Pirmās Pasaules kausa sacensības 1989. gada ziemā S. Prūsim (stūmējs – Aldis Intlers) bija veiksmīgas, jo debijas reizē Altenbergas trasē Vācijā jaunajam pilotam izdevās izcīnīt 10. vietu. 1989. gada pavasarī S. Prūsim (stūmējs – Vladimirs Kozlovs, kas 1988. gadā Jāņa Ķipura ekipāžā kļuva par olimpisko čempionu) radās iespēja pirmo reizi startēt Pasaules čempionātā, sarežģītajā Kortīnas d’Ampeco trasē Itālijā, izcīnot 17. vietu. 1990. gada ziemā S. Prūsis pasaules līmenī guva pirmo ievērojamo panākumu, iegūstot 3. vietu (stūmējs – Juris Tone) Pasaules kausa sacensībās Červinjā (Itālijā). Sezonas nobeiguma sacensībās Siguldā S. Prūsis (stūmējs – Aivars Trops) pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu, apsteidzot daudz pieredzējušāko un titulētāko pilotu vadītās ekipāžas.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (franču Comité international olympique, CIO, angļu International Olympic Committee, IOC) paziņojuma, ka Latvija ar savu komandu varēs startēt 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, S. Prūsis ar stūmēju Adri Plūksnu iesaistījās jaunu kamanu būvniecībā un kārtīgi trenējās, lai izcīnītu vietu Latvijas olimpiskajā komandā. 1992. gada Albērvilas olimpiskajās spēlēs S. Prūsis izcīnīja augstākās vietas Latvijas komandā – 15. vieta divniekā (stūmējs – A. Plūksna) un 14. vieta četriniekā (stūmēji – J. Tone, Ivars Bērzups, A. Plūksna). Salīdzinot ar PSRS laikā gūtajiem panākumiem, par sasniegtajiem rezultātiem nebija gandarījuma. Galvenais iemesls bija pieļautās kļūdas kamanu būvniecībā. Jaunā tehnika ievērojami atpalika no konkurentiem. Tehniskajā arsenālā uzlabojumus neizdevās veikt līdz 1994. gada Lillehammeres olimpiskajām spēlēm, tāpēc savā otrajā olimpiskajā uznācienā S. Prūsis pat neaizsniedzās līdz debijas reizē sasniegtajam – 16. vieta divniekā (stūmējs – A. Plūksna) un 19. vieta četriniekā (stūmēji – J. Tone, Otomārs Rihters, A. Plūksna).
Pēc pieticīgajiem rezultātiem divās olimpiskajās spēlēs bobsleja saimi S. Prūsis pārsteidza 1994. gada decembrī. Pasaules kausa posma sacensībās Vinterbergā (Vācijā) S. Prūsis (stūmējs – A. Plūksna ) izcīnīja uzvaru. Panākuma izcīnīšanā liela nozīme bija slidu komplektam, kas uz sacensību laiku tika izīrēts no vāciešiem.
1997./1998. gada sezonā Pasaules kausa posma sacensībās S. Prūša ekipāža stabili turējās labāko desmitniekā un Kortīnā divnieku sacensībās kāpa uz goda pjedestāla otrā pakāpiena. Pasaules kausa divnieku kopvērtējumā S. Prūsis ieņēma 3. vietu. Pirms Nagano 1998. gada olimpiskajām spēlēm Latvijas vadošo ekipāžu jau sāka uzlūkot kā reālus medaļu pretendentus. Latvijas delegācijā ar bobslejistiem saistīja lielākās cerības. Latvijas olimpiskajā delegācijā notikušajās vēlēšanās starp bobslejistu S. Prūsi un biatlonistu Jēkabu Nākumu ar pārliecinošu balsu pārākumu (34 pret 3) uzvarēja S. Prūsis. Nagano olimpiskajās spēlēs divnieku sacensībās S. Prūsis (stūmējs – Jānis Elsiņš) izcīnīja 5. vietu, kas tobrīd bija augstākais sasniegums ziemas olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atgūšanas. Četrinieku sacensībās (stūmēji – Egils Bojārs, Jānis Ozols un J. Elsiņš) tika sasniegta 6. vieta. Par augstāku vietu liedza pacīnīties savainojumi, ar kuriem startēja divi stūmēji.
Turpmākajos gados tieši četrinieku sacensībās veicās vislabāk. 2000. gada janvārī sarežģītajā Kortīnas trasē S. Prūša četrinieks (stūmēji – Mārcis Rullis, Matīss Zacmanis, J. Ozols) ieguva Eiropas čempionāta sudraba medaļas. Latvijas bobslejisti pirmo reizi bija izcīnījuši godalgas visaugstākā līmeņa sacensībās, startējot zem sava karoga. Pasaules kausa sezonas kopvērtējumā S. Prūsis četrinieku konkurencē ieņēma 2. vietu. Šajā pozīcijā kopvērtējumā S. Prūsis bija arī nākamos divus gadus.
Olimpiskajā 2001./2002. gada sezonā S. Prūsis piekrita Latvijas Bobsleja federācijas piedāvājumam apvienot sportista un Latvijas izlases trenera pienākumus. 2001. gada novembrī nākamo olimpisko spēļu trasē Pārksitijā notikušajā pārbaudē S. Prūša organismā atrada neatļauto medikamentu pēdas. Ņemot vērā sportista skaidrojumu, ka aizliegtie preparāti nav lietoti apzināti, S. Prūsi diskvalificēja uz trim mēnešiem. Palikšana bez braukšanas prakses un nestartēšanas rezultātā iegūtā sliktāka starta pozīcija ietekmēja sniegumu 2002. gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Divnieku sacensībās (stūmējs – M. Rullis) tika ieņemta dalīta 11., četrinieku konkurencē (stūmēji – M. Rullis, Jānis Silarājs, J. Ozols) – 7. vieta.
2003. gada janvārī S. Prūsis guva savu lielāko panākumu bobslejista karjerā. Vācijas trasē Vinterbergā Eiropas čempionātā (stūmēji – M. Rullis, J. Silarājs, J. Ozols) tika izcīnīta 1. vieta. 2002./2003. gada sezonā S. Prūša pilotētā četrinieku ekipāža Pasaules kausa sacensībās četras reizes stāvēja uz goda pjedestāla, tajā skaitā – divreiz uz augstākā pakāpiena. Pēc tik labiem panākumiem Pasaules kausa apritē sezonas atbildīgākajā startā – Pasaules čempionātā – ieņemtā 5. vieta jau sagādāja vilšanos. 2003. gada vasarā S. Prūsis beidza bobslejista karjeru.
S. Prūsis astoņas reizes kļuva par Latvijas čempionu.