Nosaukums “Borysthenia” atvasināts no Dņepras upes sengrieķu nosaukuma Βορυσθένης (Borisfenos vai Borisfen). 

Nav ziņu.

Krāsas, kas tika lietotas korporācijas regālijās: zelts, balts, gaiši zils. Korporācijas atšķirības zīmes: karogs, ģerbonis, krāsu vairodziņš, krāsu lentes, krāsu šarfes, cirķelis, galvassega (deķelis) (ar krāsām – organizācijas pilntiesīgiem biedriem, melna ar sudraba cirķeli deķeļa labajā pusē – nepilntiesīgiem biedriem), krāsu rapieris. Krāsu secība pilntiesīgo biedru deķeļos: balts, zelts, gaiši zils. Pilntiesīgo biedru deķeļa augšējo daļu rotāja astoņu staru zvaigzne ar cirķeli tās iekšienē. Zvaigznes astoņi stari simbolizēja mēneša astoto dienu, bet cirķeļa izsaukuma zīme – gada otro mēnesi (februāri), tādējādi simboliski norādot uz 1877. gada 8. februāri (pēc vecā kalendāra), kad korporācija tika uzņemta Rīgas Politehnikuma studentu korporāciju jumtorganizācijā Šaržēto konventā (Chargierten Convent, C!C!). Korporācijas devīze vācu valodā: “Stark in der That, sanft in der Art” (‘Stiprs rīcībā, rāms dabā’).

Korporācijas karogs bija standarta tipa, ar uzšūto datumu “9.II.1877” un ietverto laura un ozola zaru ietvarā korporācijas cirķeli karoga vidusdaļā.

Korporāciju pārvaldīja visu pilntiesīgo biedru pilnsapulce – konvents, kura lēmumu ievērošanu un izpildi kontrolēja korporācijas valde – prezidijs.

08.02.1877. korporācija bija uzņemta C!C! un izslēgta 07.04.1880.

Korporāciju 1876. gadā nodibināja 24 Rīgas Politehnikuma studenti. C!C! “Borysthenia” tika uzņemta 08.02.1877. Nākamajā dienā (09.02.) konvents saņēma paziņojumu par šo lēmumu (vēlāk šis datums tika izšūts uz korporācijas karoga). Korporācijas sākotnējās krāsas bija balts, melns un oranžs (Krievijas Impērijas karoga krāsu savādāka secība) un devīze vācu valodā “Mehr Licht, mehr Licht!” (‘Vairāk gaismas, vairāk gaismas!’; vācu dzejnieka Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe) pirmsnāves vārdi). Iespējams, ka C!C! un Rīgas Politehnikuma administrācija atteicās uzņemt un reģistrēt korporāciju at tādām krāsām un devīzi, saskatot tajās provokatīvas iezīmes un revolucionāro motīvu. Tikai pēc devīzes un krāsu maiņas korporācija bija oficiāli reģistrēta un saņēma atzīšanu no citām Rīgas Politehnikuma studentu korporācijām. C!C! “Borysthenia” tika uzņemta, saņemot būtisku atbalstu no Rīgas Politehnikuma studentu korporācijas “Fraternitas Baltica”.

1880. gada sākumā C!C! bija uzsācis lietu pret sešiem “Borysthenia” biedriem, kuri tika apvainoti par nepiedienīgu uzvedību sabiedrībā, pieprasot, lai viņi būtu izslēgti no korporācijas rindām. Saistībā ar to korporācijas priekšsēdētājs Ernsts Līrs izteica protestu, jo saskaņā ar Rīgas Politehnikuma studentu dzīves regulējošo dokumentu “Vispārējais politehniķu komāns” soda sankcijas pret atsevišķiem korporāciju biedriem bija attiecīgo korporāciju iekšējā lieta. Taču C!C! pieņēma lēmumu par šo studentu izslēgšanu no korporācijas. “Borysthenia” konvents noraidīja jumta organizācijas lēmumu, un rezultātā par nepakļaušanos C!C! lēmumam 07.04.1880. “Borysthenia” tika izslēgta no C!C!, kas faktiski nozīmēja korporācijas izformēšanu.

Korporācijā uzņēma Rīgas Politehnikuma studentus. Organizācijā pastāvēja šāda biedru gradācija: fukši – nepilntiesīgie biedri, landsmaņi (tautieši) – aktīvie pilntiesīgie biedri, filistri – pilntiesīgie biedri, kuri bija beiguši studijas. Etniskā sastāva ziņā tā bija jaukta organizācija, kurā pārsvarā piedalījās vācieši (lielākoties no Krievijas dienvidiem, Pievolgas reģiona, Ukrainas; un vācbaltieši), kā arī poļi, rusīni, krievi un latvieši. Iekšēja oficiālā valoda bija vācu, taču neformālā komunikācija notika arī krievu valodā. Pēc korporācijas slēgšanas, 1880. gadā, 19 bijušie korporācijas biedri (15 pilntiesīgie biedri un četri goda biedri) atjaunoja “Borysthenia” – krievu studentu korporāciju “Fraternitas Arctica”. Divi bijušie biedri iestājās poļu studentu korporācijā “Veletia”, un vēl divi piedalījās latviešu studentu korporācijas “Selonija” dibināšanā.