesveids. Īpaši liela jūras liliju daudzveidība bija paleozoja ērā. Jūras lilijām visā to dzīves laikā vai kādā atsevišķā attīstības posmā ir sēdošs dzīvesveids. Jūras lilijas ir sastopamas no 100 m līdz 9 km dziļumam vietās, kur ir ūdens straume. Bezkātainās lilijas pieskaitāmas pie tipiskiem dziļūdens dzīvniekiem. Latvijas augšdevona nogulumos ir atrastas jūras liliju kātu pārakmeņotās daļas. 

Jūras lilijas pasīvi barojas ar detrīta daļiņām un sīkiem planktoniskajiem organismiem, kurus satver ar ambulakrālajiem taustekļiem. Barības daļiņas no ambulakrālajām rievām ar skropstiņu radīto straumi pārvieto mutē. Ar barību nabadzīgos apstākļos dzīvojošajām sugām ir garāki un sazarotāki stari. Noskaidrots, ka dažas ehinozoju (Echinozoa), jūras zvaigžņu (Asteroidea) un zivju (Pisces) sugas barojas ar jūras lilijām. Atrastas fosilijas, kas parāda gliemežu barošanos ar jūras liliju izdalījumiem. Atrastas arī fosilijas ar gliemežiem parazītiem. Tie izurbās caur jūras liliju apvalkam un barojās ar to iekšējiem orgāniem. Mūsdienās dažu sugu garneles (Decapoda, Caridea), omāri (Decapoda, Nephropidae) un zivis dzīvo starp jūras liliju stariem. Tur šie dzīvnieki atrod sev piemērotas paslēptuves un barību, kas saķeras jūras liliju taustekļos. Iespējams, daži dzīvnieki atbrīvo jūras lilijas no parazītiem. Viduslaikos jūras liliju fragmentus izmantoja rotaslietās. Mūsdienās jūras liliju fosilijas izmanto ģeoloģiskajā stratigrāfijā.