Pēteris Miķelsons no 1922. gada ilgstoši bija Latvijas armijas Artilērijas laboratorijas priekšnieks, 15 gadus vadot artilērijas kaujas vielu testēšanu, izstrādi un pielāgošanu Latvijas apstākļiem un iespējām.

Dzimis māju saimnieka Andrieva un Edes (dzimusi Milgrāve) Miķelsonu ģimenē. Kristīts Ļaudonas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Beidzis Sāvienas pagasta skolu. 09.1897.–06.1901. mācījās un beidza Artilērijas pirotehnisko skolu (Пиротехническая артиллерийская школа) Pēterburgā. Karadienesta laikā 05.1904. kā eksternis beidzis Polockas kadetu korpusu (Полоцкий кадетский корпус). 03.–05.1907. kā eksternis nokārtoja virsnieka zināšanu pārbaudījumus Mihaila Artilērijas karaskolā (Михайловское артиллерийское училище) Pēterburgā.

Precējies 06.1909. ar Ievu Univeru, dēli Zigurds (pēc kara inženieris Kanādā), Juris Atis (pēc kara Austrālijā).

14.09.1897. brīvprātīgi iestājās dienestā Krievijas armijā, pēc pirotehniskās skolas beigšanas no 17.06.1901. bija II šķiras oberfeierverkers Daugavpils cietokšņa artilērijā. No 12.1901. dienēja cietokšņa laboratorijā. 03.–05.1904. piekomandēts Polockas kadetu korpusam (gala pārbaudījuma kārtošana). 10.1904. iepazīšanas nolūkā ar artilērijas ierindas dienestu piekomandēts 1. aplenkuma artilērijas pulkam Daugavpilī, 10.01.1906. – Liepājas cietokšņa artilērijai. Podporučiks (29.06.1907.; pēc pārbaudījuma). Dienējis Daugavgrīvas cietokšņa artilērijā, no 05.07.1907. bija 3. rotas jaunākais, no 12.08.1907. – vecākais virsnieks. 09.1907. iecelts arī par zaldātu veikala pārzini, bet 03.1908. – arī par apmācītāju mācību komandā. No 09.1908. – cietokšņa pārvaldes saimniecības daļas adjutants, 02.1910. uzlikta arī cietokšņa apbruņošanas komisijas darbveža pienākumu pildīšana. Poručiks (04.1909.). No 07.1911. artilērijas peldlīdzekļu pārzinis, atstājot adjutanta amatā. Štābkapteinis (04.1913.). 09.1913. iecelts arī par darba komandas priekšnieku, atstājot adjutanta amatā. No 29.06.1914. 6 collu lielgabalu krasta baterijas komandieris. Pirmā pasaules kara laikā 01.1915. pārcelts uz Pētera Lielā (Пётр Великий) jūras cietokšņa artilēriju Rēvelē (tagad Tallina), cietokšņa 1. artilērijas pulka rotas, no 14.02.1915. – 2. artilērijas pulka bataljona komandieris. No 14.07.1915. – pulka štāba Apmācības, tehniskās un mobilizācijas daļas priekšnieks, 07.–08.1915. komandējumā Petrogradā japāņu lielgabalu un haubiču pieņemšanai. Kapteinis (12.08.1916.; par priekšzīmīgu dienestu). No 15.12.1915. – 6 collu haubiču baterijas komandieris, no 16.01.1917. bija 2. artilērijas pulka saimniecības priekšnieks. 28.01.1918. pēc armijas sabrukuma atvaļināts, dzīvoja ar ģimeni Korsuņā, dzelzceļa stacijā (tagad Korsuņa-Ševčenkovska Ukrainā). 12.08.1918. brīvprātīgi iestājās Ukrainas hetmaņa valsts armijā, Galvenajā artilērijas pārvaldē, Artilērijas tehniskās komitejas vecākais darbvedis. Apakšpulkvedis (02.12.1918.). No 11.12.1918. Inspekcijas nodaļas priekšnieks. Pēc hetmaņa varas gāšanas no 14.12.1918. pārgāja Ukrainas Tautas Republikas dienestā, paliekot iepriekšējā amatā. No 25.05.1919. pārvaldes Administratīvi-Organizatoriskās daļas priekšnieks. 01.01.1920. atvaļināts saistībā ar Artilērijas pārvaldes izformēšanu, bet 25.04.1920. saistībā ar poļu-ukraiņu karaspēka ofensīvu Ukrainā atkal mobilizēts Ukrainas Tautas Republikas armijā, iedalīts Galvenās artilērijas pārvaldes rezervē. No 07.07.1920. pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieks. Pulkvedis (16.10.1921.). 16.09.1921. ukraiņu internēto vienību nometnēs Polijā atvaļināts. 01.12.1921. atgriezies Latvijā.

No 13.01.1922. Latvijas armijā (kapteinis), Kara mehāniskās darbnīcas (08.04.1922. pārdēvētas par Arsenālu) saimniecības daļas priekšnieks Rīgā. No 24.11.1922. armijas Artilērijas laboratorijas priekšnieka vietas izpildītājs Liepājā Bruņošanās pārvaldes pakļautībā. 11.02.1924. apstiprināts amatā. Pulkvedis-leitnants (31.03.1923.), pulkvedis (11.11.1929.). 01.05.1933. laboratorija pārgāja jaunizveidotās Apgādes pārvaldes pakļautībā. 22.03.1937. atvaļināts saistībā ar dienesta pakāpei pieļaujamā maksimālā vecuma sasniegšanu. 06.08.1937. izteikta Apgādes pārvaldes priekšnieka pateicība par dienestu, sakārtojot laboratorijas darbību un “nostādot vajadzīgajā tehniskajā augstumā” (P. Miķelsons laboratoriju saņēma pārpildītu ar nederīgu un bīstamu munīciju). Jau dienesta laikā bija Liepājas pulvera fabrikas līdzīpašnieks un vadītājs Klaipēdas ielā.

Pēc padomju okupācijas no 06.1940. Liepājas pulvera fabrikas apgādes aģents. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 07.1941. Rīgas pilsētas dzīvokļu ekspluatācijas direkcijas namu pārvaldnieks, vēlāk 10. rajona inspektors. 1942.–1943. gadā bijis saimniecības kameras referents. No 1944. gada ar dzīvesbiedri bēgļu gaitās Vācijā, vēlāk trimdā Adelaidē. Strādāja fabrikā, no 1955. gada pensijā. Darbojās organizācijā “Daugavas Vanagi”.

Par dienesta nopelniem Krievijas armijā P. Miķelsons apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira), Svētās Annas ordeni (III šķira), par dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira), Aizsargu Nopelnu krustu.