Jānis Grosvalds bija Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku un Latvijas Neatkarības kara kauju pieredzes bagāts virsnieks. J. Grosvalds Latvijas armijā ieņēma vidējā posma komandiera amatus kājnieku pulkos, karjeras izaugsmi noslēdzot ar pulka komandiera palīga amatu. Tālākās karjeras iespējas, līdzīgi daudziem citiem, izslēdza saslimšana.

Dzimis māju rentnieka, krodznieka Jāņa un Marijas, dzimušas Mucenieces, Grosvaldu 10 bērnu ģimenē. Kristīts Āraišu evaņģēliski luteriskajā draudzē. Bērnībā ģimene pārcēlusies uz iegādātajiem Cēsu pagasta Lazdiņiem. Beidzis Cēsu pilsētas skolu. 14.06.–22.10.1916. mācījās un beidza Saratovas kājnieku praporščiku sagatavošanas skolu (Саратовская школа подготовки прапорщиков пехоты). 16.02.–07.08.1923. mācījās un beidza Latvijas armijas vecāko virsnieku kursus, 27.11.1929.–01.11.1930. – 8 mēnešu virsnieku augstākos kursus.

12.1929. precējies ar Martu Spalviņu (mirusi dažus mēnešus pēc J. Grosvalda), meita Ilze (mirusi nepilna gada vecumā).

Pēc pilsētas skolas beigšanas nodarbojies ar zemkopību pie vecākiem Cēsu pagasta Pileniešu Lazdiņos, bija piena ražošanas pārraugs latviešu kolonijā Vitebskas guberņā, Baltkrievijā. Pirmā pasaules kara laikā 14.08.1915. Rīgā brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, bija 3. rotas strēlnieks, no 14.11.1915. – jaunākais unteroficieris. 11.1915. apšaudē tika viegli ievainots. No 14.06.1916. sakarā ar paredzēto nosūtīšanu uz karaskolu tika nosūtīts mēnesi komandējumā Vitebskas savvaļnieku komandā. Pēc praporščiku sagatavošanas skolas beigšanas no 22.10.1916. bija virsnieks (praporščiks) Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā (no decembra – pulks), pēc ierašanās – jaunākais virsnieks 8. rotā. 29.01.1917. komandēts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku frontē, no 01.02.1917. bija 3. rotas jaunākais virsnieks. Podporučiks (02.06.1917.), poručiks (03.10.1917.). Pēc lielinieku režīma nodibināšanas disciplīnas sabrukuma laikā armijā 30.11.1917. komandēts 12. armijas artilērijas inspektora rīcībā. No 01.12.1917. virsnieks 17. vieglās artilērijas divizionā, diviziona komandas priekšnieks, no 19.01.1918. – diviziona adjutants. 20.02.1918. no armijas atvaļināts Pleskavā. 23.02. Pleskavā ienāca Vācijas armija, pēc mēneša no tās iestādēm saņēma atļauju atgriezties Vidzemē. No 29.03. dzīvoja vecāku mājās Cēsu pagasta Lazdiņos, nodarbojās ar zemkopību.

20.11.1918. iestājās Latvijas Pagaidu valdības dienestā, Cēsu rotā. No 10.12. piekomandēts pie Cēsu apriņķa priekšnieka, bija Cēsu milicijas prefekts. 18.12. iecelts par Cēsu pilsētas policijas priekšnieku. 23.12., Cēsīs ienākot Sarkanajai armijai, devās uz Rīgu, no turienes – uz Liepāju. 04.02.1919. Liepājā izsludinātās virsnieku mobilizācijas gaitā Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos iedalīts 1. Latviešu atsevišķā bataljona 2. Cēsu rotā (virsleitnants). 31.03.1919. rota pārformēta par 1. Latviešu atsevišķās brigādes 2. Cēsu bataljonu. 15.04.1919. apstiprināts par posma komandieri. 22.05.1919. uzbrukumā nocietinātajai Slokas-Asaru līnijai, neskatoties uz spēcīgu ienaidnieka šauteņu, ložmetēju un lielgabalu uguni, ar savu vadu pirmais sasniedza drāšu žogu un pāri tam ielauzās pretinieka līnijā, panākot ienaidnieka atkāpšanos (par to 11.1921. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 13.06.1919. Rīgā rota iekļauta 4. atsevišķajā bataljonā, 1. rotas komandieris. 22.06. uzsāka Piebalgas bataljona formēšanu Vējavā un Vecpiebalgā, 08.08.1919. bataljons iekļauts 2. Ventspils kājnieku pulkā (3. bataljona komandieris). 15.09.1919. slimības dēļ evakuācijā Latvijas Kara slimnīcā Rīgā, pēc tam atgriezās pulkā. Kapteinis (06.12.1919.; par kaujas nopelniem). Piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Latgales frontē. Pulkvedis-leitnants (09.03.1920.; par kaujas nopelniem 01.1920. Latgales frontē). 24.04.–10.05. un vēl vairākkārt pulka komandiera vietas izpildītājs. Pēc Neatkarības kara noslēguma pulks novietots Liepājas garnizonā. No 20.05.1922. bija 1. bataljona komandieris, no 05.08.1924. – saimniecības priekšnieks 3. Jelgavas kājnieku pulkā Jelgavā. 30.06.1925. iecelts par 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandiera palīgu Rēzeknē, 17.05.1927. par 10. Aizputes kājnieku pulka komandiera palīgu Daugavpilī. Pulkvedis (18.11.1928.). No 15.03.1931. bija 3. Jelgavas kājnieku pulka komandiera palīgs Jelgavā. 1925.–1929. gadā darbojās Pulkveža Brieža fondā. Miris Rīgas Kara slimnīcā pēc ilgstošas slimības. Izvadīšanā no Rīgas Kara slimnīcas kapličas piedalījās armijas vadība.

Par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā J. Grosvalds apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira), Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu.