Alberts Romans starpkaru periodā ieņēma Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka palīga un vietnieka amatu, sniegdams ievērojamu ieguldījumu veikala attīstīšanā, tam kļūstot par valsts plašāko mazumtirdzniecības uzņēmumu.

Dzimis māju saimnieka Krista un Lavīzes Romaņu ģimenē, kristīts Kursīšu evaņģēliski luteriskajā draudzē. Mācījās Kursīšu pagasta skolā, 1908. gadā beidza Rīgas Biržas komitejas tālbraucēju jūrskolu, 1911. gadā – Pēterburgas Praktisko tehnoloģiju institūtu (Санкт-Петербургский практический технологический институт) ar specializāciju statistikā, 11.1915.–05.1916. mācījās un beidza Pāvila karaskolas (Павловское военное училище) saīsināto kara laika kursu Petrogradā.

Precējies 1926. gadā ar Antoniju Melbārdi, meita Aija Zenta (precējusies Skujeniece). Ģimene 14.06.1941. izsūtīta uz Novosibirskas apgabalu (meita atbrīvota 09.1946., sieva – 11.1947.).

Mācību laikā institūtā un pēc tā beigšanas sevišķu uzdevumu ierēdnis Vologdas guberņas pārvaldē. Kā ģeologs un statistiķis piedalījās zinātniskā ekspedīcijā Ziemeļkrievijā upju izpētē Borisa Bessonova (Борис Васильевич Бессонов) vadībā. No 1912. gada A. Šapošņikova tabakas fabrikas (Табачная фабрика А. Н. Шапошникова) pārvaldnieka palīgs Pēterburgā (no 08.1914. Petrograda). Pirmā pasaules kara laikā 14.11.1915. brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā (karaskolā). Pēc karaskolas beigšanas no 14.05.1916. virsnieks (praporščiks) 17. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā Novonikolajevskā (tagad Novosibirska), Tomskas guberņā, rotas jaunākais virsnieks. 08.11.1916. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku Ziemeļu frontes Rīgas iecirknī, 2. rotas jaunākais virsnieks. Ziemassvētku kauju sākumā 05.01.1917. pie Mangaļiem, neskatoties uz apšaudi, pusrotas priekšgalā ielauzās ienaidnieka ierakumos un atviegloja kaujas uzdevuma izpildi pārējām vienībām, pēc savas iniciatīvas uzbruka blokhauzam 2. līnijā, ieņēma un pārtrauca šaušanu no tā, ieguva ložmetēju un saņēma 10 gūstekņus, taču pats tika smagi ievainots kājās vācu granātas sprādzienā (1923. gadā par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). Evakuēts ārstēšanai uz aizmuguri. 09.04.1917. no virsniekiem ievēlēts Latviešu strēlnieku pulku apvienotajā padomes izpildkomitejā (Iskolastrels; Исполнительный комитет объединённого совета латышских стрелковых полков, Исколастрел). Podporučiks (03.1917.), poručiks (07.1917.). 02.09.1917. piedalījās kaujās pie Šmīziņu kroga (pie Mazās Juglas) atkāpšanās gaitā no Rīgas. Lielinieku apvērsuma laikā 07.11.1917. kopā ar vairākiem citiem pulka virsniekiem apcietināts pretrunu dēļ ar pulka komiteju, ieslodzīts Cēsu cietumā. 20.11.1917. atbrīvots, norīkojot atgriezties pulkā. Pēc paša vēlēšanās ar 12. armijas štāba pavēli nosūtīts uz Daugavpils kara apgabala virsnieku rezervi Vitebskā. 1918. gada sākumā atvaļināts no armijas sakarā ar sasniegto 30 gadu vecumu, devās uz Petrogradu, kur atkal iestājās darbā A. Šapošņikova akciju sabiedrībā, tabakas fabrikas pārvaldnieks. 1919. gadā par piederību pretlielinieciskajai pagrīdei trīs mēnešus bija apcietinājumā, atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ. 17.03.1920. par mēģinājumu pāriet fronti un atgriezties Latvijā apcietināts, ievietots Pleskavas cietumā, piespriesti pieci gadi ieslodzījuma koncentrācijas nometnē. 03.12.1920. no ieslodzījuma izbēga, pārgāja robežu un atgriezās Latvijā.

25.01.1921. Rīgā iestājās dienestā Latvijas armijā (virsleitnants). Iecelts par Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka administratīvo palīgu (30. gadu beigās amats pārdēvēts par priekšnieka operatīvās daļas palīga un priekšnieka vietnieka amatu). 20. gados Armijas ekonomiskais veikals atradās Kara ministrijas Budžetu un kredītu pārvaldes pakļautībā. Kapteinis (20.06.1925.), pulkvedis-leitnants (17.11.1937.). 24.05.1940. atvaļināts, 11.06.1940. nodeva amatu. Ārpus dienesta 04.1937. alus darītavas AS “Aldaris” dibinātājs, no 03.1939. bija arī tirdzniecības un rūpniecības AS “Tabaka” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Bija piešķirta jaunsaimniecība Iecavas pagastā.

Pēc valsts okupācijas 10.07.1940. atjaunots dienestā no rezerves, Armijas ekonomiskā veikala priekšnieks. 24.07.1940. atbrīvots no amata AS “Tabaka” valdē. Pulkvedis (30.07.1940.). 18.10.1940. atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. Dzīvoja Ikšķiles pagasta Kaparāmura mājās un Misas pagasta Zīlēs. 14.06.1941. Misas pagastā apcietināts. Izvests uz Vjatkas soda nometnēm Krievijā (ieradās 10.07.1941.). 02.12.1942. Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķā apspriede piesprieda 10 gadus ieslodzījuma.

A. Romans starpkaru periodā 20 gadus bruņotajos spēkos ieņēma administratīvu amatu – Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs un vietnieks, sniegdams ievērojamu ieguldījumu veikala darbības sakārtošanā un attīstīšanā, tam 20. gs. 30. gados kļūstot par modernu valsts plašāko mazumtirdzniecības uzņēmumu ar nodaļām visās garnizonu pilsētās (darbinieku kopskaits pārsniedza 1100 cilvēku). A. Romana nopelni veikala attīstīšanā tika atzīmēti arī pamatojumā apbalvošanai ar Triju Zvaigžņu ordeni. Veikala darbība ar valsts un armijas vadību īpaši intensificējās valsts pastāvēšanas pēdējos (autoritārās iekārtas) gados.

Par nopelniem Krievijas valsts dienestā A. Romans apbalvots ar Krievijas Impērijas Finanšu ministrijas apbalvojuma zīmi, par kaujas nopelniem Krievijas armijas latviešu strēlnieku vienībās ar Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”), Latvijas Lāčplēša Kara ordeni (III šķira); par dienesta nopelniem Latvijas armijā ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira), Viestura ordeni (III šķira; IV šķira, abi ar šķēpiem).

A. Romana vārds un dzimšanas un miršanas dati iegravēti ģimenes kapa plāksnē Rīgas Pirmajos Meža kapos.