Sandis Prūsis ir viens no ievērojamākajiem Latvijas bobsleja pilotiem un treneriem. Bijis četru ziemas olimpisko spēļu dalībnieks, Eiropas čempions četriniekā (Vinterbergā 2003. gadā), Labas gribas spēļu uzvarētājs (Leikplesidā 2000. gadā). Pēc neatkarības atgūšanas izcīnīja Latvijai pirmo uzvaru Pasaules kausa sacensībās (Vinterbergā 1994. gadā). Latvijas izlases pirmais pilots no 1994. līdz 2003. gadam, kad beidza sportista karjeru. Latvijas bobsleja izlases galvenā trenera amatā strādājis visilgāk – no 2006. līdz 2025. gadam. S. Prūša vadībā Oskara Melbārža pilotētā četrinieku ekipāža izcīnīja 1. vietu četrinieku un 3. vietu divnieku sacensībās olimpiskajās spēlēs (Sočos 2014. gadā), 3. vietu divnieku mačos olimpiskajās spēlēs (Phjončhanā 2018. gadā), uzvarēja četrinieku sacensībās Pasaules čempionātā (Īglsā 2016. gadā). Latvijas delegācijas karognesējs ziemas olimpiskajās spēlēs Nagano (1998. gadā).

Absolvējis Ugāles vidusskolu (1983) un Rīgas 3. tehnisko skolu (1984). Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis trenera sertifikātu (2009).

Trenējies vieglatlētikā (treneris – Dainis Lodiņš). Specializējies desmitcīņā.

1983. gada maijā ieradās uz bobsleja atlases testiem Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā. S. Prūsis izturēja konkursu un maijā jau piedalījās pirmajā treniņnometnē Jūrmalā. Bobsleja sacensībās debitēja Olafa Kļaviņa pilotētājās kamanās divnieku ekipāžā 1983. gada nogalē Meleuzas trasē Baškīrijā. 1984. gada pavasarī treneris Jānis Vanuška stūmējiem piedāvāja izmēģināt bobsleja kamanu pilotēšanu un šādu iespēju garām nelaida 18 gadus vecais S. Prūsis. 1985. gada decembrī Voldemāra Bataraga pilotētajā četrinieku ekipāžā pirmo reizi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) izlases sastāvā startēja starptautiskajās sacensībās – Veltina kausa izcīņā Vinterbergā. 1987. gada februārī Siguldā pilots S. Prūsis kļuva par PSRS junioru čempionu. 1988. gada rudenī kā jaunais un perspektīvais pilots ieguva vietu PSRS izlases sastāvā startēšanai Pasaules kausa seriāla sacensībās.

Precējies. Sieva – Linda, dēli – Rūdolfs (bijušais hokejists) un Roberts (basketbola treneris), meita – Līna Tīna.

Pirmās Pasaules kausa sacensības 1989. gada ziemā S. Prūsim (stūmējs – Aldis Intlers) bija veiksmīgas, jo debijas reizē Altenbergas trasē Vācijā jaunajam pilotam izdevās izcīnīt 10. vietu. 1989. gada pavasarī S. Prūsim (stūmējs – Vladimirs Kozlovs, kas 1988. gadā Jāņa Ķipura ekipāžā kļuva par olimpisko čempionu) radās iespēja pirmo reizi startēt Pasaules čempionātā, sarežģītajā Kortīnas d’Ampeco trasē Itālijā, izcīnot 17. vietu. 1990. gada ziemā S. Prūsis pasaules līmenī guva pirmo ievērojamo panākumu, iegūstot 3. vietu (stūmējs – Juris Tone) Pasaules kausa sacensībās Červinjā (Itālijā). Sezonas nobeiguma sacensībās Siguldā S. Prūsis (stūmējs – Aivars Trops) pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu, apsteidzot daudz pieredzējušāko un titulētāko pilotu vadītās ekipāžas.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (franču Comité international olympique, CIO, angļu International Olympic Committee, IOC) paziņojuma, ka Latvija ar savu komandu varēs startēt 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, S. Prūsis ar stūmēju Adri Plūksnu iesaistījās jaunu kamanu būvniecībā un kārtīgi trenējās, lai izcīnītu vietu Latvijas olimpiskajā komandā. 1992. gada Albērvilas olimpiskajās spēlēs S. Prūsis izcīnīja augstākās vietas Latvijas komandā – 15. vieta divniekā (stūmējs – A. Plūksna) un 14. vieta četriniekā (stūmēji – J. Tone, Ivars Bērzups, A. Plūksna). Salīdzinot ar PSRS laikā gūtajiem panākumiem, par sasniegtajiem rezultātiem nebija gandarījuma. Galvenais iemesls bija pieļautās kļūdas kamanu būvniecībā. Jaunā tehnika ievērojami atpalika no konkurentiem. Tehniskajā arsenālā uzlabojumus neizdevās veikt līdz 1994. gada Lillehammeres olimpiskajām spēlēm, tāpēc savā otrajā olimpiskajā uznācienā S. Prūsis pat neaizsniedzās līdz debijas reizē sasniegtajam – 16. vieta divniekā (stūmējs – A. Plūksna) un 19. vieta četriniekā (stūmēji – J. Tone, Otomārs Rihters, A. Plūksna).

Pēc pieticīgajiem rezultātiem divās olimpiskajās spēlēs bobsleja saimi S. Prūsis pārsteidza 1994. gada decembrī. Pasaules kausa posma sacensībās Vinterbergā (Vācijā) S. Prūsis (stūmējs – A. Plūksna ) izcīnīja uzvaru. Panākuma izcīnīšanā liela nozīme bija slidu komplektam, kas uz sacensību laiku tika izīrēts no vāciešiem.

1997./1998. gada sezonā Pasaules kausa posma sacensībās S. Prūša ekipāža stabili turējās labāko desmitniekā un Kortīnā divnieku sacensībās kāpa uz goda pjedestāla otrā pakāpiena. Pasaules kausa divnieku kopvērtējumā S. Prūsis ieņēma 3. vietu. Pirms Nagano 1998. gada olimpiskajām spēlēm Latvijas vadošo ekipāžu jau sāka uzlūkot kā reālus medaļu pretendentus. Latvijas delegācijā ar bobslejistiem saistīja lielākās cerības. Latvijas olimpiskajā delegācijā notikušajās vēlēšanās starp bobslejistu S. Prūsi un biatlonistu Jēkabu Nākumu ar pārliecinošu balsu pārākumu (34 pret 3) uzvarēja S. Prūsis. Nagano olimpiskajās spēlēs divnieku sacensībās S. Prūsis (stūmējs – Jānis Elsiņš) izcīnīja 5. vietu, kas tobrīd bija augstākais sasniegums ziemas olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atgūšanas. Četrinieku sacensībās (stūmēji – Egils Bojārs, Jānis Ozols un J. Elsiņš) tika sasniegta 6. vieta. Par augstāku vietu liedza pacīnīties savainojumi, ar kuriem startēja divi stūmēji.

Turpmākajos gados tieši četrinieku sacensībās veicās vislabāk. 2000. gada janvārī sarežģītajā Kortīnas trasē S. Prūša četrinieks (stūmēji – Mārcis Rullis, Matīss Zacmanis, J. Ozols) ieguva Eiropas čempionāta sudraba medaļas. Latvijas bobslejisti pirmo reizi bija izcīnījuši godalgas visaugstākā līmeņa sacensībās, startējot zem sava karoga. Pasaules kausa sezonas kopvērtējumā S. Prūsis četrinieku konkurencē ieņēma 2. vietu. Šajā pozīcijā kopvērtējumā S. Prūsis bija arī nākamos divus gadus.

Olimpiskajā 2001./2002. gada sezonā S. Prūsis piekrita Latvijas Bobsleja federācijas piedāvājumam apvienot sportista un Latvijas izlases trenera pienākumus. 2001. gada novembrī nākamo olimpisko spēļu trasē Pārksitijā notikušajā pārbaudē S. Prūša organismā atrada neatļauto medikamentu pēdas. Ņemot vērā sportista skaidrojumu, ka aizliegtie preparāti nav lietoti apzināti, S. Prūsi diskvalificēja uz trim mēnešiem. Palikšana bez braukšanas prakses un nestartēšanas rezultātā iegūtā sliktāka starta pozīcija ietekmēja sniegumu 2002. gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Divnieku sacensībās (stūmējs – M. Rullis) tika ieņemta dalīta 11., četrinieku konkurencē (stūmēji – M. Rullis, Jānis Silarājs, J. Ozols) – 7. vieta.

2003. gada janvārī S. Prūsis guva savu lielāko panākumu bobslejista karjerā. Vācijas trasē Vinterbergā Eiropas čempionātā (stūmēji – M. Rullis, J. Silarājs, J. Ozols) tika izcīnīta 1. vieta. 2002./2003. gada sezonā S. Prūša pilotētā četrinieku ekipāža Pasaules kausa sacensībās četras reizes stāvēja uz goda pjedestāla, tajā skaitā – divreiz uz augstākā pakāpiena. Pēc tik labiem panākumiem Pasaules kausa apritē sezonas atbildīgākajā startā – Pasaules čempionātā – ieņemtā 5. vieta jau sagādāja vilšanos. 2003. gada vasarā S. Prūsis beidza bobslejista karjeru.

S. Prūsis astoņas reizes kļuva par Latvijas čempionu.

Pēc sportista karjeras beigām S. Prūsis trīs gadus (2003–2006) strādāja par Itālijas izlases treneri. No 2006. līdz 2025. gadam bija Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris. Šajā laikā Latvijas bobslejs sasniedza augstākās virsotnes. S. Prūša vadībā O. Melbārdis (stūmēji – Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste, Jānis Strenga) 2014. gadā Sočos četrinieku sacensībās kļuva par olimpiskajiem čempioniem. O. Melbārdis (stūmējs – D. Dreiškens) divnieku sacensībās ieguva bronzas medaļas. 2018. gada olimpiskajās spēlēs Phjončhanā O. Melbārdis (stūmējs – J. Strenga) ieņēma 3. vietu. Pasaules čempionātā 2016. gadā O. Melbārdis (stūmēji – D. Dreiškens, A. Vilkaste, J. Strenga) izcīnīja 1. vietu.

Strādājis Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (International Bobsleigh and Skeleton Federation, IBSF) materiālu komisijā (2000–2012), trases komisijā (2010–2014) un sporta komisijā (2014–2026).

Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) valdes loceklis. Savulaik nodibināja bobsleja klubu “Kurzeme”. Piedalījies bobsleja kamanu izgatavošanā.

S. Prūsis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira; 2014). Četras reizes saņēmis gada balvu “Latvijas labākais treneris” (2014, 2015, 2016, 2018).