Kopsavilkums
Eokrinoideji, iespējams, ir blastozoju priekšteči ar neregulāru vai piecstarainu simetriju. Eokrinoideji bija filtrētāji, siltu, seklu jūru iemītnieki ar sēdošu dzīvesveidu.
eokrinoideji
eokrinoideju klase (classis Eocrinoidea) pieder pie blastozoju apakštipa (subphylum Blastozoa), adatādaiņu tipa (phylum Echinodermata), otrmutnieku apakšnodalījuma (subcladus Deuterostomia), divpusēji simetrisko dzīvnieku nodalījuma (cladus Bilateria), daudzšūnu dzīvnieku apakšvalsts (subregnum Eumetazoa), dzīvnieku valsts (regnum Animalia), eikariotu impērijas (dominium Eukaryota), neomūru virsimpērijas (superdominium Neomura)
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Eokrinoideju izcelšanās un evolūcija
Eokrinoideji bija senākie no zināmajiem adatādaiņiem. Tiem bija kāts, ar ko piestiprināties pie substrāta, un brahiolas. Uzskata, ka eokrinoideji attīstījās no primitīviem adatādaiņu priekštečiem, kas bija vienkārši, kustīgi, divpusēji simetriski dzīvnieki. Tiem vēl nebija tipiskās piecstarainās simetrijas, kas sekundāri attīstījās vēlāk. Iespējams, blastozoji ir cēlušies no eokrinoidejiem. Eokrinoideji pēc savas morfoloģiskās uzbūves visvairāk līdzinās jūras lodītēm (Cystoidea). Tomēr tēkas poru trūkums neļauj tos apvienot ar jūras lodītēm.
Eokrinoideju vispārīgs raksturojums
Eokrinoideji pieder pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Dīgļa attīstības laikā primārā mute (blastopora) tiem pārveidojas par anālo atveri, bet mute veidojas vēlāk zarnu trakta pretējā galā. Eokrinoidejiem bija salīdzinoši vienkārša, bet daudzveidīga uzbūve, kas atspoguļoja pārejas posmus šo dzīvnieku evolūcijā. Eokrinoideju ķermenim (tēkai) bija ovāla, konusveida vai vāzes forma, un to klāja kalcija karbonāta plātnītes. Primitīvākajiem eokrinoidejiem plātnītes bija daudz, sīkas un izkārtotas haotiski. Augstāk attīstītajiem eokrinoidejiem plātnīšu skaits nebija liels, un tās bija izkārtotas joslās vai daļēji radiāli. Eokrinoidejiem nebija tēkas poru. Parasti bija raksturīga piecstarainā simetrija, bet bieži tā nebija skaidri izteikta. Ķermeņa orālās puses centrā atradās centrālais laukums ar mutes atveri, kas bija vērsta uz augšu. No mutes atveres pa ķermeņa virsmu stiepās piecas barības (ambulakrālās) rievas. Ap muti atradās sīki, smalki izaugumi – brahiolas –, ar kurām dzīvnieki no ūdens uztvēra barības daļiņas un novadīja tās pa ambulakrālajām rievām uz muti. Brahiolas nebija īsti stari, jo tajās neturpinājās ķermeņa dobums. No mutes atgāja īss zarnu trakts, kas beidzās ar anālo atveri. Netālu no orālā laukuma atradās anālais laukums ar anālo atveri. Šo atveri sedza nelielas trīsstūrveida kalcija karbonāta plātnītes. Eokrinoidejiem ķermeņa dobuma uzbūve bija vienkārša. Tiem bija primitīva ambulakrālā sistēma, kas piedalījās barošanās procesā un nodrošināja kustības. Dažām eokrinoideju sugām uz tēkas bija hidroporas un gonoporas – nelielas atveres, kas saistītas ar dzimumdziedzeriem. Ar kātu eokrinoideji piestiprinājās pie substrāta. Primitīvākajām sugām kāts bija ķermeņa aborālās puses pagarināts izaugums, ko klāja daudzas sīkas kalcija karbonāta plātnītes. Attīstītākajiem eokrinoidejiem kāts beidzās ar disku, ko klāj plātnītes, vai sastāvēja no atsevišķiem posmiem un liela kanāla kāta centrā. Dažām sugām kātiņš bija reducējies.
Eokrinoideju sistemātika
Eokrinoideju klases Eocrinoidea (Jaekel, 1899) dzīvnieki mūsdienās ir izmiruši.
| Kārta | Dzimta | Ģints |
| Ascocystida (Haeckel, 1896) | Ridersiidae (Jell, Burrett, Banks, 1985) | Ridersia (Jell, Burrett, Banks, 1985) |
| Ascocystitidae | Ascocystites (Barrande, 1887) | |
| Cambrocrinus (Orlowski, 1968) | ||
| Eocystites (Hartt, 1868) | ||
| Eustypocystis (Sprinkle, 1973) | ||
| Nolichuckia (Sprinkle, 1973) | ||
| Pareocrinus (Yakovlev, 1956) | ||
| Gogiida (Broadhead, 1982) | Ampheristocystidae (Frest, 2005) | Ampheristocystis (Frest, 2005) |
| Eocrinidae (Jaekel, 1918) | Compsocrinus (Miller, 1883) | |
| Globoeocrinus (Zhao, Parsley, Jin, 2008) | ||
| Guizhoueocrinus (Zhao, Parsley, Peng, 2007) | ||
| Sinoeocrinus (Zhao, Huang, Gong, 1994) | ||
| Acanthocystites (Barrande, 1887) | ||
| Akadocrinus (Prokop, 1962) | ||
| Alanisicystis (Ubaghs, Vizcaïno, 1991) | ||
| Gogia (Walcott, 1917) | ||
| Paragogia (Zhao, Huang, Gong, 1994) | ||
| Lichenoididae (Jaekel, 1918) | Lichenoides (Barrande, 1846) | |
| Lyracystidae (Sprinkle, Collins, 2006) | Balangicystis (Parsley, Zhao, 2006) | |
| Lyracystis (Sprinkle, Collins, 2006) | ||
| Palaeocystitidae (Ubaghs, 1967) | Bromidocystis (Sprinkle, 1982) | |
| Palaeocystites (Billings, 1858) | ||
| Rhopalocystidae (Ubaghs, 1967) | Rhopalocystis (Ubaghs, 1963) | |
| Schuchertocystidae (Bassler, 1950) | Schuchertocystis | |
| Turbanicystidae (Parsley, Zhao, 2010) | Turbanicystis (Parsley, Zhao, 2010) | |
| Imbricata (Sprinkle, 1973) | Felbabkacystidae (Nardin et al., 2017) | Felbabkacystis (Nardin et al., 2017) |
| Lepidocystidae (Durham, 1967) | Kinzercystis (Sprinkle, 1973) | |
| Lepidocystis (Foerste, 1938) | ||
| Sibirecystis (Rozhnov, Fedorov, 1992) | ||
| Tanchacystis (Rozhnov, Fedorov, 1992) | ||
| Vyscystis (Fatka, Kordule, 1990) | ||
| Sinoeocrinidae (Zhao, Huang, Gong, 1994) | Sinoeocrinus (Zhao, Huang, Gong, 1994) | |
| Trachelocrinida (Sumrall et al., 1997) | Columbocystidae (Bassler, 1950) | Balantiocystis (Chauvel, 1966) |
| Columbocystis (Bassler, 1950) | ||
| Springerocystis (Bassler, 1950) | ||
| Cryptocrinitidae (Bassler, 1938) | Cigara (Barrande, 1887) | |
| Cryptocrinites (von Buch, 1840) | ||
| Cymbionites (Whitehouse, 1941) | ||
| Foerstecystis (Bassler, 1950) | ||
| Luhocrinus (Prokop, Fatka, 1985) | ||
| Marjumicystis (Ubaghs, Robison, 1988) | ||
| Paracryptocrinites (Rozhnov, Fedorov, 2001) | ||
| Peridionites (Whitehouse, 1941) | ||
| Ubaghsicystis (Gil Cid, Dominguez, 2002) | ||
| Heckerocrinidae (Doweld, 2012) | Heckerocrinus (Doweld, 2012) | |
| Trachelocrinidae (Sprinkle, 1973) | Trachelocrinus (Ulrich, 1929) | |
| Eocrinoidea incertae sedis |
Eokrinoideju sastopamība
Eokrinoideji bija sastopami no kembrija perioda sākuma līdz silūra perioda beigām pirms 540–420 miljoniem gadu siltās, seklās jūrās. Kembrija periodā tie bija plaši izplatīti adatādaiņi. Eokrinoidejiem bija sēdošs dzīvesveids, bet dažas sugas ar kātiņa palīdzību, iespējams, varēja pārvietoties. To fosilijas visvairāk atrastas Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Latvijā eokrinoideju fosilijas atrod ļoti reti.
Eokrinoideju nozīme
Eokrinoideji bija filtrētāji, barojās ar organiskajām daļiņām un planktonu un piedalījās barības vielu apritē okeānos. Tie ir vieni no agrākajiem adatādaiņiem un palīdz izprast blastozoju evolūciju, parāda pāreju no neregulāras ķermeņa simetrijas uz piecstaraino simetriju. Eokrinoideju fosilijas izmanto stratigrāfijā.
Ineta Salmane "Eokrinoideji". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-eokrinoideji (skatīts 29.04.2026)