Grīšļu dzimta ar aptuveni 90 ģintīm un 5500 sugām ir trešā lielākā viendīgļlapju klasē. Grīšļu dzimtas sugas ir dominējošas mitrājos, tās ir izplatītas visā pasaulē, bet izplatības centrs ir Ziemeļu puslodes mērenā un vēsā josla.

Ezera meldrs ir sastopams galvenokārt saldūdeņos, dziļumā līdz aptuveni 1,5 m. Tas veido audzes upju, ezeru un citu ūdenstilpju piekrastēs. Eiropā suga sastopama gandrīz visās valstīs, izplatīta no Eiropas reģiona līdz Ķīnai, Mongolijai, Japānai, kā arī Āfrikas dienvidu daļā.

Grīšļu dzimta veidojusies vēlajā krīta periodā pirms vairāk nekā 65 miljoniem gadu. Savukārt meldru ģints sugu fosilās paliekas atrastas no paleogēna perioda beigām un neogēna perioda. Ezera meldri bija sastopami Latvijā jau kopš akmens laikmeta, to makroatliekas atrastas, piemēram, analizējot paraugus no akmens laikmeta apmetnēm netālu no Lubāna ezera.

Eiropā ezera meldrs sastopams gandrīz visās valstīs. Tas izplatīts no Eiropas reģiona līdz Ķīnai, Mongolijai, Japānai, kā arī Āfrikas dienvidu daļā. Ziemeļamerikā sastopamas radnieciskas meldru sugas.

Ezera meldrs ir daudzgadīgs ūdensaugs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Galvenajām saknēm, kas ir taisnas un spēj iesakņoties dziļi ūdentilpes gutnē, attīstās ložņājošas, bārkstveidīgas piesaknes, kas veido blīvu sakneņu paklāju grunts slāņa virspusē. Šai sugai raksturīga heterofilija – augam, atkarībā no apstākļiem, attīstās virsūdens un/vai zemūdens lapas. Tumši zaļie, apaļie virsūdens stublāji sasniedz 1–2,5 m garumu, savukārt zemūdens lapas ir gaiši zaļas, plānas un lentveida. Virsūdens stublāji attīstās galvenokārt seklākos ūdeņos, savukārt zemūdens lapas – dziļākos ūdeņos, bet to attīstībai nepieciešama laba ūdens caurredzamība. Uz virsūdens stublājiem veidojas skrajas ziedkopas ar dažāda garuma zariem. To galos ir sarkanbrūnas vārpiņas, kurās pēc noziedēšanas attīstās apmēram 3 mm gari augļi. 

Ezera meldrs bieži sastopams ezeros un upēs, skrajās līdz blīvās audzēs piekrastēs un seklāku ūdenstilpju vidusdaļā. Blīvākas audzes veidojas barības vielām bagātos ūdeņos. Labi attīstītā sakņu sistēma ļauj ezera meldriem nostiprināties gan ūdenstilpēs ar dūņainu gultni, gan arī vietās, kur grunts sastāvā dominē grants, oļi un akmeņi. Suga izplatās gan ar sēklām (piemēram, ar ūdensputnu palīdzību), gan veģetatīvi – ar sakneņiem. Raksturīgi, ka seklās ūdentilpēs ezera meldri veido apļveida audzes, jo ložņājošie sakneņi pamazām paplašina audzi uz visām pusēm, ja to neierobežo ūdens dziļums.

Ezera meldrs ir bieži izplatīta suga Latvijā un Eiropā. Tās populācija ir stabila. Latvijā ezera meldra izplatība pēdējās desmitgadēs pieaugusi strauji tekošās upēs ar granšainu, akmeņainu gultni. Suga netiek uzskatīta par apdraudētu.

Atbilstoši Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) kritērijiem ezera meldrs atzīts par neapdraudētu sugu (Least Concern, LC). Suga nav indīga. Ezera meldrs introducēts Bangladešā un Haiti.

Ezera meldrs ir viena no upju un ezeru indikatorsugām, kuras sastopamības pakāpe liecina par ekoloģisko kvalitāti ūdenstilpē. Suga nav jutīga pret augstu barības vielu koncentrāciju ūdenī, tomēr blīvas ezera meldra audzes liecina, ka ekoloģiskā kvalitāte ūdenstilpē ir vidēja. Ezera meldra audzes nodrošina dzīvotnes un barību zivīm, kā arī vairākām ar ūdeņiem saistītām kukaiņu sugām.

Ezera meldrs un tam radnieciskās sugas gan senatnē, gan mūsdienās plaši izmantotas dažādu mājsaimniecības priekšmetu (piemēram, grozu, paklāju un krēslu) izgatavošanai. Svaigus vai termāli apstrādātus sakņu dzinumus iespējams izmantot pārtikā. Mūsdienās tā ir viena no ūdensaugu sugām, ko iesaka izmantot krastu nostiprināšanai, fitoremediācijai piesārņotās ūdenstilpēs un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

Ezera meldru izmanto arī kā dekoratīvu augu dīķos parkos un dārzos.

Ezera meldrs veido hibrīdsugu ar zilgano meldru Scirpus tabernaemontani C.C.Gmel. Palla – S. x flevensis (D. Bakker) Lansdown & Rumsey, kā arī hibrīdsugu ar Eiropas un Āzijas dienvidu daļā sastopamo meldru sugu Scirpus triqueter L. – S. x carinatus (Sm.) Palla.

Ezera meldra šķirnes tiek selekcionētas audzēšanai dīķos.

Ezera meldrs ir viens no biežāk sastopamajiem ūdensaugiem dažāda veida ūdenstilpēs. Tas aug barības vielām nabadzīgos līdz stipri eitrofos ūdeņos. Šī ir viena no virsūdens ūdensaugu sugām, kas veido blīvas audzes upju straujtecēs. Lai saglabātu straujteču biotopus, kas ir nozīmīgi zivju un ūdens bezmugurkaulnieku sugām, ezera meldrus pļauj ar rokas instrumentiem vai traktortehniku un nopļautos augus izvāc no upēm. Ar traktortehniku tiek uzirdināta arī gultne, lai izņemtu augu sakņu sistēmu.