Parakrinoideji ir mūsdienās izmiruši jūru un okeānu iemītnieki. Tie bija savdabīgi, jūras lilijām ārēji līdzīgi bezmugurkaulnieki. Vairums no tiem piestiprinājās pie substrāta ar kātu. 

Parakrinoideju izcelsme un attīstība joprojām nav pilnībā skaidra. Parakrinoideji ir savdabīga grupa, un nav vienprātības par pazīmju kopumu, ko izmantot to noteikšanai. Bieži vien parakrinoideju taksonomijā ir izmantoti pieņēmumi, nevis kvantitatīvās filoģenētikas metodes. Iespējams, parakrinoideju priekšteči bija vienkārši, kustīgi, divpusēji simetriski dzīvnieki, kuri pielāgojās sēdošam dzīvesveidam, barojās ar filtrēšanas palīdzību un sekundāri attīstīja radiālo simetriju. Pašreiz uzskata, ka parakrinoideji ir monofilētiska grupa. 

Parakrinoideji bija divpusēji simetriski dzīvnieki. Tie piederēja pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Dīgļa attīstības laikā primārā mute (blastopora) pārveidojās par anālo atveri, bet mute veidojās vēlāk zarnu kanāla pretējā galā. Parakrinoidejiem bija no pārējiem adatādaiņiem atšķirīga morfoloģija. Tiem bija sfēriskas vai neregulāras, vai saplacinātas formas ķermenis (tēka). Parakrinoideju ķermeni klāja nelielas kalcija karbonāta plātnītes. Tās parasti bija izliektas, bet dažām sugām atrastas arī ieliektas plātnītes. Parakrinoidejiem mute bija novietota asimetriski un vērsta uz augšu. Ap mutes atveri atradās divas līdz piecas asimetriski vai gandrīz divpusēji simetriski novietotas ambulakrālās rievas un stari. Stari parasti bija ar pinnulām. Ambulakrālajām rievām bija tikai viena kalcija karbonāta plātnīšu rinda, brahiolas atradās tikai vienā pusē ambulakrālajai rievai. Pa ambulakrālajām rievām barības daļiņas no ūdens nonāca mutē. Parakrinoideju zarnu kanāls bija “U” veida formas, anālā atvere atradās blakus mutes atverei. Parakrinoideji ar kātu piestiprinājās pie substrāta. Kāts ārēji līdzinājās jūras liliju kātam. Iespējams, dažu sugu pārstāvji daļēji ierakās substrātā. Nav pilnībā noskaidrots, vai visām parakrinoideju sugām bija speciālas porveida elpošanas struktūras kalcija karbonāta plātnītēs. Dažām sugām elpošanas struktūras bija pāra, spraugveida un atradās uz ķermeņa virsmas plātnīšu malām. Parakrinoideju sugām, kurām nebija elpošanas struktūras, uz plātnītēm nebija atveres. Uzskata, ka tādas plātnītes bija pietiekami plānas, lai caur tām varētu notikt gāzu apmaiņa. Daļai parakrinoideju sugu ir atrastas hidroporas un gonoporas. Parakrinoideju kārtu pārstāvjiem bija atšķirīga tēkas morfoloģija. 

Klases Paracrinoidea (Regnéll, 1945) dzīvnieki mūsdienās ir izmiruši. 

Parakrinoideji bija seklu jūru iemītnieki, kas bija sastopami no apakšējā ordovika līdz apakšējam silūram. 

Parakrinoideji bija filtrētāji un barojās ar ūdenī esošajām organiskajām daļiņām un planktonu.