Demokrātiskā centra partija (DCP) tika dibināta neilgi pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas. Partija kā politiskais spēks piedalījās 5. Saeimas vēlēšanās, iegūstot piecus deputāta mandātus, tomēr pastāvēja salīdzinoši neilgu laiku, jo trīs gadus pēc partijas dibināšanas, 1995. gada 29. aprīlī, tā apvienojās ar politisko partiju “Saimnieks”, un Latvijas partiju sistēmā izveidojās jauna partija – Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

DCP savā nostājā pozicionējās kā liberāli demokrātiska partija, izceļot idejiskās vērtības – indivīda brīvību, vairākpartiju demokrātiju un parlamentārismu, privātīpašumu un tirgus ekonomiku. Politiskā partija ir pieskaitāma pie centriskiem politiskiem spēkiem. Saskaņā ar partijas programmu un statūtiem partijas pamatmērķis bija veidot Latviju par demokrātisku, tiesisku valsti, veicināt tautsaimniecības attīstību, iedzīvotāju labklājību un kultūras uzplaukumu. Šis mērķis arī pēc apvienošanās ar citām partijām palika nemainīgs. Savas pastāvēšanas īsajā laikā atbilstoši partijas programmai un statūtiem tā iestājās par nepieciešamību turpināt Latvijas Republikas iedibinātās demokrātiskās un parlamentārās tradīcijas, stiprinot atjaunoto 1922. gada Satversmi ar pasaules demokrātisko valstu pieredzi.

Partija veidojās kā Latvijas Republikas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju brīvprātīga apvienība ar nosaukumu “Demokrātiskā centra partija”, ko tie izveidoja uz politisko mērķu kopības pamata. Neilgi pirms partijas dibināšanas kongresa 1992. gada 8. oktobrī tika organizēta Rīgas konference, kuras mērķis bija pilnveidot partijas statūtu un programmas projektu. 1992. gada 17. oktobrī Rīgā, Dailes teātrī, notika DCP dibināšanas kongress, kurā piedalījās jaunās partijas biedri, viesi un preses pārstāvji (kopskaitā 213 cilvēku). Par partijas dibināšanu balsoja 89 cilvēki, bet viens cilvēks atturējās. Partija tās dibināšanas dienā saņēma arī vairākus apsveikumus, tai skaitā, piemēram, no Latvijas Pensionāru federācijas. Partija, kas sevi pozicionēja kā starpkaru Latvijā pastāvošās partijas “Demokrātiskais centrs” idejisko pēcteci, guva vēlētāju atbalstu un iekļuva 5. Saeimā ar piecām deputātu vietām. Partijas 3. kongresā 1993. gada 16. oktobrī izskanēja aicinājums no partijas nosaukuma svītrot vārdu “centra”, jo tas sašaurinot interesi par partiju un līdzdalību tajā. 1995. gada 25. martā partijas 5. ārkārtas kongresā tās biedri lēma par Demokrātiskās partijas  apvienošanos ar partiju “Saimnieks” un Republikāņu partiju. Tā paša gada 29. aprīlī Rīgā, Dailes teātrī, notika partiju apvienošanās kongress.

Partijas pārvaldi veidoja institūcijas, kuras tika ievēlētas partijas kongresā. DCP vadošās institūcijas bija partijas kongress, dome, valde un revīzijas komisija. Kongress bija augstākais DCP lēmējorgāns, savukārt dome (kas sastāvēja no 25 locekļiem) bija galvenais lēmējorgāns kongresu starplaikā. Vienlaikus atbilstoši statūtiem partija paredzēja iespēju, ka var tikt veidotas atbalstītāju grupas, klubi, fondi, dāmu komitejas, jaunatnes demokrātiskās organizācijas u. c., kuru izveidei nebija obligāti nepieciešams partijas lēmums. Organizatoriskā struktūra atspoguļoja centrāli koordinētu un salīdzinoši vertikāli strukturētu pārvaldes modeli, kas bija raksturīgs daudzām 20. gs. 90. gadu partijām Latvijā. Par pirmo partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Ints Cālītis, kurš šo amatu saglabāja līdz 1993. gada 16. oktobrim, kad notika partijas 3. kongress. Viņu amatā nomainīja Juris Celmiņš, kurš šo amatu ieņēma līdz partijas saplūšanai ar partiju “Saimnieks”.

Par partijas biedriem varēja kļūt Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri bija sasnieguši 18 gadu vecumu un atzina un ievēroja partijas programmu un statūtus. Jaunos biedrus partijā uzņēma ar nodaļu kopsapulces vai valdes lēmumu, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu un vismaz viena partijas biedra rekomendāciju. Partijas biedru rindās bija aptuveni 300 biedru. DCP sekretariāts atradās Rīgā, Vaļņu ielā 9. Lai arī pamatā partijas darbība bija fokusēta Rīgā, partijai bija arī atsevišķas reģionālās nodaļas ārpus galvaspilsētas, piemēram, Cēsīs, Jelgavā un Jūrmalā. 

Ņemot vērā, ka partija tika dibināta neilgi pirms 5. Saeimas vēlēšanām, kas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā, tā jau aktīvi uzsāka gatavošanos dalībai parlamenta vēlēšanās ar mērķi tikt ievēlētai, ko tai arī izdevās sasniegt, iegūstot piecus mandātus jaunajā Saeimas sastāvā. Savukārt 6. Saeimas vēlēšanās partija piedalījās jau jaunā veidolā kā Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

DCP aktīvi piedalījās arī pašvaldību vēlēšanās, kur tā ieguva pārstāvniecību atsevišķās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā. Partija izmantoja savu nacionālā līmeņa atpazīstamību pēc 5. Saeimas vēlēšanām, lai stiprinātu lokālo pārstāvniecību reģionos.

Avots: Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati (apkopojumā iekļautas tikai pašvaldības, kurās partija ir ieguvusi pārstāvniecību, t. i., vismaz vienu deputāta vietu).

Partija savās rindās apvienoja dažādu nozaru pārstāvjus, kas aktīvi darbojās partijā jau kopš pirmās dienas. Pie redzamākajiem partijas līderiem ir pieskaitāmi, piemēram, elektrotehniķis, partijas priekšsēdētājs un loceklis I. Cālītis (latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, vēlāk vairāku Saeimas sasaukumu deputāts); pedagogs J. Celmiņš (partijas valdes priekšsēdētājs un loceklis); inženierzinātņu doktors, ekonomisko reformu ministrs Aivars Kreituss (5. Saeimas deputāts, partijas valdes loceklis); jurists Ilmārs Bišers (partijas valdes loceklis); jurists Jānis Škapars (Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, bijušais Latvijas Tautas frontes valdes un domes loceklis ); Kārlis Leiškalns (5. Saeimas deputāts) u. c.

Partijai bija savs laikraksts – DCP izdevums “Domas” (tika izdots aptuveni reizi mēnesī sadarbībā ar laikrakstu “Neatkarīgā Cīņa”, atbildīgais par izdevumu Vilis Seleckis). Laikraksta 1. numurs iznāca 1993. gada 26. februārī, un tas turpināja iznākt līdz līdz 1994. gada 14. jūnijam. Laikrakstā tika sniegta informācija par aktualitātēm politikā, norisēm partijas dzīvē, tās biedriem u. c.