AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 17. janvārī
Jānis Taurēns

Kubas raķešu krīze

(angļu Cuban Missile Crisis, vācu Kubakrise, franču Crise des missiles de Cuba, krievu Кубинский ракетный кризис, Карибский кризис)
militāra un politiska Aukstā kara krīze 1962. gada oktobrī, ko izraisīja padomju kodolraķešu izvietošana Kubā un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) reakcija uz to

Saistītie šķirkļi

  • Apvienoto Nāciju Organizācija
  • Aukstais karš
  • Džons Ficdžeralds Kenedijs
  • Ņikita Hruščovs

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Iesaistīto valstu mērķi
  • 3.
    Norise
  • 4.
    Ilgtermiņa sekas
  • 5.
    Atspoguļojums kino
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Iesaistīto valstu mērķi
  • 3.
    Norise
  • 4.
    Ilgtermiņa sekas
  • 5.
    Atspoguļojums kino
Kopsavilkums

Pēc Kubas revolūcijas 1959. gadā saasinājās ASV un jaunā Kubas režīma attiecības. Jaunais režīms Fidela Kastro (Fidel Alejandro Castro Ruz) vadībā uzsāka tuvināšanos ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) un konfiscēja ASV aktīvus Kubā. PSRS centieni nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajā arēnā un Rietumu un naidīgās ASV un Kubas režīma attiecības noveda pie PSRS kodolraķešu izvietošanas Kubā. To klātbūtne savukārt bija cēlonis ASV diplomātiskiem un militāriem soļiem, kas saasināja starptautisko situāciju līdz pat kodolkara draudiem. Krīze tika noregulēta, izvedot padomju raķetes no Kubas pret atbilstošām ASV garantijām. Kubas raķešu krīze bija būtiska Aukstā kara sastāvdaļa, tai skaitā tā saistīta ar Aukstā kara kodolstratēģiju, kā arī PSRS un ASV sacensību Trešajā pasaulē. Kubas raķešu krīze bija visasākā Aukstā kara krīze.

Iesaistīto valstu mērķi

PSRS mērķis bija nostiprināt Kubas komunistiskā režīma drošību pret ASV draudiem un radīt apdraudējumu ar kodolieročiem ASV tiešā tuvumā. Kubas režīma politikas mērķis bija nodrošināt garantijas pret ASV intervences draudiem. ASV mērķis bija pārtraukt padomju kodolieroču klātbūtni Kubā.

Pēc ASV atbalstītā neveiksmīgā Kubas emigrantu iebrukuma Kubā 1961. gada aprīlī F. Kastro režīmu sāka satraukt garantijas pret ASV iebrukumu, tieša ASV karaspēka intervence beigtos ar Kubas sakāvi un F. Kastro režīma krišanu. Tomēr ideja par vidējā darbības rādiusa kodolraķešu izvietošanu piederēja tieši padomju līderim Ņikitam Hruščovam (Никита Сергеевич Хрущёв). PSKP Centrālkomitejas Prezidija locekļi un vadošie padomju diplomāti nebija pārliecināti par šāda kursa pareizību. Lēmums par raķešu izvietošanu tika pieņemts 1962. gada maija beigās. Kopš 1962. gada jūlija tika īstenota operācija “Anadira”, transportējot kodolraķetes R-12 un R-14, kas varēja sasniegt lielāko daļu ASV teritorijas, kā arī citu kara tehniku un karaspēka daļas uz Kubu. Pastiprinātu padomju tehnikas klātbūtni ASV pamanīja jau septembra sākumā.

Norise

14.10.1962. ASV izlūklidmašīnas U-2 konstatēja raķešu starta laukumu izbūvi Kubas teritorijā. Prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs (John Fitzgerald Kennedy) sasauca apspriedi ar galvenajiem militārajiem un politiskajiem padomniekiem (t. s. Izpildu komiteju, Executive Committee/ExComm, pilnais nosaukums Nacionālās drošības padomes Izpildu komiteja, Executive Committee of the National Security Council) Baltajā namā, lai apspriestu tālāko rīcību. Izskatot iespējamos variantus, tai skaitā militāru iebrukumu Kubā, un nesaņemot apmierinošas atbildes no PSRS, Dž. F. Kenedijs pieņēma lēmumu par Kubas blokādi. 22.10. Dž. F. Kenedijs uzstājās ar runu televīzijā, informējot sabiedrību par padomju raķetēm Kubā, pieprasot PSRS tās izvest un paziņoja par “karantīnu” pret Kubu, izvietojot ap Kubu ASV karaflotes kuģus, lai novērstu tālākas padomju militārās piegādes. Vienlaikus tika paaugstināta ASV spēku kaujas gatavība, pieļaujot iebrukumu Kubā un karu ar PSRS. Abu lielvalstu kara flotu sadursme tāpat kā iebrukums Kubā varētu novest pie kodolkara izcelšanās.

Kubas krīzes laikā bijušas daudzas slavenas epizodes, to vidū Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (United Nations Security Council) sēde 25.10., kurā ASV pārstāvis ANO Edlejs Stīvensons (Adlai Ewing Stevenson II) pēc konfrontācijas ar padomju pārstāvi Valerianu Zorinu (Валериан Александрович Зорин) lika ienest sēžu zālē plakātu ar raķešu starta laukumu fotogrāfijām.

Viena no problēmām bija komunikācijas trūkums starp Vašingtonu un Maskavu. Tiešas sarunas starp Dž. F. Kenediju un Ņ. Hruščovu nenotika. Vēl viena plaši zināma epizode bija kontakti starp PSRS Valsts drošības komitejas (Комитет государственной безопасности СССР) rezidentu PSRS vēstniecībā ASV Aleksandru Feklisovu (Александр Семёнович Феклисов) un amerikāņu televīzijas ABC žurnālistu Džonu Skali (John Alfred Scali). Nozīmīgas bija sarunas starp ASV prezidenta brāli un tieslietu ministru Robertu Kenediju (Robert Francis Kennedy) un PSRS vēstnieku ASV Anatoliju Dobriņinu (Анатолий Фёдорович Добрынин). Svarīga bija vēstījumu apmaiņa starp Vašingtonu un Maskavu. Krīze sasniedza kulmināciju ap 26.–27.10., kad likās, ka kodolkarš ir ļoti ticams.

Vissvarīgāko Ņ. Hruščova vēstījumu par kompromisu vienkārši pārraidīja Maskavas radio 27.10. no rīta pēc Vašingtonas, bet pēcpusdienā pēc Maskavas laika. Panāktais kompromiss noteica, ka padomju raķetes tiek izvestas no Kubas, ASV garantē, ka neveiks militāru uzbrukumu Kubai, slepens nosacījums paredzēja izvest ASV raķetes “Jupiter” no Turcijas teritorijas.

Krīze tiek vērtēta kā ASV diplomātijas sasniegums, mierīgiem līdzekļiem panākot padomju raķešu izvešanu un novēršot militāru konfrontāciju. Krīze iedragāja Ņ. Hruščova reputāciju un viņam PSRS tika “pārmesta riskēšana ar pasaules likteņiem”, atceļot viņu no partijas un valdības vadītāja amata 1964. gada oktobrī. Tika novērsti kodolkara draudi, pasaule Kubas krīzes laikā bija vistuvāk kodolkaram visa Aukstā kara periodā.

Ilgtermiņa sekas

Kubas krīze noveda pie 1963. gada memoranda par tiešas sakaru līnijas izveidi starp Vašingtonu un Maskavu. Tā sekmēja 1963. gada Maskavas Līguma par daļēju kodolizmēģinājumu aizliegumu (Partial Test Ban Treaty, pilnais nosaukums Līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu atmosfērā, kosmiskajā un zemūdens telpā, Treaty Banning Nuclear Weapon Tests in the Atmosphere, in Outer Space and Under Water) noslēgšanu un veicināja 20. gs. 60. gadu beigu un 70. gadu sākuma bruņojuma kontroles līgumu izstrādi un noslēgšanu. F. Kastro dibinātais Kubas režīms saglabājis varu līdz mūsdienām. Svarīga bija sapratne par diplomātijas un sakaru nozīmi un kodolkara bīstamību. PSRS vairs neuzdrošinājās mest tiešu izaicinājumu ASV.

Atspoguļojums kino

Kubas krīze no ASV skatpunkta attēlota režisora Entonija Peidža (Anthony Page) dokumentālajā televīzijas drāmā “Oktobra raķetes” (The Missiles of October, 1974), kas balstīta R. Kenedija memuāros. Kubas krīze no ASV administrācijas skatpunkta attēlota arī Rodžera Donaldsona (Roger Donaldson) spēlfilmā “Trīspadsmit dienas” (Thirteen days, 2000). Kubas krīze rādīta režisora Džona Kasara (Jon Cassar) televīzijas miniseriāla “Kenediji” (The Kennedys, 2011) 6. sērijā “Kubas raķetes” (Cuban Missiles).

Saistītie šķirkļi

  • Apvienoto Nāciju Organizācija
  • Aukstais karš
  • Džons Ficdžeralds Kenedijs
  • Ņikita Hruščovs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • ‘From the archives: Kennedy addresses the nation on Cuban Missile Crisis’, NBC News, 23.10.2019.
  • ‘Kubas raķešu krīze, 1962. gada oktobris’ (The Cuban Missile Crisis, October 1962), ASV Valsts departamenta (U.S. Department of State) tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Fursenko, A. and Naftali, T., “One Hell of a Gamble”: Khrushchev, Castro, and Kennedy, 1958–1964, New York, London, W. W. Norton & Co, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Gediss, Dž.L., Aukstais karš, Rīga, Atēna, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kennedy, R.F., Thirteen Days: A Memoir of the Cuban Missile Crisis, 2nd edn., New York, Norton, 1973.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kisindžers, H., Diplomātija, Rīga, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • May, E.R, and Zelikow, P. (eds.), The Kennedy Tapes: Inside the White House During the Cuban Missile Crisis, Cambridge, MA, London, Belknap Press of Harvard University Press, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Munton, D. and Welch, D., The Cuban Missile Crisis: A Concise History, 2nd edn, New York, Oxford University Press, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Taubmans, V., Hruščovs un viņa laikmets, Rīga, Atēna, 2003.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Jānis Taurēns "Kubas raķešu krīze". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Kubas-ra%C4%B7e%C5%A1u-kr%C4%ABze (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Kubas-ra%C4%B7e%C5%A1u-kr%C4%ABze

Šobrīd enciklopēdijā ir 5583 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana